Šīsnedēļas otrdienas pusdienas laikā Mežaparkā ir klusi un mierīgi. Savukārt pagājušās nedēļas nogalē saulainās dienas pulcināja daudzus atpūtniekus.
Kāds centrālajā Atpūtas ielā satikts kungs stāsta, ka liktenīgajā dienā pat gājējiem bijis grūti brīvi pārvietoties. Netrūcis arī aktīvākas atpūtas cienītāju. Kopējo pārvietošanās telpu dalīja gājēji, riteņbraucēji, skrituļotāji un nūjotāji.
Kā noteikumos paredzēts, ik pa 30 minūtēm, tomēr, iespējams, arī biežāk, caur ļaužu pūli spraucas izklaides vilcieniņš. Kāda kundze stāsta, ka atļautais ātrums 20 kilometri stundā bieži tiekot pārsniegts.
Cits kungs iebilst, ka vilcieniņš vienmēr braucis ļoti uzmanīgi, jau laikus signalizējot par tuvošanos. Vēl cita liecība, ka tomēr šogad vilcieniņa brauciena laikā nav bijis dzirdams skaņas signāls, kas brīdinātu par tuvošanos. Vilcieniņu un tā vadītāju aizstāv omulīgs šašliku bāra saimnieks: labs vilcieniņš bija un būšot bēdīgi, ja tā vairs nebūs.
Vilcieniņš Mežaparkā nebija nekāds iesācējs, tas vizina cilvēkus jau vairākus gadus, arī pagājušā svētdienā nebija pirmais šī gada izbrauciens. Vilcieniņš kursējis jau sestdien, kāda centrālajā alejā satikta kundze domā, ka redzējusi to jau arī iepriekšējās nedēļas nogalēs.
Tātad par spīti tam, ka vilcieniņa saimnieki no SIA "Baltās ielas" nebija pagarinājuši līgumu ar Kultūras un atpūtas parka apsaimniekotāju SIA "Rīgas meži", pa Mežaparku nelegāli brauc izklaides vilciens - transporta līdzeklis, bet parka saimniekiem par to nekas nav zināms.
Protams, traģēdija varēja notikt arī tad, ja līgums būtu ticis pagarināts. "Rīgas mežu" vadība atzīst, ka līgumu būtu tāpat noslēguši, jo citu konkurentu nav bijis. Tomēr tas, ka "Rīgas mežu" deguna priekšā nelegāli braukā labi pamanāms objekts, liecina par parka saimnieka nepārprotamu bezatbildību.
Taču visdrošākā liecība tam, ka nelaimes gadījums vai traģēdija Mežaparkā bija tikai laika jautājums, ir haoss parka kopējās atpūtas un satiksmes telpas sadalījumā starp atpūtniekiem un dažādiem transporta un pārvietošanās veidiem.
Retie marķējumi uz ceļa, kas it kā atdala riteņbraucēju un gājēju plūsmas ir slikti pamanāmi, visi brauc visur - it īpaši nedēļas nogalēs, kad apmeklētāju ir daudz. Neredz brīdinājuma zīmes, ka uz ļaužu pārpildītajiem ceļiem var parādīties arī izklaides vilcieniņš.
Aktīvās atpūtas joslai tik dzīvā parkā ir jābūt atdalītai daudz redzamāk nekā tikai ar dažiem zīmējumiem uz asfalta. Ir jābūt skaidri nodalītai riteņbraucēju plūsmai un iespējams arī skrituļotājiem. Viņu ātrums ir pārāk atšķirīgs no gājēja ātruma, lai visi varētu pārvietoties vienā jūklī. Katram gājējam ir jāsaprot, kurā brīdī viņš pārkāpj noteikumus un pārvietojas pa riteņbraucēju celiņu un otrādi.
Ir skaidrāks par skaidru, ka izklaides vilciena ceļam bija jābūt atdalītam no pārējām plūsmām ne tikai ar retiem zīmējumu uz asfalta, bet arī ar drošām atdalošām barjerām, lai visi labi zinātu, ka konkrētā josla ir bīstama un tur nedrīkst pārvietoties. Tāpat jābūt labi saskatāmām brīdinājuma zīmēm par iespējamo vilciena tuvošanos un jāizmanto labi dzirdamu brīdinājuma signālu.
Vēl viens drauds drošībai ir automašīnas, kas starp dažādiem atpūtniekiem lavierē ar ātrumu 20km stundā 8 km garā posmā. Tie ir Pāvu ielas iedzīvotāji. Agrāk, lai nokļūtu uz savām mājām, kas iespiestas starp Ķīšezeru un Zooloģiskā dārza aizmuguri, viņi brauca 300 metrus pa Atpūtas ielu, iegriežoties no Zooloģiskā dārza puses. Tagad "Rīgas Meži" ir lēmuši Pāvu ielas iemītniekiem iebraukt no Mangaļu puses, un tas nozīmē, ka pa atpūtnieku pilniem parka ceļiem viņiem jābrauc 8 kilometru garumā!
Līdzšinējā automašīnu plūsma atpūtas parkā nav sakārtota un ir bīstama. "Bardaks" īsi situāciju raksturo kāds parkā sastapts policists. "Rīgas Meži" nav gribējuši vai nav spējuši sakārtot savu saimniecību un garantēt, ka Mežaparka apmeklētāji var justies droši. Iespējams, ka pagājušās svētdienas traģēdiju varēja novērst un iespējams, ka tā ir tieši šīs bezatbildības rezultāts.
Nesen uzzinājām, ka Zolitūdes "Maximas" būvniecības lietā atsevišķi dokumenti ir bijuši viltoti. Mums nav pamata apgalvot, ka tieši tas bijis kritiskais punkts, kāpēc notika Zolitūdes traģēdija. Arī nāvi Mežaparkā iespējams nebūtu varēts novērst arī tad, ja būtu kārtībā līgumi un satiksmes plūsmas kontrole. Tomēr nolaidība, vienaldzība un bezatbildība abos gadījumos iedarbināja cēloņsakarību ķēdi, kuru rezultāts ir traģēdija.