Foto: Privātais arhīvs

"SEB Investment Management" vadītājs Jānis Rozenfelds 20. oktobrī portālā Delfi.lv publicējis rakstu ar nosaukumu "Mīti un patiesība par aktīvi un pasīvi pārvaldītiem pensiju plāniem". Diemžēl raksts, kurā mēģināts attaisnot nozares augsto komisijas maksu līmeni un zemo ienesīgumu, satur virkni maldinošu apgalvojumu. Tas drīzāk varētu radīt jaunus mītus par pensiju uzkrājumiem, nevis tos kliedēt.

Mēs esam gandarīti, ka "Indexo" projektam ir izdevies aizsākt aktīvu diskusiju par 2. pensiju līmeni, tā augstajām izmaksām un vājajiem rezultātiem. Tomēr diskusijas kvalitātei jābūt augstākai.

Turpinājumā apskatīsim trīs būtiskākos SEB pārstāvja raksta trūkumus.

1. Patiesais komisijas maksu līmenis tirgū ir daudz augstāks, nekā minēts rakstā.

Citējam Rozenfelda kungu: "Pensiju 2. līmeņa pārvaldītājs, kurš apgalvo, ka komisija 1% apmērā ir daudz, uzskata, ka 0,75% ir ļoti labi."

Rozenfelda kunga vadītās institūcijas pārvaldītā "SEB aktīvā plāna" izmaksas pērn bija 1,77 %. Tādēļ, visticamāk, Rozenfelda kungs zina, ka vidējais komisijas maksas līmenis tirgū pēdējo 5 gadu laikā ir 1,7% gadā starp aktīvajiem pensiju plāniem.

Trūkstošos 0,7% veido mainīgā komisijas daļa (jaunie, pasīvi pārvaldītie pensiju plāni mainīgo komisijas maksu neietur).

Vai šī būtu neuzmanības kļūda?

Iespējams. Tomēr Rozenfelda kungs tālāk raksta par gaidāmo komisijas maksu sarukumu tirgū līdz 0,8% un 0,6% gadā, bet arī te nenorāda, ka papildus tiks ieturētas mainīgās komisijas maksas.

Protams, viņš nav viens. Arī citi nozares pārstāvji publiskās diskusijās uzstājīgi atsaucas uz komisijas maksu līmeni 1%. Skat., piemēram, "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētāja Ulda Upenieka 12. maija rakstu portālā db.lv.

Varētu padomāt, ka nozares pārstāvju mērķis ir nevis diskutēt par pārmaiņām tirgū, bet mālēt klientiem acis, cik vien ilgi tas ir iespējams.

Ceram, ka tas tā nav.

2. Pagātnes rezultāti nav labs veids, kā izvēlēties pensiju plānu.

Citēsim Rozenfelda kungu: "Aicinu tomēr katru atbildīgu latvieti ieskatīties www.manapensija.lv sadaļā "Aktuālie dati" un novērtēt ienesīgumu, kas tiek parādīts jau pēc komisijas maksas "nomīnusošanas". Pat ja tavas pensijas pārvaldītājs paprasa lielāku samaksu, būtiskākais ir ieguldījumu stratēģija un tās nestie augļi jeb ienesīgums."

Ienesīgums, protams, ir būtisks. Tas ir ieguldīšanas mērķis.

Tomēr mūs pārsteidz tas, ka pieredzējis finanšu profesionālis aicina ieguldītājus izvēlēties pensiju plānu, balstoties uz tā vēsturisko ienesīgumu. Kā zināms jebkuram finanšu studentam, ieguldījumu fonda vēsturiskais sniegums neparedz tā nākotnes rezultātus.

Intereses pēc sekosim Rozenfelda kunga aicinājumam un ieskatīsimies manapensija.lv.

Apskatot 20. oktobra datus, redzams:

"SEB aktīvais plāns" ir ar otro zemāko 10 gadu ienesīgumu savā kategorijā.

"SEB sabalansētais plāns" ir ar zemāko 10 gadu ienesīgumu savā kategorijā.

"SEB konservatīvais plāns" ir ar otro zemāko 10 gadu ienesīgumu savā kategorijā.

Vai Rozenfelda kungs aicina klientus ar steigu pamest SEB pensiju plānus to vājo rezultātu dēļ?

Protams, nē. Pensiju plāni, kas ir bijuši ienesīgākie vienā periodā, bieži "atpaliek" nākamajā periodā, un otrādi.

Pēc labākās pasaules prakses, pensiju plāni būtu jāizvēlas nevis pēc ienesīguma, bet ņemot vērā trīs faktorus: ieguldījumu politika, riska kategorija un komisijas maksas līmenis.

Kā rāda pētījumi, diversificēta ieguldījumu portfeļa ilgtermiņa ienesīgumu vislabāk paredz tieši komisijas maksas līmenis. Jo vairāk maksāsi, jo mazākas izredzes labi nopelnīt, un otrādi.

Starp citu, visu SEB 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas izmaksas kopš sistēmas sākuma ir ap 50 miljoniem EUR. Ja šīs izmaksas būtu bijušas zemākas, tad arī, iespējams, "SEB Aktīvais" pensiju plāns būtu uzrādījis ienesīgumu, kas būtiski augstāks par inflāciju.

3. Indeksu fondi sevi ir pierādījuši ar uzviju.

Citējot SEB pārstāvja rakstu: "Indeksu fondiem sevi vēl jāpierāda."

Indeksu fondi sevi pierādījuši ar uzviju vairāku gadu desmitu garumā.

Slavenākais pētījums, kas salīdzina aktīvi pārvaldīto un indeksu fondu rezultātus, ir "Morningstar" "Active/Passive Barometer" jeb "Aktīvais/pasīvais barometrs".

Jaunākais pētījums norāda: pagājušo 20 gadu laikā visās ASV akciju tirgus kategorijās vidējais indeksu fonds ir ar atrāvienu apsteidzis vidējo aktīvi pārvaldīto fondu. Turklāt šis salīdzinājums ņem vērā arī indeksu fondu komisijas maksas.

Rozenfelda kungs rakstā aicina apskatīt "MSCI World" akciju tirgus indeksa rezultātus.

Protams, salīdzināt pensiju plānu (kurā tikai 50% līdzekļu drīkst ieguldīt akcijās) ar akciju tirgus indeksu nav atbildīgi. Tomēr sekosim Rozenfelda kunga aicinājumam.

Apskatīsim indeksu fondu "Vanguard Global Stock Index Fund (EUR)", kurš seko "MSCI World" indeksam.

10 gadu griezumā fonds pelnījis vidēji 5,92% pēc komisijas maksām (30. septembra dati). Ja mēs no šīs summas atņemtu vēl 0,75% ("Indexo" komisijas maksu līmenis), ienesīgums būtu bijis virs 5%.

Salīdzinājumam – "SEB aktīvais" plāns šajā periodā pelnījis 3,1% gadā.

Vai atšķirību skaidro tas, ka pensiju plāni akciju tirgū drīkst ieguldīt tikai pusi portfeļa?

Pameklējām SEB mājaslapā kādu ieguldījumu fondu, kurš iegulda pasaules akciju tirgū. Atradām vienu tādu fondu – "SF1 SEB Global Fund C". Tas 5 gadu laikā pelnījis vidēji 8,9% gadā (10 gadus fonds vēl nestrādā).

Iepriekš minētais "Vanguard" fonds 5 gadu periodā pelnījis vidēji 12,7% gadā.

Indeksu fondu uzvara nav sakritība.

Indeksu fondi sevi ir pierādījuši gan ASV, gan Eiropā un citur pasaulē. To vidējie vēsturiskie rezultāti būtiski apsteiguši dārgo, tradicionālo fondu vidējos rezultātus.

Protams, dārgo, tradicionālo fondu pārvaldniekiem šis fakts ir kā dadzis acī. Tomēr tas neattaisno sabiedrības maldināšanu.

Ieguldīšana indeksu fondos nav kodolfizika.

Rozenfelda kungs norāda, ka klientiem, kuri izvēlas pasīvi pārvaldītus fondus, nepieciešamas īpašas zināšanas finanšu nozarē. Viņš retoriski jautā: "Vai esat tam gatavi?"

Nevajadzētu tik zemu novērtēt Latvijas iedzīvotāju inteliģenci.

Lai veiksmīgi ieguldītu indeksu fondos, svarīgākais ir saprast vienu domu. Ieguldījums ir jātur ilgtermiņā, lai gūtu labumu no zemām izmaksām un pasaules ekonomikas attīstības. Īstermiņā ir jābūt gatavam svārstībām – un jāatturas no straujas rīcības svārstību gadījumā.

Rozenfelda kungs min, ka cilvēkiem "jāiemācās pareizi rīkoties katrā negaidītā situācijā". Patiesībā galvenais, kas jāiemācās ieguldītājam pasīvi pārvaldītā pensiju plānā, ir pacietīgi gaidīt – kā paredzētās, tā neparedzētās situācijās.

Ne velti ASV indeksu fondi jau ir 30% no ieguldījumu fondu tirgus. Ne velti Vorens Bafets saviem mantiniekiem ieteica viņa naudu ieguldīt tieši indeksu fondos.

Ne velti Rietumos standarta padoms nespeciālistam ir:

  • sameklē labi diversificētu zemu izmaksu indeksu fondu;
  • veic regulāras iemaksas;
  • nereaģē uz īstermiņa tirgus svārstībām;
  • turi ieguldījumu ilgtermiņā.

Diemžēl jāsecina, ka SEB pārstāvja raksts nekliedē it nevienu mītu par 2. pensiju līmeņa tirgu. Tas vien pastiprina lielāko mītu, kuru sen jau laiks graut: mītu par gudrajiem pensiju pārvaldniekiem un to spēju nodrošināt mums lielāku pensiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!