Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Runas spēks nav tās skaļumā: aizvadīta DELFI konference 'uz:RUNA'

Piektdien, 17. maijā, arhitektūras un mediju centrā "H2O 6" norisinājās pirmā DELFI organizētā konference "uz:RUNA", kuras apmeklētājiem kopā ar septiņiem pieredzes bagātiem lektoriem bija iespēja gūt iedvesmu, zināšanas un praktiskas iemaņas publiskās uzstāšanās prasmju pilnveidošanā.

Publiskās uzstāšanās praktiskā konference tika organizēta sadarbībā ar režisora un lektora Viestura Meikšāna vadīto Runas skolu, un tās teorētiskajā daļā uz skatuves kopā ar Meikšānu kāpa tādi zinoši un pieredzējuši publiskās uzstāšanās meistari kā runas pedagoģe Zane Daudziņa, komunikācijas trenere Krista Vāvere un "stand-up" komiķis un improvizators Jānis Skutelis.

Ievaddaļā lektori konferences apmeklētājus ievadīja publiskās uzstāšanās pasaulē, iepazīstinot ar teoriju, pašu praksē gūtām zināšanām, starptautiskiem piemēriem un spilgtiem pieredzes stāstiem, tādējādi izdalot būtiskākos pieturas punktus, kam sekot, gatavojoties uzstāties auditorijas priekšā. 

Režisors un lektors Viesturs Meikšāns: "Ja gribat stāstīt par savām veiksmēm, jums ir jāstāsta par savām neveiksmēm. Dalīšanās kļūdās ir efektīvākais veids, kā nodot zināšanas."  Foto: DELFI

Mirklis uzticības iekarošanai

Režisors Meikšāns, stāstot par runas dramaturģijas pamatprincipiem, uzsvēra publiskās runas uzbūves un jo īpaši ievada nozīmi, ko cilvēki nereti, gatavojoties uzstāties, kļūdaini ignorē. Lektors atklāja šķietami vienkāršu triku, kas varētu būt noderīgs, gatavojoties stāties auditorijas priekšā – informāciju, ko vēlaties nodot saviem klausītājiem, sadalīt mazākās daļās, šo procesu salīdzinot ar veselīgas maltītes iemānīšanu maziem bērniem. Ļoti svarīgs ir runas ievads, un tā sagatavošanai ir jāpieiet ar īpaši lielu uzmanību un atbildību. 

"Galvenais uzdevums, domājot par runas ievadu, ir izveidot uzmanības āķi," atgādināja Meikšāns, mudinot ikvienu atrast sevī vai savā stāstā to unikālo, kas ļautu sevi pieteikt kā personību un nodrošinātu auditorijas uzmanību.

Arī Daudziņa uzsvēra, ka pirmais iespaids par runātāju rodas ļoti īsā laikā – stājoties auditorijas priekšā, mums ir minūte vai pusotra, lai iekarotu klausītāju uzticību, un tobrīd mūsu labā vai pret mums strādā viss – apavi, smaids, frizūra, apģērbs, ķermeņa valoda un citas lietas.

"Runā nav mazsvarīgu aspektu – viss ir svarīgi, un visam ir ietekme," atgādināja Daudziņa. Tiesa, ja pirmā iespaida atstāšana nav bijusi veiksmīga, viss vēl nav zaudēts. "Tas nozīmē tikai to, ka pēc tam ir jāstrādā daudz intensīvāk," mudināja runas pedagoģe.

Komiķis un improvizators Jānis Skutelis kā efektīvu instrumentu publiskajā runā izcēla humoru – ir vieglāk strādāt ar auditoriju, kas ir vienotā noskaņojumā, un prasmīga publikas iesildīšana ar joku var krietni palīdzēt gan pirmā iespaida radīšanā, gan vēstījuma nodošanā. Lai cilvēki smietos par joku, viņiem tam ir jāpiekrīt. Ja runātājam izdodas to panākt, klausītāji viņam piekritīs arī par citām lietām, un tas palīdzēs stāstam nonākt līdz klausītāju prātam. 

Komunikācijas trenere Krista Vāvere: "Ja tevi kāds aizvaino, sper soli uz priekšu, izslejies stalta un pasaki savu taisnību." Foto: DELFI

Ne tikai runāt, bet arī ieklausīties 

Vienas atbildes uz jautājumu, kas ir svarīgāks – tas, ko mēs sakām, vai tas, kā mēs to darām – nav. Iespējams, tā slēpjas atziņā, ka cilvēki ne vienmēr atceras to, ko esam teikuši, bet gan to, kā esam viņiem likuši justies. Komunikācijas trenere Krista Vāvere savā stāstījumā par harismas formulas meklējumiem atklāja vairākas iezīmes, kas vieno tos, kurus citi uzskata par harismātiskiem runātājiem – parasti šie cilvēki ir zinoši un māk izteikties vienkārši, viņus vieno liela enerģija, degsme un aizrautība, un, stājoties auditorijas priekšā, viņi izskatās dabiski un ķermeniski atvērti. 

"Izskatās, ka šie cilvēki ir mierā ar sevi un māk pilnībā koncentrēties uz šo mirkli, un viņi skan patīkamā veidā," skaidroja Vāvere. Bet kas ir pats nozīmīgākais, kas vieno tos, kuri spēj iedvesmot, aizraut un pārliecināt citus? Viņi runā no sava īstā "es". 

Harismātiskiem cilvēkiem piemīt vēl kāda iezīme – tā ir spēja klausīties, kas mūsu steidzīgajā laikmetā ir deficīts, un prasme nolasīt, ko auditorija vēlas. Tāpat nenovērtējama ir paužu nozīme. Pauzēt publikas priekšā ir ļoti grūti, jo ir bail no tā, ka klausītājiem šķitīs – runātājs ir aizmirsis tekstu vai nav pietiekami sagatavojies –, tomēr ir jāmācās to darīt.

Būtisks faktors, stājoties auditorijas priekšā, ir ideja un vēlme runāt – labi panākumi auditorijas priekšā ir iespējami tikai tad, ja cilvēks pats patiesi grib runāt. Svarīgu iemeslu, kāpēc ir svarīgi nebaidīties runāt, atgādināja arī Vāvere – caur runāšanu mēs ne tikai pasaulei nododam savu stāstu, bet atklājam arī sev ko jaunu paši par sevi, un drosmei izslieties un pateikt savu taisnību ir nenovērtējama nozīme pašapziņas stiprināšanā.

Runas pedagoģe Zane Daudziņa: "Zelta atslēdziņa ir mūsu stāja. Staltais mugurkauls ļaus ne tikai izskatīties zinošākiem, bet tādiem arī justies." Foto: DELFI

Zelta atslēdziņa – stāja

Uzrunājot auditoriju, liela nozīme ir balsij un runas melodijai, un kā vienu no galvenajām konferences "uz:RUNA" atziņām var izcelt – ar treniņiem un praksi to var mainīt. Gluži tāpat var strādāt ar savu harismu – kā norādīja komunikācijas trenere Vāvere, arvien vairāk pētnieku atzīst, ka harisma ir prasme, nevis kaut kas, ar ko vai nu piedzimst, vai nē. Tas var kalpot kā iedvesma ar to strādāt un slīpēt, apzināt savas dotības, attīstīt stiprās puses un atrast savu īsto "es". 

Tāpat ir jāstrādā ar savu ķermeni, kas ir mūsu instruments, stājoties auditorijas priekšā. Pieredzējusī runas pedagoģe Daudziņa, stāstot par publiskās runas psihofiziku, dalījās ar savu pieredzi, atklājot – līdz 25 gadu vecumam, kad viņa nolēmusi stāties aktieros, viņas balss skanējusi citādi, bet apzināts lēmums ar to strādāt un treniņi ļāvuši to mainīt. 

Treniņiem ir liela nozīme arī stājas uzlabošanā – tieši staltu mugurkaulu Daudziņa dēvē par veiksmīgas publiskās uzstāšanās "zelta atslēdziņu". 

"Ķermenis prāta vadībā ir tas, kas var mums palīdzēt, stāvot auditorijas priekšā. (..) Pie stalta ķermeņa, tāpat kā pie labāka "es", ir jāpierod," atzina runas pedagoģe, atgādinot – ir vērts sava auto atpakaļskata spoguli noregulēt tā, lai tajā ielūkoties būtu iespējams tikai izslejoties. 

Gatavojoties uzstāties, nedrīkst aizmirst arī par emocijām – tās ir klātesošas, ar tām ir jārēķinās un emocionālā atklātība var nodrošināt to, ka runātājs tiek pamanīts un viņa vēstījums kļūst daudz spēcīgāks . "Lai runātu stipri, nav jārunā skaļi," atgādināja Vāvere. Stāstot par runas emocionālo temperatūru, komunikācijas trenere gan ieteica uzmanīties no galējībām – gan emociju pārmērīga izrādīšana, gan to pilnīga slēpšana var arī kļūt par klupšanas akmeni. Te var noderēt daži jautājumi, ko ir vērts sev uzdot pirms uzstāšanās – kā es jūtos? Kā es gribu, lai justos publika? Kādā veidā es to panākšu? 

"Stand-up" komiķis un improvizators Jānis Skutelis: ""Stand-up" ir kolosāls paraugs tam, cik dažādi var būt runātāji." Foto: DELFI

Nebaidīties no kļūdām

Bailes no publiskas uzstāšanās sakņojas bailēs kļūdīties un piedzīvot neveiksmi. Lai arī cik labi cilvēks ir sagatavojies, iecerēto scenāriju var mainīt tehniskas ķibeles, kāds misēklis auditorijā vai citi ārpus mūsu ietekmes esoši apstākļi. Komiķis Jānis Skutelis konferences laikā ar aizraujošiem piemēriem no dzīves atgādināja vienu no būtiskākajām atziņām – jebkuru negadījumu vai kļūdu uzstāšanās laikā ir iespējams izmantot savā labā, padarot to par kopīgu stāstu, kas visiem paliks atmiņā, jo ir kopīgi piedzīvots. 

Režisors Viesturs Meikšāns arī runas satura būvēšanā ieteica nebaidīties no savu kļūdu pieminēšanas. "Ja gribat stāstīt par savām veiksmēm, jums ir jāstāsta par savām neveiksmēm. Dalīšanās kļūdās ir efektīvākais veids, kā nodot zināšanas," atgādināja lektors, uzsverot – nevajag dot auditorijai gatavus risinājumus, bet tā vietā ļaut sekot savam stāstam. 

Heidi Svane no Dānijas savā praktiskajā nodarbībā palīdzēja meklēt atbildes uz jautājumu, kas mūsdienās interesē daudzus – kā efektīvi un pamanāmi parādīt sevi vienmēr mainīgajā mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Foto: DELFI

Pēc lektoru uzstāšanās un pusdienu pauzes konferences "uz:RUNA" apmeklētāji devās uz pašu izvēlētajām praktiskajām nodarbībām, kur Meikšāna, Daudziņas, Vāveres, Skuteļa, kā arī radošās apvienības "Spiediens" pārstāvja, aktiera un improvizatora Artūra Breidaka, biznesa konsultantes Heidi Svanes no Dānijas un mediatores un komunikācijas treneres Ilzes Dzenovskas vadībā bija iespēja ķerties pie nozīmīgākā soļa publiskās uzstāšanās prasmju slīpēšanā – prakses un stāšanās aci pret aci ar savām iespējamajām bailēm, šaubām, nedrošību un kļūdām.

Publiskās uzstāšanās praktiskās konferences "uz:RUNA" noslēgumā norisinājās starptautiskā jaunuzņēmumu konkursa "Creative Business Cup 2019 (CBC)" Latvijas fināls. Tajā uzvaras laurus plūca BABBIT – inovatīva mūzikas atskaņošanas iekārta, kas radīta, lai arī paši mazākie ģimenē varētu lietot "Spotify". Bērni patstāvīgi atskaņo mūziku, novietojot rotaļlietas uz iekārtas. Mūzikas izlases bērniem veidojuši četri nozares profesionāļi – Ingus Ulmanis, Egons Reiters, Andris Sējāns un Kaspars Zaviļeiskis. Plašāka informācija šeit.

Pirmās vietas ieguvējs tiek izvirzīts starptautiskajam finālam, lai pārstāvētu Latviju CBC konkursā Kopenhāgenā vairāk nekā 50 pasaules radošāko jaunuzņēmumu konkurencē, kā arī Baltijas reģiona konkursā Helsinkos. 

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.