Jauns spēks un enerģija. Iepazīsti pirmo DELFI stipendiju saņēmējus

DELFI kā vadošais ziņu portāls Latvijā vēlas, lai medijos strādātu izcilnieki. Mēs sniedzām savu artavu jaunās žurnālistu paaudzes izglītošanā un šogad pirmo reizi Latvijas Universitātes (LU) fondam ziedojām 10 000 eiro ar mērķi diviem LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes studentiem piešķirt stipendijas – katru 5000 eiro vērtībā. Oktobrī izvēlēti pirmie DELFI stipendiāti.

No mācību gada sākuma LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes studentiem, kuri izvēlējušies studijas žurnālistikas vai multimediju producēšanas apakšprogrammā, bija iespēja pieteikties DELFI stipendijām, un pretendentu izvērtēšanā piedalījās DELFI galvenais redaktors Ingus Bērziņš, DELFI nacionālo un biznesa ziņu nodaļas redaktors, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklis Filips Lastovskis, LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) dekāns profesors Juris Rozenvalds, LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas žurnālistikas moduļa koordinatore Vita Dreijere, aģentūras LETA galvenais redaktors, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklis Pēteris Zirnis un LU fonda izpilddirektore Laila Kundziņa.

Latvijas Universitātes fonds pateicas DELFI par dāsno ziedojumu, kas paredzēts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes žurnālistikas studiju programmas studentiem. Ar šīm stipendijām DELFI sniedz iespēju studentiem visu savu laiku veltīt studijām, kā arī iegādāties augstas raudzes studiju materiālus, apmeklēt starptautiskās konferences. Esmu pārliecināta, ka DELFI stipendijas ieguvēji ar savu zināšanu kvalitātes pienesumu uzlabos Latvijas žurnālistikas vides kvalitāti. Man prieks, ka DELFI ar šo ziedojumu veic ieguldījumu Latvijas un Latvijas Universitātes nākotnē. LU fonda izpilddirektore Laila Kundziņa

Oktobrī Latvijas Universitātes fonda telpās žūrija izvēlējās divas topošās žurnālistes, kuras pirmās saņems DELFI stipendiju, – otrā kursa studentes Lita Lūse un Paula Anna Koškina katra šajā mācību gadā tiks pie 5000 eiro, kas palīdzēs mērķtiecīgāk veltīt laiku mācībām, lai kļūtu par nākotnes Latvijas žurnālistikas spīdekļiem.

Lita Lūse: DELFI stipendija…

...man nozīmē ļoti daudz, jo savā ziņā tas ir apstiprinājums tam, ka tas ceļš, kuru esmu izvēlējusies, ir pareizais. Protams, arī praktiskā ziņā tas krietni atvieglo manu ikdienas dzīvi.

Paula Anna Koškina: DELFI stipendija…

... man ir kā milzīga motivācija būt labākajai sevis versijai, parādot, ko spēju un ka varēšu būt vēl labāka. Tieši tas man šķiet vissvarīgākais un motivējošākais – šī uzticība maniem spēkiem.

Mēs kā vadošais ziņu portāls Latvijā vēlamies, lai Latvijas medijos strādātu izcilnieki – gudri, čakli ļaudis ar plašu redzesloku un žurnālista misijas apziņu. Tādas īpašības mēs saredzējām abās Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas studentēs, kuras tika pie stipendijām. Pārrunās ar uzvarējušajām pretendentēm žūrija sajuta, ka pēc pieciem desmit gadiem par viņām dzirdēsim kā izcilām žurnālistēm vai redaktorēm. Arī pārējie četri pretendenti šogad bija ļoti labā līmenī, kas nozīmē, ka žurnālistikas un multimediju izglītības jomā nav pamata sūroties, ka jaunajā paaudzē kristos kopējais domāšanas kvalitātes līmenis.DELFI galvenais redaktors Ingus Bērziņš

Iepazīsties! DELFI stipendijas ieguvējas

Foto: Emīls Trauliņš

Paula Anna Koškina: Esmu dzimusi Jūrmalā, taču dzīvojusi un mācījusies Rīgā. Par savu esmu saukusi gan Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolu, gan Rīgas Centra humanitāro vidusskolu. Visu pamatskolas un vidusskolas laiku esmu katru dienu pēc skolas trenējusies badmintonā, tādējādi atrodot balansu starp mācībām un fiziskām aktivitātēm, kas, manuprāt, ļoti atviegloja mācību procesu, jo sportojot bija viegli atslēgties no ikdienas stresa. Esmu dziedājusi, dejojusi, gājusi teātrī, tomēr badmintons noteikti ir bijis vislabākais aktīvas brīvā laika pavadīšanas veids.

Paralēli studijām šobrīd strādāju par kafijas bārmeni jeb baristu. Esmu bezgala pateicīga pati sev, ka izvēlējos pamēģināt darboties ar kafiju. Tagad kafija ir kļuvusi par manu sirdslietu, labprāt par to izglītojos, piedalos pasākumos, piemēram, latte art zīmēšanas sacensībās un kafijas degustācijās.

Par ideālo mediju

Mans ideālais medijs būtu tāds, par kuru man būtu sajūta, ka tas ir caurcaurēm uzticams un nekļūdīgs, ka tajā strādā izcili profesionāļi, kuri ne mirkli nezaudē objektivitāti un zinātkāri. Tāds, kurš spētu iemantot sabiedrības uzticību, vienlaikus mudinot cilvēkus domāt kritiski.

Paula Anna: Lielākais sapnis noteikti būtu kādu dienu strādāt "The New York Times". Vienalga, kas, kad un kāpēc, bet kādu dienu ceru spert soli pāri tam slieksnim un gūt kaut kripatiņu pieredzes.

Par savu paaudzi

Savu paaudzi raksturotu ļoti neviennozīmīgi, jo man ir radies iespaids, ka esam iedalāmi divās galējībās. Tās gan eksistē tikai manā iztēlē, jo dzīvē lietas nav tikai melnas un baltas, labas vai sliktas.

Vienai daļai, manuprāt, ir tik ļoti vienalga par pasauli, ka tas šķiet nomācoši. Domāju, ka liela problēma ir jauniešu nevēlēšanās domāt un darīt, sagaidot, ka lietas notiks pašas no sevis. Savukārt otrai daļai ir brīnišķīgas idejas, lieli mērķi un sapņi, interesantas nākotnes vīzijas un, galvenais, patiesa interese par apkārt notiekošo.

Par izvēli dzīvi saistīt ar žurnālistiku

Komunikācijas studijas man šķita pašsaprotama izvēle, jo zināju, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar žurnālistiku. Esmu vēlējusies būt gan ārste, gan aktrise, tomēr žurnālistika manā galvā vienmēr ir likusies prestiža, kā uz pjedestāla nolikta un starmešu apspīdēta. Ir sajūta, ka tas ir vienīgais loģiskais variants – būt žurnālistei. Šai profesijai piemīt dinamika un mūžīga skriešana, kas man ļoti simpatizē. Vienmēr būt informētam par visu, kas notiek, izprast politiskos un ekonomiskos procesus, mācīties uz pasauli skatīties no dučiem dažādu leņķu. Ļoti iespējams, ka šādai karjeras izvēlei par iemeslu ir mana naivā cerība pasauli padarīt labāku.

Par vienaudžiem žurnālistikā

Domāju, ka mana paaudze žurnālistikai varētu piešķirt jaunu spēku un enerģiju, jo mūsu pasaules vīzija varētu visnotaļ atšķirties no jau pieredzējušu žurnālistu skatījuma uz lietām. Mums nav pieredzes, bet ir ambīcijas, turklāt uzskatu, ka šobrīd norisinās milzīgas globālas pārmaiņas un procesi, kas liek dzīvot kā uz naža asmens. Mums ir, ko mācīties, bet varbūt mums ir mazāk bail. Jā, tas var nākt arī par sliktu, tomēr var pavērt arī jaunas iespējas.

Lita Lūse: Esmu dzimusi un uzaugusi Rīgā, kur arī pabeidzu ģimnāziju. Skolas laikā man ļoti patika dziedāt korī, kā arī dejot, bet studiju dēļ esmu mazliet atlikusi malā šos hobijus. Brīvajā laikā man ļoti patīk staigāt, visbiežāk kopā ar abiem saviem suņiem, – dabas tuvums spēj uzlādēt. 

Viens no šīs vasaras spilgtākajiem mirkļiem noteikti bija “Guns N' Roses” koncerts Tallinā. Tas tiešām bija sapņu piepildījums, jo nekad nebiju domājusi, ka būs iespēja redzēt šo grupu, turklāt tik labā kvalitātē.

Par ideālo mediju

Mans ideālais medijs ir objektīvs. Tāds, kurš uzklausa un apskata visas puses, nevis sniedz tikai vienpusēju informāciju. Tam arī noteikti būtu jābūt inovatīvam – mūsdienās ir tik daudz un dažādu iespēju, kā veidot radošu saturu.

Lita: Mana paaudze noteikti arī ir daudz atvērtāka pret pasauli un citādo, kas mani ļoti iepriecina. Foto: Anete Nežberte

Par savu paaudzi

Manuprāt, mūsdienu jaunieši ir ārkārtīgi spējīgi – milzīgais informācijas un tehnoloģiju daudzums ļauj būt spēcīgiem un zinošiem dažādās jomās. No otras puses – tas rada lielu spiedienu. Lai “izsistos”, ir tik tiešām smagi jāstrādā, jo no mums sagaida ļoti daudz. 

Par izvēli dzīvi saistīt ar žurnālistiku

Man vienmēr ir paticis rakstīt, tāpēc žurnālistika savā ziņā ir mani vilinājusi jau kopš bērnības. Es esmu cilvēks, kuram ļoti patīk mācīties, un žurnālistika sniedz šo iespēju – katru dienu iegūt jaunas zināšanas par kādu tēmu vai jomu. Tas, manuprāt, ir ārkārtīgi interesanti.

Par vienaudžiem žurnālistikā

Manuprāt, mana paaudze ir drosmīga, tādēļ, iespējams, žurnālistikā mēs varētu apskatīt vēl jutīgākus tematus, kā arī piedāvāt inovatīvus veidus, kā ar jauno tehnoloģiju palīdzību realizēt idejas.


Mēs ticam ikvienam, kurš interesējas, meklē, nestāv uz vietas, un esam ļoti gandarīti par iespēju atbalstīt Paulu Annu un Litu viņu ceļā un meklējumos.