Digitālu ziņu mediju abonēšana skaļi klauvē pie durvīm – mācība no ‘DELFI media LAB'

Digitālu ziņu mediju abonēšana tuvākajos gados kļūs par ziņu mediju pamata ieņēmumu veidu – šāds secinājums izriet no somu mediju biznesa konsultanta Ēro Vasinena uzstāšanās “DELFI media LAB” skatuvē novembra izskaņā Rīgā notikušā “Digital Freedom Festival” ietvaros.

Savu prezentāciju Vasinens uzsāka ar ziņu virsraksta demonstrāciju, kas vēsta “”New York Times” nopelna 24 miljonus dolāru, pateicoties digitālajiem abonentiem”. Taču Skandināvijas tirgus šajā jomā ir vēl attīstītāks – lai arī naudas summas, kas apgrozās Ziemeļvalstu mediju tirgū, nav tik lielas, jo iedzīvotāju skaits ir pamazs, toties to ļaužu īpatsvars, kuri ir gatavi maksāt par ziņām tiešsaistē, Skandināvijā ir vislielākais pasaulē.

Norvēģija pēc šī rādītāja ir pirmajā vietā pasaulē – tur par ziņu žurnālistiku tiešsaistē maksā 30% iedzīvotāju, Zviedrija ir 2. vietā – 26%, Somija ar 18% ierindojas 5. vietā pasaulē, un visbeidzot Dānija ar 15% ieņem 10. vietu. Vasinens šo iespaidīgo rezultātu skaidro ar plašo un salīdzinoši ilgo sakaru un informācijas tehnoloģiju izmantošanu Ziemeļvalstīs, kas ļauj medijiem būt pasaules līderiem dažādu biznesa modeļu apgūšanā, kurus, kā redzams, akceptē lasītāji.

Lektors iezīmēja draudīgu ainu tiem medijiem, kuri uzskatīs, ka iespējams joprojām gūt ienākumus no drukāto versiju pārdošanas vai reklāmas piesaistes. Piemēram, Somijā kopš 2008. gada avīžu ieņēmumi samazinājušies par 22%, žurnālu – pat par 36%, turpretī ieņēmumi digitālajā vidē medijiem palielinājušies par 117%.

Krītoties drukāto mediju tirāžām, laikrakstiem krītas reklāmas ieņēmumi, jo, protams, ka reklāmdevēji nevēlas kampaņas izvietot tur, kur nav lasītāju. Attiecīgi reklāmdevēju nauda aizplūst uz internetu, jo tur tagad iespējams sasniegt teju jebkuru. Taču te parādās jauna problēma – lielākā naudas daļa paliek nevis vietējo somu mediju digitālajās versijās, bet tiek “Google” un “Facebook”, kuru ieņēmumi no Somijas reklāmdevējiem aug par 50% gadā.

Ko darīt, ja nauda no reklāmas nav piesaistāma ne drukātajām, nedz digitālajām versijām? Jābūt stingrai stratēģijai citam biznesa veidam – un tā ir jau minētā digitālā abonēšana. Skandināvijas medijiem tas ir veiksmīgi izdevies, un jau pašlaik 60 procentu ieņēmumu ir no abonentmaksām un 40% no reklāmas, lai gan pirms 10 gadiem bija otrādi. Digitālās abonēšanas apjomi Somijā ik gadu pieaug par 30%, "DELFI media LAB" stāstīja Vasinens.

Lektors arī prognozēja, ka kādā brīdī drukāšanas un izplatīšanas izmaksas laikrakstiem un žurnāliem būs tik lielas iepretī saņemtajai naudai no to pārdošanas, ka šis mediju formāts būs jāizbeidz. Skandināvijā lieli, slaveni mediju zīmoli izbeigs publicēt drukātās versijas tuvākajos piecos gados, paredz Vasinens.

17 no 28 Somijas avīzēm pašlaik ir digitālās abonēšanas stratēģija. “Varu derēt,” prezentācijā sacīja Vasinens, “nākamgad šis skaitlis būs 28 no 28.” Piemēram, Somijas laikrakstu tirgus līderim “Helsingin Sanomat” šogad ir 325 tūkstoši abonentu, no kuriem 70 tūkstoši laikrakstu jau vairs rokās nav turējuši – viņi maksā tikai par digitālo versiju. Īpaši šāds abonentu skaits pieaug jauniešu vidē.

Digitālās abonēšanas biznesa modelis ļauj medijiem būt neatkarīgiem no negodprātīgu reklāmdevēju kaprīzēm, un tas mediju biznesā ir ļoti nozīmīgi, jo tad iespējams fokusēties uz brīvu žurnālistiku, kas nodrošina atvērtas demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanu, prezentāciju emocionāli noslēdza Vasinens.

Visu Ēro Vasinena uzstāšanos "DELFI media LAB" ietvaros angļu valodā var noskatīties šeit

Jau vēstīts, ka 2019. gadā portāls DELFI Latvijā gatavojas ieviest abonentmaksu par “premium” tipa saturu – padziļinātākiem rakstiem, žurnālistiskiem pētījumiem, ekskluzīvām intervijām, aprakstiem, īpašu personību portretējumiem, ekskluzīviem ārzemju mediju pārpublicējumiem latviešu valodā un citu kvalitatīvās žurnālistikas saturu.  

30. novembrī Latviešu Biedrības namā Rīgā “Digital Freedom Festival” ietvaros uz “DELFI media LAB” skatuves noritēja septiņas individuālas prezentācijas, un, aptverot plašu tēmu spektru, programmu papildināja arī piecas diskusijas.

Plašāks atskats apspriestajos tematos pieejams festivāla teksta tiešraides arhīvā, bet daži no spilgtākajiem momentiem, atziņām un aplūkotajiem jautājumiem "DELFI media LAB" norisē aplūkojami šeit

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.