Ar ekspertu komisijas sastāvu un rektora M.Auziņa 23. marta rīkojumu nr.1/86 iepazīstos tikai tagad (30.04.2010), jo ekspertu komisijai bija uzlikts ierobežotas pieejas informācijas statuss. Par šāda statusa pamatotību un likumību paskaidrojumus no LU gaida IZM (vēstule nr. 1-12/193). IZM vēstulē atzīmēts, ka šādas komisijas izveide LU nav likumīga, jo tā nav tiesīga izlemt un iespējams to pārsūdzēt tiesā.
Man netika dota nekāda iespēja uzrunāt ekspertu komisiju, piedalīties tās sēdēs kā apsūdzētajai personai, visa darbība šajā komisijā attiecībā pret mani un manu kolēģi prof. I.Šuvajevu notika "aizmuguriski", neatbilstoši akadēmiskās dzīves principiem un likumībai. Caur LU kanceleju esmu sūtījis vairākus pamatīgi izstrādātus tulkojumu salīdzinājumus, taču man nav pārliecības, ka ekspertu komisija tiem būtu pievērsusi uzmanību. Ētikas komisijas vadītājas I.Dedzes vēstulē nr.v44/20 R.Kūlim teikts, ka "ekspertu komisija nesaskatīja pamatojumu nepieciešamībai tikties ar Jums". Uzskatu to par rupju izvērtēšanas darba pārkāpumu un, kā atzīts likumdošanā, par procesuālā taisnīguma principa pārkāpumu, jo iestādei, pieņemot lēmumus, jāievēro objektivitāte un jādod procesa dalībniekiem pienācīga iespēja izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.
Ekspertu komisijā (vad. prof. A.Veisbergs, vietnieks LKA asociētais profesors Edmunds Apsalons (šādu amatu viņš nevar ieņemt, jo jātiek ievēlētam profesoru padomē LR likumā paredzētajā kārtībā) tiek doti vairāki atzinumi: punkti 2, 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3. Tiem es varu pilnībā piekrist, jo tajos akcentēts, ka R.Kūļa veiktajā tulkojumā ir saskatāma radoša attieksme pret tekstu. Lai arī abus tulkojumus raksturo vēlme maksimāli turēties pie oriģinālā teksta un tajā valdošās izteiksmes formas, tomēr atsevišķos gadījumos R.Kūlis ir atkāpies no burtiskās tulkošanas un tulkojis brīvāk nekā Rolavs. Ekspertu komisijas atzinumā 2.1.2. teikts, ka Kūlis ir būtiski izmainījis iepriekšējā tulkojumā lietoto filozofisko terminoloģiju un konsekventi ievērojis savus jaunievedumus, ka valodas stils ir vienots visā Kūļa tulkojumā u.c.
Taču pilnīgi nepiekrītu ekspertu komisijas atzinumiem, kas sākas ar punktiem 2.2. par tulkojumu sakritību. Ekspertu komisijas pārstāvji ir veikuši tendenciozi atlasītus R.Kūļa un A.Rolava tulkojumu fragmentu salīdzinājumus, atsaucoties uz ierobežoto laiku un resursiem. Ekspertu komisija, kā teikts atzinumā, pievērsās "Praktiskā prāta kritikā" 71.lpp., 72.-73.lpp., 74.-75.lpp, 136, 138.lpp. 140., 141. lpp., lai it kā parādītu tulkojumu tuvību. Šis salīdzinošais demonstrējums ir izveidots kā apmelojuma pamats, tas savā būtībā ir dezorientējošs, nav salīdzināts ar Kanta vācu tekstu, nav nekāda pamatojuma, kādi ir ekspertu komisijas pierādījumi par iespējām tulkot šīs Kanta filosofijai svarīgās vietas īpaši atšķirīgi. Jāmin, ka ekspertu komisijas kopējais sastāvs ir bijis neatbilstošs jautājumu risināšanai par akadēmiskajiem filozofijas tulkojumiem no vācu valodas.
Ekspertu komisija izplata melīgas ziņas par iespējamo kļūdu latīņu izteicienā "Quid statis? Nolunt. Atqui licet esse beatis". Manā un Rolava tulkojumā parādoties vienāda kļūda - vārds Nolunt - un tas esot pamats mani apsūdzēt plaģiātismā. (Atzinumā teikts, ka EK nolēma koncentrēties: pirmkārt, uz iespējamo kļūdu analīzi, kad novirzes no autora teksta sakrīt abos tulkojumos).
Taču tie ir ekspertu komisijas tīšuprāt veiktie apmelojumi, lai uzbūvētu man apsūdzību. Kanta izdevumā "Kant Werke" Bd.II. Kritik der praktischen Vernunft", Leipzig, kurš man tulkošanas darbā ir autoritatīvs izdevums ar lappušu paginācijām, latīņu izteicienā "Quid statis? Nolunt. Atqui licet esse beatis" vārds "Nolunt" ir tieši tā rakstīts, kā ir manā tulkojumā. Un arī Rolavam tas ir atbilstoši Kanta tekstam. Forma "Nolint" parādās krievu izdevumā u.c., taču tulkotājam ir jāturas pie Kanta oriģinālteksta. 1988.g. Kanta "Praktiskā prāta kritikas" mana tulkojuma latīņu izteicienus pārbaudīja un ar Kanta tekstu saskaņoja I.Ķemere, kas atzīmēts grāmatas 2.lapā.
Līdz ar to secinu, ka LU Ētikas komisija tendenciozi izmantojusi ekspertu komisijas atzinumu, nav iedziļinājusies ekspertu kļūdās, nav pārbaudījusi faktus, nav man ļāvusi piedalīties kā apsūdzētajam ekspertu komisijas darbā, skaidrojot tulkošanas norisi, pārkāpusi procesuālā taisnīguma principu. Tādējādi LU Akadēmiskās ētikas komisijas lēmumu nevar uzskatīt par pamatotu attiecībā uz tās punktu 2.a) un prasu no komisijas lēmuma izņemt punktu 2. a).
Savas tiesības aizstāvēšu LR paredzētajā likumiskajā kārtībā.