Video un svarīgākās atziņas pēc DELFI komandas dalības sarunu festivālā ‘Lampa’

DELFI sarunu festivālā “Lampa” piedalījās 18 dažādos pasākumos. Piedāvājam video, kurā fiksēti visi pasākumi DELFI zīmē, – vai nu tos rīkojām paši, vai tajos bija pārstāvēti mūsu darbinieki. Īsumā – ar ko tie bija zīmīgi un pie kādām atziņām tika nonākts.

DELFI rīkotajā diskusijā "Kā radīt saturu, kas liek apstāties?"

četri savas nozares profesionāļi un lēnā dzīvesveida piekritēji dalījās savā pieredzē vērtīga satura radīšanā. Agnese Aljēna, kura lēnā dzīvesveida pieeju piekopj gan privātajā, gan profesionālajā dzīvē, rosināja būt drosmīgiem un atteikties no lietām, kuras mūs steidzina. Andris Dzenītis, balstoties savā pieredzē, atklāja, ka kvalitatīva klasiskā mūzika nav savienojama ar darbu skrējienu un striktiem termiņiem. Brita Stekstona izgaismoja ātrā patēriņa kultūras ietekmi uz mediju nozari pasaulē. Tas mēdz novest pie nepārbaudītiem faktiem, kļūdām un uzticības līmeņa samazināšanās. Taču ir arī labie piemēri, kur stāsti top vairāku gadu garumā, piemēram, Pola Salopeka, “National Geographic” žurnālista, pētījums septiņu gadu garumā, iepazīstot cilvēces migrācijas ceļus no Etiopijas līdz pašām Dienvidamerikas tālēm. Savukārt Anderss Frihe dalījās pieredzē par traumām un psihes traucējumiem, kas rodas jauniešiem kultūrā, kurā no tiem tiek prasīta pastiprināta uzmanība, spēja šķirot informāciju, kā arī paaugstinātas prasības no viņu vecāku puses. Gan runātāji, gan skatītāji beigu beigās nonāca pie secinājuma, ka steiga nav veselīga dzīvesveida sabiedrotā. Savukārt mediju patēriņā ir rodams balanss starp ātrām un pārbaudītām ziņām un pētnieciskiem, padziļinātiem rakstiem.

Otrajā DELFI organizētajā sarunā “Kā latvieti izaudzināt par ģēniju” tās dalībnieki – Latvijas mediju pārstāvji – iztirzāja jautājumu par savu atbildību radīt tādu saturu, kas veicina kopējo sabiedrības izglītotību, kāpina medijpratības līmeni. Sarunas dalībnieki vienojās, ka varbūt ar mediju vēstījumu nav iespējams visplašākajām tautas masām likt “domāt gudrāk”, taču mazās labās pārmaiņas, ko panāk konkrētas publikācijas vai konkrēti žurnālisti, pilienu pa pilienam cilvēkos – mediju patērētājos – nostiprina pilsoniskās un cilvēciskās vērtības. Atbildot uz publikas jautājumiem par to, vai žurnālisti rīkojas, cēlu mērķu vai biznesa interešu vadīti, runātāji skaidroja – labi būtu, ja vienlaikus varētu sadzīvot gan sociālā atbildība, gan komercintereses.

#GovLabLatvia laboratorijā, ko rīkoja Valsts kanceleja un kurā DELFI tika pārstāvēti “Rus.Delfi.lv” galvenā redaktora Anatolija Golubova personā, tika skaidrots, kā Valsts kanceleja cenšas būt sabiedrībai atvērta un efektīva, un modelēts, kā teju katrs iedzīvotājs var ieguldīt savas zināšanas šajā procesā. 

Podkāstu teltī notikušajā sarunā, kurā piedalījās arī DELFI sociālo tīklu satura nodaļas vadītājs Jānis Sildniks, notika diskusija par leģendārā Cēsu “Fonokluba” un festivāla “Fonofest” rašanos no radošās un biznesa perspektīvas. Tika uzsvērts: lai ilgtspējīgi attīstītu savu uzņēmumu mazpilsētā, īpaši svarīgi ir izpausties radoši un radīt rezonansi, jo tava eksistence lielā mērā ir atkarīga arī no ļaudīm, kuri nedēļas nogalēs speciāli brauc pie tevis no citām pilsētām. Zīmīgi, ka festivāla “Fonofest” darbība tika pārtraukta, kad līdz ar gadiem parādījās izpratne par biznesa puses bīstamajiem apsvērumiem, tāpēc tika lemts festivāla rīkošanu pārtraukt tā veiksmīgākajā gadā.

Podkāstu teltī viesojās arī DELFI galvenais redaktors Ingus Bērziņš – viņš ar podkāsta “Paga ko” vadītājiem parunāja par digitālās abonēšanas nākotni Latvijā. Starp daudzām citām sarunas dalībnieku atziņām bija arī tā, ka mediju darbības modelis, kurā par saturu maksā patērētājs, nevis reklāmdevējs, ir saprātīgs un tā šķiet neapšaubāma nākotne arī Latvijā.

“Rus.Delfi.lv” žurnāliste Ksenija Koļesņikova piedalījās sarunā par krievu valodas vietu Latvijas sabiedrībā. Pasākuma vadītāja Iveta Kažoka norādīja, ka apzināti diskusijai izvēlējusies cilvēkus ar “puslīdz mērenu pozīciju” valodas jautājumā. Tas gan nepasargāja no domstarpībām. Kaut gan neviens neapšaubīja latviešu valodas dominējošo lomu, krievvalodīgie diskusijas dalībnieki minēja, ka izjūt diskomfortu un neuzticību no latviešu kopienas puses. Piemēram, daži pasākumi, kuri ir domāti latviešu valodas sargāšanai, patiesībā ir cīņa ar krievu valodu. Savukārt latviešu valodā runājošie dalībnieki norādīja – kamēr krievvalodīgie pārvalda latviešu valodu, attieksme pret viņiem būs tāda pati kā pret jebkuru citu. Aizstāvot to, ko krievvalodīgie uzskata par “represīvu valodas politiku”, latvieši minēja, ka krievu valoda un kultūra ir cieši saistīta ar kaimiņzemes ārpolitiku, kā arī to, ka cilvēks pēc dabas ir slinks un dažreiz piespiežams mācīties. Kopumā dalībnieki izteica cerību, ka nākotnē valodas jautājumu sabiedrībā uztvers mierīgāk no abām pusēm.

Diskusijā “Tehnoloģiju ķīlnieki”, kurā DELFI pārstāvis bija redaktors Filips Lastovskis, radioraidījuma “Digitālās brokastis” vadītāji kopā ar viesiem meklēja atbildi uz jautājumu, vai esam tehnoloģiju pavēlnieki vai ķīlnieki. Diskusijas centrā bija mobilie maksājumi, jauni satura servisi un gudro māju atnākšana. Viens no secinājumiem – lielajā piedāvājumā gluži nemanot iezadzies jautājums par bioloģiski ģenētisko kodēšanu.

Vēl Filips piedalījās Latvijas Žurnālistu asociācijas spēlē “Žurnālisti pret mafiju”. Kā zināms, žurnālistiem, lai pēc iespējas labāk darītu savu darbu, jābūt erudītiem, kā arī jāspēj veikli orientēties Latvijas un pasaules notikumu virpulī. Tāpēc LŽA piedāvāja ikvienam “Lampas” apmeklētājam kopā ar mediju pārstāvjiem pārbaudīt savas zināšanas prāta spēlē. Deviņu komandu konkurencē uzvarēja žurnālistu komanda “Arābu pavasaris”, kas apsteidza “Alternatīvos faktos”. Un tā nav vārdu spēle, bet patiesais konkursa gala rezultāts.

Jāņa Dombura vadītajā Valsts kontroles organizētajā diskusijā par administratīvi teritoriālo reformu piedalījās pamatīgs skaits diskutētāju. Gan Saeimas deputāti, gan dažādu novadu un pilsētu mēri, gan pētnieki, kas analizējuši citu valstu pieredzi (piemēram, par lielu izbrīnu dažiem, Polijā pašvaldību skaits tiekot tieši pieaudzēts). Sarunā pašvaldību pārstāvji ļoti asi aizstāvēja viedokli, ka “robežu pārbīde” nav vajadzīga un reformas mērķus var sasniegt ar citiem līdzekļiem.

Divos pasākumos, kas bija veltīti mākslīgā intelekta tematam, piedalījās DELFI valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs, spriežot, kā mākslīgais intelekts izmainīs žurnālistikas nākotni. Šajās sarunās tika nonākts līdz atziņai, ka robotu izmantošana atvieglos žurnālistu darbu un cels satura kvalitāti. Kamēr roboti rakstīs ziņas, atbildot uz jautājumiem “kas, kur, kad”, tikmēr žurnālisti iegūs vairāk laika nodarboties ar saturu, atbildot uz jautājumu “kāpēc”, un sabiedrībai būs iespēja tikt pie dziļāka, kvalitatīvāka satura.

DELFI sociālo tīklu satura redaktors Edgars Bāliņš arī piedalījās divos pasākumos: diskusijā “Kad lūpukrāsa jāatstāj mājās” tika runāts par stereotipiem, kas saistās ar sievietēm armijā. Tika secināts, ka armijas dzīvi var apvienot ar ģimeni un pat ar bērnu audzināšanu. Savukārt “Politiķu cepienā” publika pārliecinājās – Latvijā joprojām ir politiķi ar humora izjūtu un drosmi pasmieties pašiem par sevi. Visu cieņu dalībniekiem un organizatoriem.

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.