Ja Kalvītim tika inkriminēti konkrēti pārkāpumi “Latvijas Kuģniecības” privatizācijas procesā, Segliņam, spriežot pēc ziņu aģentūru zinām, Ādamsona pretenzijas sākas ar vispārēju apgalvojumu, ka Segliņš ir sliktākais iekšlietu ministrs kopš 1991.gada. Turpinājums gan ir konkrētāks, piesaucot noziedzības pieauguma un krimināllietu atklāšanas statistiku, secinot, ka “valdošajai koalīcijai, it sevišķi "Latvijas Ceļam" un Tautas partijai, nav vajadzîga spēcīga tiesībsargājošā sistēma” un varas partijām esot izdevīgi, ka nenotiekot cīņa ar noziedzību.
Premjers Andris Bērziņš Ādamsona paziņojumu nosaucis par priekšvēlēšanu triku. Tiešām, no pašreizējā spēku samēra viedokļa ir vairāk nekā apšaubāmas izredzes panākt tiklab Segliņa kā Kalvīša demisiju, ja valdošajā koalīcijā nav pretrunu, līdz ar to var prezumēt, ka tas ir tikai veids kā piesaistīt savai partijai uzmanību, gaidot vēlēšanas. Ja tā, tad tikai nejaušība ir tas, ka augšminētajā citātā Ādamsons akcentējis divas valdošās partijas, bet maigāku attieksmi izpelnījies trešais koalīcijas partneris - “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kuras divi deputāti vakar nepiedalījās balsojumā par Kalvīša demisijas pieprasījumu, bet pieci atturējās, izrādot nevienprātību ar ceļiniekiem un tautpartijiešiem. Jāatzīmē, ka šo tēvzemiešu nevienprātību šoreiz koalīcijas partneri novērtēja visnotaļ pielaidīgi, atšķirība no pretenzijām pērnruden, kad tēvzemieši neatbalstīja Edmunda Krastiņa kandidatūru Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēža postenim.