Pēc pēdējos mēnešos atkal izvirmojušajām kaislībām vakar Latvijas pieņēma lēmumu, kura saturs oficiālajos paziņojumos saukts par “jauno valsts pilnvarnieku atalgojuma sistēmu”. Jaunumi, protams, ir, tomēr vēl arvien tiek akceptēts, ka šis cilvēku slānis par nepastāvīgu darbu saņems vairākus simtus, un daži – vairāk nekā tūkstoti latu mēnesī.
Valdības noteikumi pēc bilances kopsummas, apgrozījuma un darbinieku skaita iedala uzņēmumus mazos, vidējos, lielos un īpaši lielos. Pirmajā grupā pilnvarnieku atalgojums var būt Ls 50-200 mēnesī, otrajā – līdz 400, trešajā- līdz 600, bet ceturtajā – līdz 1300 latiem mēnesī. Pilnvarnieku skaits attiecīgi katrā no uzņēmumu grupām– līdz diviem, trim, četriem vai pieciem.

Pēc finansu ministra teiktā, no 174 valsts uzņēmumiem saskaņā ar augšminētajiem kritērijiem Latvijā īpaši lielu uzņēmumu kategorijā ir divi – “Latvijas Dzelzceļš” un “Latvenergo”, lielie ir trīs – “Hipotēku un zemes banka”, “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” un “Latvijas Pasts”, bet vidējie ir 19.

Praksē viss augšminētais nozīmē, ka daudziem pilnvarniekiem samaksa samazināsies, piemēram, “Latvenergo” pilnvarniekiem, kuri līdz šim mēnesī saņem Ls 1900. Tomēr paliek jautājums, vai arī jaunais atalgojums, kas, piemēram, īpaši lielajos uzņēmumos var būt krietni lielāks nekā mēnešalga ministriem, premjeram un prezidentei, ir adekvāts.

Līdzās pilnvarniekiem nevar nepieminēt otru pārvaldes institūciju, neskaitot valdi – padomes. To dalībnieku darba samaksas noteiktas 75% no pilnvarnieku atalgojuma, tomēr dalībnieku skaits tajās var būt lielāks, tai skaitā “Latvijas Dzelzceļā” un “Latvenergo” – līdz desmit padomes locekļiem. Turklāt pieļaujot ka vienlaikus viens un tas pats cilvēks var būt gan pilnvarnieks, gan padomes loceklis, saņemot pilnu pilnvarnieka un pusi no padomes locekļa atalgojuma, kas nonāk pretrunā ar teorētisko ideju par uzņēmuma darbību divos pārvaldes līmeņos.

Jāatgādina, ka ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis pirms pāris nedēļām izteica viedokli, ka nav pieļaujams, ka pilnvarnieki saņem lielu samaksu par līdz galam neizprotamiem pienākumiem, un būtu jāapvieno padomju un pilnvarnieku funkcijas. Tomēr viņa partijas biedra Gundara Bērziņa vadītais finansu resors izskatīšanai valdībā bija sagatavojis augšminētos noteikumus. Tāpēc diezgan dīvaini likās, ka vakar, uzreiz pēc valdības sēdes, kur bija akceptēti šie noteikumi, finansu ministrs Gundars Bēŗziņš paziņoja, ka viņš tomēr piekrīt ierosinājumam likvidēt pilnvarnieku institūciju, un par to tikšot spriests nākamajā valdības sēdē.

Pagaidām grūti spriest par šo pretrunīgo viedokļu iemesliem vai ieganstiem, un turpinājumu. Tomēr ir acīmredzami, ka, lai gan formāli tagad pilnvarnieku iecelšanai jānotiek konkursa rezultātā, vēl arvien pie varas esošajiem saglabājas kārdinošas iespējas šādos ienesīgu lielāko valsts uzņēmumu pilnvarnieku un padomes locekļu amatos izvietot savus cilvēkus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit