Reportāžas:

Liepāja

Shutterstock
Uz sākumu
Reportāža

20 gadi bez pārmaiņu vējiem

Lai arī laiku pa laikam vēju pilsētā Liepājā uzvirmo politiskās kaislības, to jau 20 gadus vada Liepājas partijas līderis Uldis Sesks. Šo gadu laikā pilsētā uzlabota infrastruktūra un veiksmīgi realizēti vairāki sociālie projekti, taču Liepāja turpina zaudēt iedzīvotājus un bezdarba līmenis šī gada sākumā, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publicētajiem datiem, atkal ir augstāks par vidējo rādītāju valstī. Seska pozīcijas tas gan neapdraud. 

Kristīne Liepiņa, DELFI žurnāliste

Uzziņa, Liepāja

70 630 iedzīvotāju;

vidējā alga (bruto) – 855 eiro;

Vēlētāju aktivitāte iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās – 44,08%;

Vēlēšanās domē ievēl 15 deputātu; iepriekšējās vēlēšanās ievēlētas: Liepājas partija (7 vietas), “Saskaņas centrs” (3 vietas) un Reformu partija (5 vietas);

domes priekšsēdētājs – Uldis Sesks (Liepājas partija);

bezdarba līmenis 2017. gada februārī – 11,2%;

2017. gadā no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņems 9,5 miljonus eiro

Dati no: csb.gov.lv; nva.lv; liepaja.lv; cvk.lv

Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta un viena no trim ostas pilsētām, kurā pērn gada sākumā reģistrēti 70,6 tūkstoši iedzīvotāju. Liepāja jau gadu desmitiem Latvijā bijusi pazīstama ne vien kā vēja, bet arī metalurģijas un tekstilrūpniecības pilsēta. Pēdējo gadu laikā gan situācija ir mainījusies, visskaļāk izskanot nu jau bēdīgi slavenā “Liepājas metalurga” bankrotam, kas bezdarbu pilsētā tobrīd pacēla vēl neredzēti augstu.

Liepājnieki gan portālam “Delfi” steidz uzsvērt, ka velns nav tik melns, kā to mālē, un dzīve šajā pilsētā ir ērta,  īpaši ģimenēm, jo viss atrodas tuvu un dzīves temps nav tāds kā, piemēram, galvaspilsētā. Tāpat pilsētas iedzīvotāji slavē sakārtoto ielu infrastruktūru, vietējo kultūras dzīvi un cerīgi izsakās par lidostu, kas visai drīz varētu uzņemt pirmos pasažierus.

Politiskās spēles savā lokā

Lai gan jau teju 20 gadus pašvaldību vada Sesks, laiku pa laikam Liepāju sašūpo kāds vietējo politiķu ķīviņš. Pērn sašķēlās partija “Saskaņa” – no tās tika izslēgts pašreizējais domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Hadarovičs un deputāts Romāns Miloslavskis, kuri šovasar gaidāmajās vēlēšanās nolēmuši startēt ar jaundibināto partiju “Liepāja kvadrātā”. 

2013. gada vēlēšanās Seska Liepājas partijai neizdevās iegūt absolūto vairākumu, tādēļ tika veidota koalīcija ar trim no “Saskaņas centra” saraksta ievēlētajiem deputātiem – Hadaroviču, Miloslavski un Naumu Vorobeičiku. Hadaroviču un Miloslavski no “Saskaņas” izslēdza par “priekšvēlēšanu programmas un valdes lēmumu nepildīšanu” un, kā pēcāk medijiem skaidroja “Saskaņas” Liepājas nodaļas valdes loceklis Valērijs Agešins, abi izslēgtie deputāti ciešāk sadarbojušies ar Liepājas partiju nekā ar pašu pārstāvēto “Saskaņu”.

“Kas te tik nenotiek! Par tādām spēlēm dzirdēts Gruzijā, ne pie mums,” vietējās politiskās intrigas vērtē Hadarovičs.

Hadaroviča un Miloslavska “Liepāja kvadrātā” pēc pāris mēnešiem cer tikt pie vismaz trim vietām domē, bet preses konferencē Liepājas viesnīcā “Līva” Hadarovičs pauda pārliecību, ka pat bez priekšvēlēšanu kampaņas tiktu pie viena Liepājas domes deputāta mandāta: “Ja mēs pilnīgi neko nedarītu, ne vienu eiro neieguldītu priekšvēlēšanu kampaņā, tad tā vieta mums automātiski būtu.” Tiesa gan, ap jauno partiju jau virmojušas kaislības – tās dibināšanas kopsapulcē ar skaļiem pret Hadaroviču vērstiem paziņojumiem izcēlās kāds apmeklētājs, kurš pēcāk arī mēģinājis sabotēt otro kopsapulci. “Kas te tik nenotiek! Par tādām spēlēm dzirdēts Gruzijā, ne pie mums,” vietējās politiskās intrigas vērtē Hadarovičs.

Foto: DELFI

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Liepājas domē trešdaļu vietu ieguva nu jau par vēsturi kļuvušās Reformu partijas deputāti. Bez partijas palikušie opozīcijas deputāti gan nav metuši plinti krūmos un šā gada janvārī dibināja biedrību “Liepājniekiem”, bet februārī paziņoja par sadarbību ar Latvijas Reģionu apvienību, līdz ar to apstiprinot, ka piedalīsies jūnijā gaidāmajās vēlēšanās. 

Biedrības līderis Jānis Vilnītis sarunā ar portālu “Delfi” atklāj, ka vēlēšanās plāno iegūt astoņas deputātu vietas – absolūto vairākumu domē. “Tas ir ļoti ambiciozs mērķis. Liepājā faktiski nevienai partijai nav izdevies saņemt astoņas vietas, izņemot vēsturiski ļoti, ļoti sen – pirms vairāk nekā 20 gadiem bija tāda politisko partiju apvienība, kas saņēma astoņas vietas – ‘’Apvienotais saraksts’’. Bet reāli vienai partijai pašai tas nekad nav izdevies,” stāsta Vilnītis.

Lai tiktu pie vienas deputāta vietas Liepājas pašvaldībā, par partiju iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija jānobalso vismaz 1100 vēlētājiem. Taujāts par to, kurš būs galvenais konkurents gaidāmajās vēlēšanās, Vilnītis pauda pārliecību, ka tā būs Liepājas partija.

Vilnītis norāda, ka tās prioritāte būšot cilvēki, jo līdz šim par to aizmirsts: “Tas ir cilvēks, jo pretējā gadījumā pilsēta var būt ļoti skaista un sakopta, bet nav cilvēku šeit uz vietas, kas gribētu palikt.”

Opozīcijai ne viens vien vēlētājs pārmet pārāk kluso darbošanos, proti, trūcis trokšņa un cīnīšanās par savu taisnību. To portālam “Delfi” atzīst arī pats Vilnītis, norādot, ka “mēs esam bijuši tādi diezgan konsekventi darītāji. Mēs neesam tādi bļauri bijuši. Tas varbūt arī kaut kādā mērā ir slikti, jo tas neuzjundīja cilvēkus”.

"Tas ir ļoti ambiciozs mērķis. Liepājā faktiski nevienai partijai nav izdevies saņemt astoņas vietas"Biedrības "Liepājniekiem" līderis Jānis Vilnītis

Šajās vēlēšanas par Liepājas domes vadītāja krēslu cīnīsies arī jau labi zināmās partijas – Liepājas partija un tās līderis, pašreizējais domes vadītājs Sesks, kā arī partija “Vienotība”, kura par savu saraksta līderi izraudzījusies Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktoru Kārli Strautiņu. Savukārt partijas “Saskaņa” līderis Liepājā ir Valērijs Agešins.

Sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem gan jūtama skepse par jauna līdera parādīšanos, un daudzi pārliecināti, ka Sesks domi vadīs arī pēc šīm vēlēšanām. “Katru reizi jau gaidām, ka nu tik būs, mainīsies, bet viss paliek pa vecam,” atklāj liepājniece Dace. Arī portāla “irliepaja.lv” žurnāliste Sarmīte Pujēna, taujāta par sabiedrības noskaņojumu Liepājā, saka, ka daļa liepājnieku jau iepriekšējās vēlēšanās gaidījuši, ka kaut kas mainīsies. Viņa gan uzsver, ka ir grūti prognozēt, kurš varētu uzvarēt, jo, ņemot vērā zemo vēlētāju aktivitāti 2013. gadā, visu var izšķirt pat šķietami sīkumi. Liepājas partijas lielākais konkurents varētu būt biedrība “Liepājniekiem”, pieļauj Pujēna. “Viņi visi pieci jau tomēr četrus gadus strādājuši pašvaldībā un zina daudz ko vairāk nekā pirms tam,” viņa skaidro.

Bezdarba ironija

Sarunās gan ar domi, gan uzņēmējiem bieži tiek pieminēta kāda pilsētā valdoša pretruna – bezdarba līmenis Liepājā ir krietni vien augstāks nekā vidēji valstī, taču vienlaikus uzņēmumiem trūkst darbinieku. Šā gada janvāra dati, kas pieejami NVA mājaslapā, liecina, ka Liepājā bezdarba līmenis bija 11,2 %, turpretim vidējais radītājs Latvijā bija 8,5 %.

Kā skaidro vietējie uzņēmēji, problēma ir izglītība – darba tirgū izteikti trūkst kvalificētu speciālistu. “Metalurgs vien likvidējoties daudz darbinieku atlaida. Problēma ir tā, ka cilvēki, kas metalurgā nostrādāja lielu daļu savas dzīves, nemaz nav spējīgi piemēroties citam darbam un viņiem ir arī ļoti grūti pārorientēties, mainīt kvalifikāciju,” stāsta Liepājas komersantu apvienības vadītāja Santa Šmiukše.

Tiesa gan, Liepājā augsts bezdarba līmenis nav nekas jauns un, kā skaidro Liepājas pašvaldības Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols, svārstības nodarbinātībā bijušas regulāri. Viņš uzsver, ka tas nav saistāms vien ar bēdīgi slavenā ‘’Liepājas metalurga’’ slēgšanu, jo Liepāja lielā mērā ir atkarīga no eksporta un pārmaiņas ārvalstu tirgos ietekmē uzņēmējus pilsētā: “Tas [nodarbinātības svārstības] bijis saistīts ar Krievijas krīzēm un, protams, pēdējais trieciens ir “Liepājas metalurgs”. Papildus tam arī eksports uz Krieviju tiek bloķēts.” 

Liepājas domes Attīstības pārvaldes ekonomiste Inga Žuravska uzsver, ka aptuveni viena trešdaļa bezdarbnieku tādi jau ir ilgstoši – vismaz gadu. Savukārt daļa no viņiem bez darba ir pat trīs un vairāk gadus, kas ļauj secināt, ka viņi diez vai pilnvērtīgi atgriezīsies darba tirgū, bet drīzāk turpinās strādāt gadījuma darbus. Liela daļa bez darba esošo ir cilvēki vecumā virs 40 gadiem, īpaši izteikti tas ir ilgstošo bezdarbnieku vidū.

Līdz šim Liepājas dome problēmas risināšanā iesaistījusies kā vidutājs gan starp topošajiem nozaru speciālistiem un uzņēmējiem, gan starp uzņēmējiem un nozaru ekspertiem. “Lai problēmu risinātu, uzņēmumi slēdz sadarbības līgumus ar izglītības iestādēm, mūsu gadījumā ar Liepājas Valsts tehnikumu, lai sagatavotu tās profesijas, kādas ir nepieciešamas,” stāsta Vītols, piebilstot, ka ir divi būtiski virzieni – esošo bezdarbnieku pārkvalifikācija un jauniešu izglītība.

Liepājas tirgū. Foto: DELFI

Taujāts par to, kur redz lielāko attīstības potenciālu – mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) vai lielajos –, Vītols atbild, ka MVU, kuri nodarbina līdz 250 cilvēkiem un ir ar augstu eksporta spēju. Viņš gan uzsver, ka svarīgi ir arī pavisam mazie pakalpojumu sniedzēji, piemēram, kafejnīcas un tūrisma objekti. Taujāts par nozarēm ar lielāko attīstības potenciālu, viņš pauž: ‘’Visticamāk, turpinās attīstīties mūsu jau nosacīti spēcīgās nozares – metāls, mašīnbūve, vieglā rūpniecība, kur ir arī tekstils.’’

Iemesls darbaspēka trūkumam pilsētā gan nav skaidrojams tikai ar izglītības līmeni, bet arī iedzīvotāju skaita izmaiņām. Visas Latvijas problēma – iedzīvotāju skaita sarukums – skāris arī Liepāju. Saskaņā ar domes datiem 1995. gadā pilsētā bija reģistrēti 94 165 iedzīvotāji, bet 2005. gadā šis skaitlis bija sarucis par 11 124, sasniedzot 83 041. Savukārt 2016. gadā iedzīvotāju skaits sarucis vēl par vairāk nekā 12 tūkstošiem cilvēku.

Tagad pilsētai aktuāls ir jautājums par to, kā noturēt iedzīvotājus un panākt, ka viņu skaits vairs nesarūk, jo ideju par aizbraukušo atgriešanu par utopisku sauc gan domes pārstāvji, gan opozīcijas politiķi. “Pagaidām tā ir diezgan liela ilūzija, jo tie, kas braukuši prom apstākļu spiesti, lielākoties ir aizbraukuši ar ļoti lielu rūgtumu. Viņu atgriešanās, es negribu teikt 100% gadījumu, bet vairāk nekā 50% gadījumu, nav vienkārša. Protams, tas ir iespējams, bet pie tā ir jāstrādā ļoti ilgi. Ir jāpierāda, ka vide, kur viņam ir iespējams atgriezties, ir tāda, ka var to krupi norīt un atbraukt atpakaļ,” pauda Vilnītis. Arī Liepājas attīstības stratēģija tuvākajiem gadiem runā par iedzīvotāju skaita noturēšanu esošajā līmeni, ne tā palielināšanu. “Mērķis ir cilvēkus noturēt, lai viņi paliktu šeit, un radīt nelielu iekšējo migrāciju, lai cilvēki brauc dzīvot šeit,” klāsta Vītols.

Liepājas osta un SEZ

2016. gadā pārkrautas 5,68 miljonus tonnu kravu;

2016. gadā apkalpoti 1356 kuģi un 32 992 pasažieri;

ostā ienākušas 328 jahtas;

ostas platība – 1197 ha;

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) platība – 3979 ha;

LSEZ peļņa 2015. gadā – 516 tūkstoši eiro;

LSEZ pamatdarbības neto apgrozījums 2015. gadā – 10,34 miljoni eiro;

LSEZ 2015. gadā darbojās 38 kapitālsabiedrības, saņemot 80% atlaidi uzņēmumu ienākumu nodoklim un nekustamā īpašuma nodoklim, kā arī citas SEZ priekšrocības

Dati no: liepāja-sez.lv

To, ka uzņēmēji ikdienā cieš ne vien no darbinieku trūkuma, bet arī no iedzīvotāju skaita sarukuma pilsētā, portālam “Delfi” apstiprina arī Šmiukše. Viņa uzsver, ka tas izjūtams ne vien tad, kad vajadzīgi darbinieki, bet arī apgrozījumā. “Mazais bizness – vai tā ir sabiedriskā ēdināšana,  tirdzniecība vai jebkura pakalpojumu sfēra – ļoti cieš no tā, ka iedzīvotāju skaits ir samazinājies.”

Runājot par uzņēmējdarbības vidi, komersantu apvienības vadītāja uzsver vēl kādu attīstībai traucējošu faktoru, proti, necaurredzamos domes iepirkumus: “Jautājums ir par to, cik caurredzami pilsētas dome pieņem lēmumus iepirkumu konkursos. Es dzirdu daudz  pārmetumu pilsētas domei, ka mums ir ļoti neskaidri lēmumi.” Līdzīgās domās ir arī vēsturnieks un gids, bijušais Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Liepājā un kādreizējais domes deputāts Gunārs Silakaktiņš: “Kaut kas vibrē gaisā, kaut kas var notikt savādāk. Stipri vien liela vienaldzība ir iestājusies, necaurspīdīgums, izbrīns – kāpēc notiek tā, kā notiek, kāpēc tādi dīvaini gājieni, šad un tad domes sēdēs ir papildu jautājums, kurš iepriekš nav izdiskutēts, bet tas jau ir aparātā apspriests. Opozīcija to viņiem pārmet, bet tas neizskan, vajadzētu skaļāk.”

Bez kempinga, bet ar jahtām

Tā kā Liepāja atrodas pie jūras, tai ir kūrortpilsētas potenciāls, kas gan pagaidām nav īsti izmantots, lai arī tūrisma veicināšana regulāri bijusi vēlēšanās kandidējošo partiju programmās. Saskaņā ar domes sniegto informāciju tūristu skaits pilsētā ir krietni pieaudzis, un secināms, ka tūristu pievilināšanai pilsētā joprojām jāpaveic daudz darba.

Koncertzāles "Lielais dzintars" interjers. Foto: DELFI

Cilvēkus vilina gan jūra un aktīvās atpūtas iespējas, gan dažādi vēsturiskie apskates objekti un kultūras dzīve, piemēram, Liepājas teātra izrādes un koncerti jaunuzceltajā “Lielajā dzintarā”. Kad vietējiem vaicā par tūrismu pilsētā, daudzi pārliecināti, ka tieši jaunā koncertzāle ir magnēts, kas uz Liepāju atvilina daudzus.

Visu trīs 2013. gadā domē ievēlēto partiju priekšvēlēšanu programmās patiešām ir solīts padarīt Liepāju tūristiem pievilcīgāku un popularizēt to. Piemēram, partijas “Saskaņa”, kura veidoja koalīciju ar Liepājas partiju, programma solīja: “Veicināsim tūrismam labvēlīgas vides veidošanu, aktīvi popularizējot mūsu pilsētu pasaules mērogā, piesaistot tūristus un investorus.” Savukārt Liepājas partija savā programmā bijusi mazliet precīzāka, solot, ka: “Attīstīsim Liepāju kā kūrortu ar medicīnas tūrisma piedāvājumu.” Savukārt Reformu partija, kas pēc vēlēšanām palika opozīcijā, savā programmā solīja sakārtot infrastruktūru pludmalē, panākt, ka viesi pilsētā uzturas vismaz divas dienas un ka Liepāja “top par kūrortpilsētu”, ar jauniem vides objektiem un aktīvās atpūtas centriem. 

"Seskam var pārmest par kempinga neesamību, jo jebkurā viņa – no sākuma apvienotā saraksta, tad Liepājas partijas – programmā ir solīts kempings."Vēsturnieks un gids, kādreizējais domes deputāts Gunārs Silakaktiņš

“Seskam var pārmest par kempinga neesamību, jo jebkurā viņa – no sākuma apvienotā saraksta, tad Liepājas partijas – programmā ir solīts kempings. Ir atvēlēta vieta, pieņemts domes lēmums, pat nosaukta adrese, bet nav. Nav pat tikuši līdz infrastruktūras sākšanai, pieslēgumiem, stāvvietām, un viss tādā krūmu variantā noris,” stāsta Silakaktiņš, kurš, būdams gids, par Liepāju stāsta viesiem no tuvām un tālām pilsētām.

Vītols gan uzsver, ka projekts par piejūras kempinga izbūvi pilsētā ir sakustējies, un šā gada laikā tiks saskaņots projekts, bet kempinga mājiņas varētu tikt ierīkotas nākamgad.

Runājot par tūrismu pilsētā, komersantu apvienības vadītāja uzsver, ka brīva niša ir sanatoriju un SPA tūrisms, kura šeit vienkārši neesot. Pašvaldībā gan ir cits viedoklis. “Mēs ejam uz to, lai Liepāja kļūtu par kūrortpilsētu – strādājam, lai tiktu realizēts sapnis par SPA Liepājā. Šobrīd vienam uzņēmumam ir izīrēts zemesgabals un tiek plānots SPA centrs, bet  projekts nevirzās tik ātri kā cerēts,” klāsta Vītols, neminot iespējamo projekta realizācijas termiņu, vien norādot – “ja šogad būs saskaņots projekts, tas jau būs labi”.

Tāpat domes plānos ir kanāla malā attīstīt jahtu ostu un izbūvēt jahtu centru. Pēdējo gadu laikā jahtu skaits pilsētā ir sarucis, ko dome skaidro ar slikto infrastruktūru.

Infrastruktūra ir

Pilsētas infrastruktūru slavē ne viens vien liepājnieks – galvenās ielas ir labā stāvoklī un atjaunota arī šoseja, kas savieno Liepāju ar Lietuvas robežu. Izrādās, vietējie to iesaukuši par “Seska šoseju”. ‘’Veiksmīga infrastruktūra: ielu, ceļu apgaismojums, seguma uzlabošana, nomaiņa, lielā ‘’Seska šoseja’’ cauri visai pilsētai,” uzskaita Silakaktiņš, piebilstot, ka arī sociālajos jautājumos ir projekti, kas “katru dienu Seskam krāj punktus”.

Viesojoties Liepājā, portāls “Delfi” pamanīja ne tikai labā kvalitātē esošās centrālās ielas, bet arī luksoforus ar skaņas signālu un ietves, kurās izbūvētas vadlīnijas neredzīgajiem. Kā portālam “Delfi” pastāstīja jauniešu organizācijas “Radi vidi pats” biedrs Mārtiņš Mamišs, tas lielā mērā ir Liepājas Neredzīgo biedrības nopelns, kuri mudinājuši padarīt pilsētas vidi pieejamāku. “Vide attīstās un viss nav nemaz tik drūmi,” par Liepāju saka Mamišs, vērtējot, ka kopumā vide cilvēkiem ar īpašām vajadzībām daudzviet kļuvusi pieejamāka. Liepājas pašvaldības izglītības iestādes “Liepājas bērnu un jaunatnes centrs” pakļautībā darbojas arī “Jauniešu māja” – vieta, kurā zem viena jumta pulcējas dažādas jauniešu organizācijas. Kā vērtē “Jauniešu mājas” vadītāja Anna Īviņa, iespējas jauniešiem saturīgi pavadīt brīvo laiku Liepājā ir plašas, svarīgākais ir atrast veidu, kā viņus sasniegt un pastāstīt par piedāvājumu.


Sociālekonomiskie rādītāji
Karte

Izvēlies pašvaldību

Atrodi sev interesējošo no 119 Latvijas pašvaldībām un izpēti, cik veiksmīgi vai ne ir tās ekonomikas, kopienas un labklājības rādītāji!

Pašvaldību saraksts

Uz sākumu