Pēteris Viņķelis: Kreisais strupceļš aiz Rīgas mūra  (70)

Tajā atklājas Saskaņas centra brigādes taktika savas varas nostiprināšanai Latvijas galvaspilsētā:

1. Uzdāvināt rīdziniekiem "bezmaksas" pakalpojumus un svētkus, par kuriem viņi paši samaksā divkārt - nodokļos un palielinātos tarifos, vienlaikus biedējot cilvēkus ar visu iespējamo sociālo programmu pārtraukšanu, ja pie varas nāks labēji centriskie spēki.

2. Atdalīt Rīgu no Latvijas jeb sadalīt valsti "divās pasaulēs" (Tvoja Riga, septembris), "divās stabilizācijās" (Tvoja Riga, augusts), uzsverot, ka eksistē īpašas sociālistiskās saskaņas "Rīgas ceļš", plaši lietot zili balto Rīgas karogu kā alternatīvu Latvijas sarkanbaltsarkanajam, veicināt visu tautību cilvēkos identitāti "rīdzinieks" kā alternatīvu identitātei "latvietis", sadalīt Latviju līdzīgi, kā to sašķēla Saskaņas centra referendums par krievu valodu pret latviešu valodu.

3. Nolamāt savu spēcīgāko konkurentu, par valsts attīstību atbildīgo politisko spēku, pielīmējot tam iespējami treknas birkas. Lai apliecinātu savējiem savu nodomu vērienu, izvirzīt par mērķi šīs partijas iznīcināšanu. "Sit lielāko!" ir klasisks kampaņu triks, bet tajā lietotā semantika atgādina Vladimira Putina vēsturisko solījumu - "mēs viņus atštaukāsim mazmājiņā".

4. Izsmiet labēji centrisko spēku vērtības un to spēju apvienot spēkus darbam valdībā, uzmesties ne tikai par aizstāvi "apspiestajiem krieviem", bet arī par pārstāvi "godīgajiem latviešiem", kurus ir nodevusi "zaglīgā elite".

5. Izmantot labēji centrisko politiķu komunikācijas kļūdas, kliegt "ķeriet zagli!", lai šai burzmā pilsoņi nepamanītu Saskaņas centra laikā par leģendāru kļuvušo nekaunīgo 20% otkatu Rīgas publiskajos iepirkumos. Īpaši pikanti šī zagļu ķeršana izskatās kontekstā ar nesenajām KNAB vizītēm Rīgas domes koridoros.

Šī ir gudra un bīstama taktika. Tās autoru vidū jaušams ne tikai talantīgais Rīgas pirists Nr.1, bet arī polittehnologi ar pārrobežu propagandas pieredzi.

Labēji centrisko spēku atbildei uz šo izaicinājumu ir jābūt pašcieņas pilnai un lietišķai. Mums ir jāapzinās gan Rīgas vēlēšanu vēsturiski politiskā nozīme, gan cilvēku patiesās ikdienas vajadzības, kuras ir vienkāršas un skaidras - darbs, bērni, cieņpilnas vecumdienas, droša un sakārtota vide.

Mūsu atbilde ir spējā vienoties, neļaut sašķelt sabiedrību, sadalīt Latviju, apvienot visus eiropeiskos spēkus kopīgai stratēģijai ar mērķi nodrošināt darbu, drošību un attīstību visu tautību un ticību iedzīvotājiem Rīgā.

Šīs stratēģijas pamatā ir liekams ražīgs darbs, ekonomikas izaugsme, pilsētas spēja nopelnīt, ne tikai veikli sadalīt nopelnīto. Valda Dombrovska (Vienotība) valdība ir pierādījusi, ka tā spēj atjaunot ekonomisko izaugsmi valstī, kas rada tos latus, kurus kreisie populisti tik krāšņi tagad dala rīdziniekiem.

Tikmēr visus šos četrus gadus galvaspilsētā, kas ir Latvijas ekonomikas sirds, investīciju piesaiste un labi apmaksātu darbavietu vairošana ir tikusi atstāta novārtā. Galvenā "investīcija ekonomikas attīstībā" ir ikgadēja 60-70 miljonu latu dotācija zaudējumus nesošiem pašvaldības uzņēmumiem, kuru valdēs simtiem tūkstošus atalgojumā saņem Saskaņas centra deputāti un ielikteņi. No katra strādājošā rīdzinieka tas prasa vidēji 200-250 latu gadā. Subsīdija Rīgas Satiksmei vien ir divarpus reizes lielāka par visiem izmaksātajiem sociālajiem pabalstiem kopā. Un Dome vēl jūlijā pieņem papildinājumus pilsētas budžetā ar 50 miljonu deficītu, lai aizdomīgu tipu vadītie Rīgas nami varētu turpināt būvēt tādas pērles kā puķu tirgotavas par 3000 latiem kvadrātmetrā. Vai tā nav tā liekulība un divkosība, par kuru ir tā norūpējies Saskaņas centrs?

Mūsu kopīgās stratēģijas centrā ir jāliek darbīga ģimene - cilvēki, kuri strādā, audzina un izglīto savus bērnus. Cilvēki, kuri maksā nodokļus un tādējādi nodrošina pensionārus, sociāli vājākos līdzpilsoņus, būvē ceļus un rūpniecisko infrastruktūru, ļauj svinēt svētkus un daudzināt Rīgu pasaulē. Kreiso mērķis ir pieradināt un padarīt cilvēkus atkarīgus no pabalstiem. Mūsu mērķis ir atbrīvot cilvēku radošo potenciālo, sniegt jaunas prasmes, spēju nopelnīt vairāk. Šai stratēģijai ir jāatspoguļojas visā labēji centriskās politikas spektrā - no nekustamā īpašuma nodokļa pielietošanas līdz sadarbībai ar valdību investīciju piesaistē, ražīgāku un labāk apmaksātu darbavietu veidošanā.

Šai stratēģijai ir jāuzsver Rīgas un Latvijas nedalāma attīstība Ziemeļeiropas kultūras un ētikas telpā. Latvija nav Krievijas ietekmes telpas Rietumu province, Rīga nav kādas bijušās impērijas gubernatora sēdeklis. Rīga ir demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas Republikas galvaspilsēta, Ziemeļeiropas metropole, radošas un eiropeiskas domāšanas un darbības centrs, kurā visu tautību Latvijas pilsoņi spēj atbrīvoties no impērijas smārda. Latvijas krievi un ukraiņi, poļi un ebreji ir mūsu kultūrvēsturiskā un cilvēciskā bagātība. Latvietība ir atvērta un iekļaujoša. Mums ir jāatbrīvo mūsu krievu valodā domājošie līdzpilsoņi no tā "pazemoto un apvainoto" geto, kurā tos cenšas iedzīt Saskaņas centrs. Berlīnes mūris gadu demitiem simbolizēja sadalītu Vāciju sašķeltā Eiropā. Saskaņas centra būvētais "Rīgas mūris" nedrīkst sašķelt Latviju un iezīmēt "blēžu un zagļu partijas" (© Aleksejs Navaļnijs) ietekmes sfēru Eiropā.

Bezdarbam tautsaimniecībā, bedrēm Rīgas pagalmos, blatam un bardakam Rīgas iestādēs un uzņēmumos, bērnudārzu rindām un politbiznesmeņu negausībai nav tautības. Arī leknos 20% otkatus un Saskaņas centra nežēlīgi dārgos bezmaksas banānus spēj ieraudzīt visu tautību līdzpilsoņi. Kopā ar viņiem mēs spēsim izvairīties no tā kreisā strupceļa, kurā Rīgu un Latviju cenšas ievest Saskaņas centra brigāde.