Foto: Shutterstock

Ko nozīmē mūku un mūķeņu dzīve 21. gadsimtā Latvijā – vēsture un pieredzes stāsti projektā 'Klosteris'

Tuvojoties Lieldienām, DELFI interneta žurnāls “Viņa.lv” publicē apjomīgu satura projektu “Klosteris”, kas ļauj izsekot klosteru vēsturei Latvijā un caur pieredzes stāstiem sniedz atbildi uz jautājumu, ko 21. gadsimtā nozīmē mūku un mūķeņu dzīve.

Mūku un mūķeņu dzīvi apvij gana daudz stereotipu, un, lai gan arī 21. gadsimtā stāšanās klosterī nozīmē garīguma un atteikšanās ceļu, laiks, kurā dzīvojam, ieviesis savas korekcijas – mūki un mūķenes lieto datorus, telefonus, lido lidmašīnās un arī viņus skar dažādi skandāli, kurus izgaismo masu mediji.

Rakstu sēriju “Klosteris” ievada stāsts par klosteru vēsturi Latvijā, cik to ir mūsdienās un ko tad īsti var saukt par klosteri, un to turpina dažādi pieredzes stāsti, tuvāk iepazīstinot ar cilvēkiem, kuri izvēlējušies veltīt dzīvi Dievam, un atklājot viņu dzīvesveidu, vērtības un pārdomas.

Klosteris ir vieta, kur, neuztraucoties par ikdienas darba rūpēm, kapitāla veidošanu vai karjeru, realizēt idejas, kas pilnveido garīgi, – šādi projektā “Klosteris” iemeslus, kas cilvēku varētu motivēt 21. gadsimtā iestāties klosterī, raksturo sociālantropologs, Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs Kārlis Lakševics, bet jezuīta Jāņa Meļņikova, māsas Hannas Ritas Laues, bijušā Jezuītu ordeņa brāļa Kārļa Freiberga un paulīniešu tēva Jāņa Vīlaka stāsti sniedz plašāku un daudzpusīgāku ieskatu to cilvēku motivācijā, kuri nolēmuši iet šo ceļu.

Atsevišķs stāsts projekta ietvaros veltīts klosteriem padomju Latvijā laika posmā no 1958. līdz 1961. gadam. Neparastas ir arī padomju laiku mūķenes Nikonas atmiņas

Par klosteriem ir daudz stereotipu un mītu, tāpēc šķita interesanti saprast, kas ir tie cilvēki, kuri nolemj ziedot savu dzīvi Dievam, un kāda ir viņu dzīve pēc šī lēmuma pieņemšanas. Projekta idejas autore Andra Briekmane

"Man pašai kā cilvēkam, kurš stāv visai tālu no reliģijas, šis bija liels izaicinājums, tomēr tas, ka neesmu nevienā baznīcā, deva arī zināmu objektivitātes devu un vēlmi aprunāties ar pētniekiem, kas iedziļinājušies šajos jautājumos. Tiekoties ar cilvēkiem, kuri jau jaunībā nolēmuši kļūt par klosteru brāļiem un māsām, sarunas vienmēr bija interesantas un par ļoti plašām tēmām, bet sapratu, ka, lai arī kāds bijis katra intervējamā ceļš, viņus visus vieno nesavtīga vēlme darīt labu citiem, atsakoties no pašu labuma, kas manā uztverē ir cienījami šī vārda vislabākajā nozīmē, pat ja reizēm varu nepiekrist kādiem šo cilvēku uzskatiem,” par to, kā tapa ideja, un projekta tapšanā gūtajām atziņām stāsta “Klostera” idejas autore – DELFI interneta žurnālu satura redaktore Andra Briekmane.

Man jo īpaši lika aizdomāties viena no atziņām, ko izteica jezuīts Jānis Meļņikovs, atbildot uz jautājumu, kāpēc 21. gadsimtā, kad viss ir tik mainīgs, viņš domā, ka var dot un turēt mūža solījumu. Proti, ikviens, kam prasīsiet, atzīs, ka, runājot par attiecībām, vēlas, lai tās būtu jēgpilnas, godīgas un mūžīgas – ja esam kopā ar kādu, ko tiešām mīlam, gribas, lai tas turpinātos. Neviens jau precoties nedomā, ka tas būs uz pieciem gadiem kā tāds bankas kredīts. Tieši tādas esot Jāņa attiecības ar Dievu... Diezgan vienkārši. Andra Briekmane

Projekta “Klosteris” satura autores ir Andra Briekmane un Aleksandra Novaka, foto – Kārlis Dambrāns un Mārtiņš Purviņš, dizainu veidoja Ilze Vanovska, tehnisko izstrādi nodrošināja Karīna Sabecka. Tulkošana – Egita Pandare un Aleksandra Novaka. 

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.