Valodu sajaukšanās Latvijā izplatās arvien straujāk un greizāk .Latviešu valodā notiek dīvainas lietas, pret kurām tautiski noskaņotie latvieši pašaizliedzīgi cīnījās krievu laikā, okupācijas režīmā. Tagad nezāļu ieviešanās mūsu valodā tiek attaisnota ar spārnoto teicienu – viss tek un mainās. Manuprāt, valodai jābūt precīzam darba instrumentam, kas būvēts uz zinātniskiem pamatiem. Tādēļ, kā ilglaicīgs valodas lietotājs, piedāvāju dažas domas par terminoloģiju.
Latviešu valodai par savu patstāvību ilgi vajadzēja cīnīties ar vācu valodas ietekmi, kas jūtama vēl tagad. Piemēram: ancuks – uzvalks, spice – smaile, bišķīt – drusku, brilles – acenes, drukāt – iespiest, ģeldēt – derēt. Tagad notiek mūsu valodas gāšanās ceļmalas otrajā grāvī. Nožēlojamākais ir tas, ka anglicismi un citu valodu nezāles latviešu valodā ienāk no krievu valodas reizē ar šai valodai raksturīgu izteiksmes stilu. Pārlūkojot senākus krievu sporta izdevumus, nekur un nekad neatradīsiet apzīmējumu čempion vai “čempionat”. Tikai “pobediteļ” vai “pobediteļ pervenstva”. Arī latviešu plašsaziņās agrāk bija tikai meistarsacīkšu uzvarētāji vai meistari. Taču “sovetu” laikos, šķiet, mazvērtības dēļ, vēloties tuvoties rietumiem, krievi arvien vairāk piesārņoja savu valodu ar rietumnieciskiem svešvārdiem. Viņi vairs nevēlējās būt prasti “pobediteļi pervenstva”, bet gan čempioni “čempionatov”! Šo krievu tendenci veikli uztvēra iztapīgie latviešu sporta funkcionāri un viņiem pakalpīgie žurnālisti. No tā laika latviešu plašsaziņās vairs tikpat kā netiek pieminētas meistarsacīkstes vai saīsināti meistarības, lasām un dzirdam čempioni, čempioni, čempionāti... Tas ir tipisks latviešu valodas pieķēzīšanas veids .Maniem tautiešiem arvien biežāk pazūd savas valodas vērtības sajūta un nacionālā pašcieņa.
Tagad latvieši vairs nevar kāpt uz skatuves, bet gan uz estrādes, kur vairs nevar rīkot izrādes, bet gan tikai šovus. Tos vairs nevar vienkārši vadīt, bet gan tikai menedžēt! Latvijā vairs nav vadītāju un vadīšanas. Tikai menedžeri un menedžēšana. Saka, ka esam topā. Angliski gan šo vārdu izrunā kā “toup” un tas nozīmē virsotni. Rīkojam gala, vai pat galā koncertus. Angļu-latviešu vārdnīcā var uzzināt, ka vārdu gala lasa geile un tas nozīmē tikai un vienīgi svētkus, svinīgu dienu. Teikt svētku koncerts ir tik ikdienišķi! Daudz vērtīgāk skan galā koncerts. Tā jau ir misterija, bet ne prasts noslēpums. Par to jau var fascinēties, vienkārši brīnīties, vai sajūsmināties – tas taču atkal ir prasti!
Savā laikā Latvijā labāko tāldzirdes uztvērēju nosauca par Festivālu. Tagad mūs valodā malu malās vairs neko nesvin, nerīko svētkus, bet organizē festivālus. Atšķiriet angļu – latviešu vārdnīcā šķirkli festival, lai uzzinātu, ka tas nozīmē svētkus, svinēšanu. Neko vairāk! Siguldā vēl ir opermuzīkas svētki, bet visur citur rīko tikai un vienīgi festivālus! Starp citu – agrāk krievi rīkoja “prazdniki”, bet tad viņiem tas apnika un sākās festivālu laikmets. Latviešiem arī! Krieviem apnika viņu vietu apzīmēšana ar tādiem vārdiem kā “kraj”, “oblastj” un “rajon”. Krieviem tagad daudz kas notiek reģionos un latviešiem par ir reģionālās attīstības ministrija. Novadi, apgabali, apriņķi – NĒ! Roberts Liepiņš bija Rīgas lielvecākais pirms okupācijas, pagastus vadīja pagastu vecākie. Tagad Ābrama Kļockina mācītie internacionālistiskie žurnālisti pilsētas galvu sauc par mēru. Tas atkal no krieviem!
Tāpat kā valdības vadītājs, ja ticēt plašsaziņām, ir “premjers”. Šo valodas nezāli pirmie pieļāva krievi, tā tagad ieaugusi arī latviešu valodas lauciņā. Ja es sovetu laikā iedrošinātos kādas amatpersonas tituli nosaukt savādāk nekā tas rakstīts uz viņa kabineta durvīm, vismaz rājiens būtu kā likts. Tagad ir visatļautība. Mīdīt ar netīrām kājām latviešu valodu. Vēl daži piemēri. Latviešu valodā NAV vārda noformēt. Telpas un grāmatas iekārto, dokumentus – nokārto, bet lietas – izkārto. Nav vārda izmēri, bet gan lielumi. Nav vārda apmaksāt. Latviski saka samaksa, atalgojums, alga. Sovetu laikā, kad birokrātija ņēma virsroku, “oplatit” nozīmēja naudas pārskaitīšanu bankā. Krievu valodā patiesībā ir “zaplatit”, “zarplata”. Vēl daži latvieša ausi kaitinoši piemēri: latviešiem ir milži, milzīgs, bet gigants, gigantisks nāk caur krievu valodu. Tāpat kā aisbergi, kas tie paši ledus kalni vien ir. Pie mums neko vairs nevar nopirkt uz nomaksu, bet gan tikai ar “kreditu’. Tirdzniecība vairs nav tirgošanās, bet gan marketings – viens no daudziem –ingiem. Naftas krīzes laikā plašsaziņas tiek locīta naftas mērvienība, ko krievi un arī latvieši dēvē par barelu. Vārdnīcā gan var lasīt un, piemēram, CNN tālrādes ekrānos arī redzēt, ka tā muca vien ir. Latviešu valodā angļu vārds “business” [lasa – biznis] nozīmē darījums, tirdzniecība. Tirgotājs, kas pārdod preces, pakalpojumus un idejas – tas neskan! Citādi – biznesmens! Tas jau kaut kas ir!
Igaunijā vairākas reizes esot izsludināti konkursi par jaunvārdiem. Latvijā par tiem nekas nav dzirdēts un plašais titulēto valodnieku pulks nodarbojās galvenokārt ar matu skaldīšanu. Tikmēr nezāles satriecoši [ tagad teiktu šokējoši] iesakņojušās un pārņēmušas latviešu valodas lauku, kuru izravēt mēģina arī šo rindu autors, kuram, pirms vairāk kā pusgadsimta, stājoties žurnālista amatā, kādreizējais Jaunāko Ziņu informācijas nodaļas vadītājs Nikolajs Mūzis jautāja: Zigi, saki vai tāda Puslatvija ir, vai varbūt arī Ceturtdaļlatvija? Izrādījās, ka biju uzrakstījis Vislatvijas... No tā laika nekad tā nerakstu, jo ja rakstām Latvijas, Eiropas, pasaules, tad tas dabīgi nozīmē, ka teiktais attiecās uz visu Latviju, Eiropu un pasauli. Daudzkārt izslēdzu tāldzirdi vai tālrādi, dzirdot izkropļoto latviešu valodu.
Latviešiem ir bagāta valoda un vienreizējās tautas dainas. Nedrīkstam ar šo ārkārtīgi bagāto mantojumu rīkoties pavirši. Kā es varu zināt ko tu domā? Taču, kad tu atver muti, viss – gan muļķība, gan gudrība – ir kā uz delnas.