Šodien Valsts Veterinārais dienests (VVD) sola paziņot lēmumu par a/s Tukuma Piens (TP) ražotnes darbības atsākšanu, ņemot vērā laboratorisko izmeklējumu rezultātus un to, vai rūpnīcā būs novērsti konstatētie trūkumi un atlaisti darbinieki, par kuriem ir dati par inficēšanos ar dizentēriju.
NIP pēdējās dienās apkopotā informācija tikai nostiprina nedēļas sākuma šaubas, cik adekvāts ir slēdziens par epidēmijas cēloņiem un lēmums par TP ražošanas apturēšanu.

Šonedēļ Nacionālais Vides veselības centrs (NVVC) izplatīja “Šigelozes uzliesmojuma sākotnējā epidemioloģiskā vērtējuma otro starpziņojumu”, kurā, tāpat kā iepriekš, ir kategoriskais apgalvojums, ka inficēšanās cēlonis bija tieši TP nefasētais krējums un biezpiens, bet svarīgākais pierādījums “izraisītāja konstatēšana pārtikas produktā” nav iegūts. NVVC uzsver tēzi, ka pārējie 11 no 12 slimības diagnostikas kritērijiem bijuši pozitīvi. Nu jau NVVC konstatējuši 13 TP darbiniekus, kam konstatēta liela antivielu koncentrācija, kas liecina par nesenu inficēšanos ar šigelozi.

Tikmēr VVD uzsver, ka kopējais produkcijas apjoms bijis vairāk nekā divas tonnas, no kurām, saskaņā ar NVVC versiju, tikai 30 kg bijuši inficēti. “Es neticu tam, ka 20-30 kg ir piesārņoti, bet pārējā daļa nav. Ja piesārņojuma cēlonis ir darbinieks, tad vajadzēja būt pilnīgi visur,” intervijā NIP atzina VVD priekšnieks Vinets Veldre.

Saglabājas pretrunas VVD priekšnieka nostājā – starp kardinālo rīcību TP rūpnīcas apturēšanā un kritiku par NVVC ziņojumu, uz kura pamata šis lēmums pieņemts. “Piecelies, momentāli pieņem radikālākos mērus, neļauj produkcijas izplatību, ja tas tā ir,” tā Veldre citēja Zemkopības ministra Ata Slaktera teikto viņam telefonsarunā no Vācijas agrā sestdienas rītā. Veldre gan to sauc par stimulu, nevis ministra rīkojumu jeb pavēli.

Iepazīstoties ar VVD dokumentiem, NIP konstatēja, ka 20.janvārī lēmumu par TP apturēšanu pieņēmis nevis Veldre, bet viņa padotais, VVD Pārtikas produkcijas uzraudzības daļas sektora vadītājs Gints Briežkalns. Veldre, balstoties uz šo lēmumu, izdevis attiecīgu rīkojumu. Lēmums pamatots ar likumiem “Pārtikas aprites uzraudzības likums” un “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”, kuros minētas ļoti vispārīgas normas par “normatīvu pārkāpumiem” un “pārtikas nekaitīgumu”.

Salīdzinot ar precedentiem citu piena pārstrādes uzņēmumu darbības kontrolē, TP izceļas vienīgi ar to, ka it kā viņu produkcijas dēļ konstatēts tik liels saslimušo skaits. Kā liecina VVD dati, no 77 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem pagājušā gada laikā par dažādu higiēnas, sanitāro un tehnisko normu pārkāpšanu 40 gadījumos ir sastādīti brīdinājuma akti, iekasēti nepilni pieci tūkstoši latu soda naudas, bet sešos gadījumos uzņēmējdarbība apturēta. Ierosinātas arī septiņas krimināllietas. Piemēram, oktobrī atklāja jogurta produkciju, kurā konstatēts dzīvsudrabs. Veicot vispārīgu izmeklēšanu izrādījās, ka vaina nav ražotnē, bet divu tirdzniecības vietā atlaisto darbinieču “atriebībā”, kas, atverot jogurta iepakojumu, saturam pievienoja dzīvsudraba bumbiņas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!