Reportāžas:

Rīga

Shutterstock
Uz sākumu
Reportāža

Soctīklu mēra impērija

Smaidoši pensionāri, Krievijas priekšpilsēta, dusmīgi opozicionāri, briesmīgi ielu remonti, korupcija un smags darbs ir tikai daži epiteti, ar kuriem Rīgu raksturo sastaptie cilvēki. Galvaspilsēta ir viens no iekārojamākajiem kumosiem pašvaldību vēlēšanās, un varētu šķist, ka šeit vēlēšanu cīņa ir vissīvākā. Astoņus gadus mēra posteni gan izdevies nosargāt “Saskaņas” līderim Nilam Ušakovam, un arī šogad, neskatoties uz skaļajiem pieteikumiem, citu partiju piedāvājums tiek kritizēts kā vājš.

Autoru kolektīvs: Danute Tomsone, Zanda Ķezbere, Guntars Veidemanis

Pašreizējās domes opozīcijas partiju, kā arī citu politisko spēku izvirzītie tagadējā Rīgas galvas konkurenti pašvaldību kritizē par korupciju, izšķērdību, augstajām sabiedriskā transporta biļešu cenām, “savējo” likšanu amatos un slikto pārvaldību. Ušakovs gan uzskata, ka Rīgas vadīšana viņam piestāv un ir gatavs šo darbu darīt arī trešo termiņu pēc kārtas, piebilstot, ka šajā laikā ir izdevies sakārtot vairāk pilsētas objektu, nekā bijis plānots.

Vai skaisti parki, svētki pagalmos un ielu remonti rīdziniekiem liks pievērt acis uz korupcijas un viltus tēriņu skandāliem?

“Pāris jaunie projekti, piemēram, Mārtiņš Bondars un Juris Pūce vai Jānis Bordāns un Juta Strīķe ir faktors, kas situāciju varētu pamainīt."Politologs Jānis Ikstens

Politologs Jānis Ikstens. Foto: LETA

Dažus mēnešus veci aptauju dati iezīmē Ušakovam cerīgu ainu iegūt vairāk par 30 krēsliem Rīgas domē, portālam “Delfi” norāda politologs Jānis Ikstens. “Pāris jaunie projekti, piemēram, Mārtiņš Bondars un Juris Pūce vai Jānis Bordāns un Juta Strīķe (Jaunās konservatīvās partijas Rīgas mēra kandidāti ir Strīķe, Jānis Bordāns un Juris Jurašs, bet Strīķe būs pirmā sarakstā) ir faktors, kas situāciju varētu pamainīt. Vēl cits faktors ir Viļņa Ķirša “izklupieni” un mēģinājumi ko mainīt, bet grūti saprast, vai tas ko maina, jo vēsturiski Ušakovam salīdzinoši maz pārmetumu ir pielipuši,” viņš klāsta.

Vienlaikus Ikstens vērš uzmanību uz to, vai Ušakovs spēs iegūt absolūto vairākumu: “Pat ja viņš to nedabūs, jautājums ir, vai viņš spēs pierunāt pieslēgties kādus no maziņajiem, kam arī izdevies iekļūt domē. Veselu frakciju viņš diez vai piesaistīs, bet partiju lēmums neveidot ar Ušakovu koalīciju neizslēdz to, ka kāds gluži vienkārši atšķeļas”.

Vai Rīga ir gatava?

Rīgas sirdī – pie Brīvības pieminekļa – portāla “Delfi” sastaptais Ivars, kurš pats gan dzīvo Ropažos, norāda – Rīga nav un arī nebūs sakopta, piebilstot, ka, nākot no Pārdaugavas, viņš teju salauzis kāju. Arī Rita, salīdzinot galvaspilsētu ar viņas pilsētu Kuldīgu, norāda – Rīga ir nekārtīga. Viņu viedoklim gan oponē rīdzinieks Māris, kurš zina stāstīt, ka pašvaldība, piemēram, Pļavniekos renovējusi gan parku, gan ielas. Arī Helēna atzīst – Rīga ir pienācīgi sakārtota, tomēr ārpus centra noderētu pieminekļi un parki, kurus būtu interesanti apmeklēt kopā ar bērniem.

Par “dažu infrastruktūras objektu – Grīziņkalna vai Ziedoņdārza” sakārtošanu pašreizējo vietvaru portālam “Delfi” skopi paslavē arī patlaban domes opozīcijā esošās partijas “Vienotība” pieteiktais Ušakova konkurents, Saeimas deputāts Ķirsis, kurš gan arī bilst, ka viena no līdzšinējās domes vadības galvenajām neizdarībām ir tā, ka darbi notiek lēni un “tikai pirmsvēlēšanu gadā”. “Ja mēs ar tempu 10 kilometri gadā kaut ko remontējam vai atjaunojam, tad dažiem rīdziniekiem (..) var nākties gaidīt 140 gadus, līdz pienāks viņu kārta,” saka Ķirsis, kurš jau pirms četriem gadiem, vēl būdams eksprezidenta Valda Zatlera dibinātajā Reformu partijā, gribēja būt Rīgas saraksta līderis, kad to nevēlējās tagadējais Saeimas deputāts Bondars (Latvijas Reģionu apvienība, LRA). 

Būtiski fakti par Rīgu

Iedzīvotāju skaits 2017. gada sākumā: 704 476*

Izceļas: 2015. gada sākumā – 1. vieta Eiropas lielāko pilsētu vidū  – 127 sievietes uz 100 vīriešiem. (Viļņā – 123, Tallinā –121 sieviete uz 100 vīriešiem)**

Nacionālais sastāvs 2017. gada sākumā: 310 170 latvieši, 266 866 krievi, 26 207 baltkrievi

2012. gada valodas referendums: par krievu valodu kā valsts valodu nobalsojušo skaita proporcija pret novadā mītošajiem cilvēkiem, kas ģimenē runā krievu valodā – 50. vieta

Dzīvokļu cenas: Īre no 250 eiro, dzīvokļu cenas 2016. gada decembrī – jaunajos projektos Rīgas centrā 2709 eiro kvadrātmetrā, mikrorajonos – 1260 eiro kvadrātmetrā. Sekundārajā tirgū Rīgas centrā – 1384 eiro kvadrātmetrā, Rīgas mikrorajonos – 710 eiro kvadrātmetrā***

Pašvaldības rindā uz palīdzību mājokļa jautājumā: 3631 persona pērnā gada beigās Iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā: 86 miljoni eiro 2016. gadā; 91,78 miljoni eiro 2017. gadā

Aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem: 2015. gadā – 85; peļņa – 1,23 miljoni eiro (3. vieta Latvijā)

Ārstu skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2015. gadā: 6,73 (1. vieta Latvijā)

ES fondu apguve: Ražošana un infrastruktūra: 1,11 miljardi eiro no 2009. līdz 2015. gadam (1. vieta Latvijā)

Vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās: 55,55% (8. vieta Latvijā)

Rīgas domē 2013. gadā ievēlēto deputātu politiskā piederība: 60 deputāti: 39 – “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” deputāti, 12 – “Nacionālā apvienība”, 9 – “Vienotība”

*PMLP dati; ** CSP dati; *** “Rent in Riga”, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas dati

Bondars šajās vēlēšanās tomēr nolēmis cīnīties par Rīgas atslēgu – viņu  kā savu līderi izvirzījusi LRA un “Latvijas attīstībai”. Lūgts nosaukt trīs pozitīvas lietas, kas Rīgā paveiktas pašreizējā sasaukuma laikā, sev raksturīgajā viegli ironiskajā manierē Bondars portālam “Delfi” bez “jaunu, ultramodernu tehnoloģiju ieviešanas praksē pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”, piemēram, “nanoūdens” min arī “inovatīvu pieeju ielu rekonstrukcijā, izmantojot bruģa segumu, kas veido dīvainu ielas reljefu jau pāris mēnešus pēc izbūves, un taktilo marķējumu, kas ved ceļazīmju stabos un reklāmas stendos”. Viņš par lielāko vietvaras neizdarību nosauc ielu infrastruktūras atstāšanu novārtā, sakot, ka “pat vienīgais uzsāktais projekts Barona ielā ir pilnībā izgāzies”. Bondars sola, ka viņa pārstāvētais spēks uzvaras gadījumā vēlēšanās ielu remontos ieguldīšot 50 miljonus eiro.

Kopīgie svētki un brīvpusdienas skolās – par ko uzteic domi

Rīdziniece Katrīna portālam “Delfi” atzinīgi novērtē mēra artavu kopīgu publisku pasākumu organizēšanā: “Katru gadu nākam ar bērniem uz salūtiem, Jaunā gada svinēšanu.” Kopīgas svētku svinēšanas tradīcijas ieviešanu Rīgā portālam “Delfi” uzteic arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra amatam virzītā Juta Strīķe, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais Armands Krauze un “No sirds Latvijai” virzītā uzņēmēja Diāna Novicka.

Teju visi šajās vēlēšanās izvirzītie galvaspilsētas mēra amata kandidāti kā pozitīvu un būtisku sasniegumu šajā sasaukumā paveikto min brīvpusdienas, kas tagad pieejamas Rīgas skolu bērniem līdz 9. klasei ieskaitot. To kā būtisku sasniegumu novērtē arī patlaban domes opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) mēra amatam virzītā deputāte, bijusī tieslietu ministre Baiba Broka, sakot, ka īpaši NA “frakcijas deputātu neatlaidīgas rīcības, uzstājības rezultātā” panākts, ka brīvpusdienas ir arī bērniem mākslas un specializētajās mūzikas skolās. Brīvpusdienu ieviešanu skolās kā pirmo no šajā sasaukumā paveiktajiem “labajiem darbiem” min arī Ušakovs.

Savukārt kritiskus vārdus Novicka, Bondars, Broka un Ķirsis velta pašvaldības veikumam rindu mazināšanā uz bērnudārziem. Joprojām 1000 rīdzinieku gaida vietas bērnudārzā, un, pēc Ķirša teiktā, “ja kaut kas šeit ir pavirzījies uz priekšu, tad tāpēc, ka vecāki sākuši savus bērnus vest uz Pierīgas bērnudārziem vai arī paši ir pārvākušies dzīvot uz Pierīgu (..) Bērniem bērnudārzu trūkst centrā un Vidzemes priekšpilsētā, jo vēl nesen zemesgabali, kas tika domāti bērnudārzu būvniecībai, tikuši atdoti citiem mērķiem”. Arī Broka tam piekrīt, vienlaikus viņa kā būtisku novērtē pašvaldības līdzmaksājumu ģimenēm, taču norāda, ka “diemžēl šī sasaukuma laikā latviešu bērnudārza grupiņas nav atvērtas un šobrīd tieši latviešu bērniem nav iespējas tikt bērnudārzā”. 

Ušakovs gan pret kritiku iebilst, sakot, ka 2009. gadā rindā uz bērnudārzu bijuši “7000 plus, pašreiz rindā ir 700 vai 800, no vienas puses tas ir ļoti labs rezultāts (..) bet tas vēl nav nulle”. 

Lai gan Ķirsis pauž, ka ir jābūvē jauni bērnudārzi, Ušakovs uz to raugās skeptiski, jo, izņemot Teiku, pašvaldībai citur zemes tam nav. Viņš pieļauj, ka tas pat varētu nebūt rīdzinieku interesēs – bērnudārzs Teikā “atrisinātu situāciju līdz 300 bērniem”, bet būvēšanai nepieciešami ap sešiem miljoniem eiro, un, iespējams, šo naudu varētu piešķirt līdzfinansējumam privātajiem bērnudārziem. 

Dārgais sabiedriskais transports un “Rīgas namu pārvaldnieks”

Kā vēl vienu būtisku neizdarību Ķirsis, Strīķe, Novicka un Krauze min problēmas ar sabiedriskā transporta norēķiniem un tā dēvētās e-talonu sistēmas uzturēšanu. Novicka vienīgā no izvirzītajiem mēra amata kandidātiem kā pašreizējā sasaukuma labo darbu portālam “Delfi” min bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem.

Strīķe akcentē, ka pašreizējās domes neizdarība ir “praktiski visu pakalpojumu sadārdzināšana, ieskaitot sabiedriskā transporta biļetes, autostāvvietas un remontdarbus,” bet Krauze min, ka “esošā sabiedriskā transporta norēķinu sistēma ir būtiski jāuzlabo – patlaban Rīgā e-talona sistēma izmaksā apmēram 23 reizes dārgāk nekā Tallinā”. Savs redzējums par to, kā šo situāciju risināt, atkal ir Ķirsim – jāsamazina biļetes cena līdz 60 centiem, kā arī jāmaina e-talonu sistēma, kas gadā izmaksā 23 miljonus eiro, uz lētāku, ietaupot sešus miljonus eiro.

Savs redzējums par to, kā šo situāciju risināt, atkal ir Ķirsim – jāsamazina biļetes cena līdz 60 centiem, kā arī jāmaina e-talonu sistēma, kas gadā izmaksā 23 miljonus eiro, uz lētāku, ietaupot sešus miljonus eiro.

Mēra amata kandidāti kritizē arī Rīgas kapitālsabiedrību dārgos pakalpojumus, tostarp “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) darbu. “Namu apsaimniekošana nenotiek rīdzinieku interesēs, vērojama katastrofāla uzņēmuma pārvalde un tās rezultātā ir neapmierināti un nemotivēti darbinieki, kas sniedz zemas kvalitātes pakalpojumus iedzīvotājiem,” norāda Krauze. “Lursoft” dati liecina, ka Ivo Leca vadītais RNP 2015. gadā (dati par 2016. gadu Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas “Lursoft” datubāzē vēl nav pieejami) darbojies ar 616,1 tūkstoša eiro peļņu, savukārt apgrozījis 62,12 miljonus eiro. Jau iepriekš gan RNP, gan citu Rīgas kapitālsabiedrību “dotācijas” Ušakova vadītās “Saskaņas” arodbiedrībām piesaistījušas jomas uzraugu uzmanību. Pats Ušakovs vēl aizpērn atzina, ka šis dotēšanas modelis esot labs – to par paraugu vajadzētu ņemt arī citām arodbiedrībām, bet šajā priekšvēlēšanu laikā par viņa partijas labajiem darbiem vēsta reklāmas RNP apsaimniekoto namu liftos. 

Korupcija, skandāli un “savējie” amatos

Strīķe min, ka “nesamērīga birokrātiskā aparāta izveidošana, radot papildus administratīvo slogu pilsētniekiem, korupcijas ignorēšana visos administrācijas līmeņos, un interešu konfliktu pieļaušana” ir līdzšinējās pašvaldības pieļauto neizdarību topa galvgalī.  Ušakovs gan nepaliek atbildi parādā, sakot, ka “Strīķei ilgus gadus bija visas iespējas apkarot korupciju savu tiešo darba pienākumu ietvaros. Ja viņas skatījumā situācija ir tik slikta, kā viņa izsakās pašlaik,  tad loģiski rodas jautājums – kā viņa ir izmantojusi savas plašās pilnvaras? (..) Ir zināmas šaubas, ka deputāta mandāts viņai varētu būt spēcīgāks līdzeklis cīņā ar korupciju, kā iepriekš bija rokudzelži un specvienība”.

"Ja viņas skatījumā situācija ir tik slikta, kā viņa izsakās pašlaik,  tad loģiski rodas jautājums – kā viņa ir izmantojusi savas plašās pilnvaras?"Rīgas mērs Nils Ušakovs

Pārmetumu, pārbaužu, dažādu sodu un sūdzību gan no uzņēmēju puses, gan no privātpersonām par Rīgas pašvaldības darbu un tās kapitālsabiedrību lēmumiem pēdējos četros gados nav trūcis. Starp tiem minams gan tā dēvētais “nanoūdens skandāls”, “puteņa biļetes”, sūdzības par “Rīgas satiksmes” iespējamo dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ko vēl joprojām pārbauda Konkurences padome (KP), milzu sods par “Rīgas satiksmes” un “Rīgas mikroautobusu” satiksmes aizliegto vienošanos, vairāk nekā miljonu eiro izmaksājušās nepilnības velkoņu pakalpojumos ostā u.c.

Arī “Rīgas centrāltirgus” nu jau bijušā vadītāja Anatolija Abramova aizturēšana aizdomās par iesaisti korupcijā, Satiksmes departamenta toreizējo pārstāvju Vitālija Reinbaha un Uģa Brožas, kā arī tā brīža augsta ranga Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas Aigara Truļa aizturēšanas ir tikai dažas no skaļajām lietām, kas pēdējos gados nonākušas sabiedrības uzmanības lokā.

Par “sliktu paradumu kopumu, kas ietekmē plašas cilvēku masas” esošās domes vadības darba stilu kritizē Ķirsis. Problēma esot tajā, ka pēdējos gados vadība likusi kapitālsabiedrībās “cilvēkus pēc politiskā principa, pēc partijas biedru kartes principa, nevis pēc kompetences principa”: “Ja mēs skatāmies to pašu centrāltirgu, tad (..) 25 cilvēki, kas ir tādi redzamākie un atrodami mājaslapā, ir “Saskaņas” biedri vai ziedotāji, piemēram, gaļas paviljonu vada [Saeimas deputāta no “Saskaņas”] Elksniņa kunga fitnesa treneris, drošības dienestu vada, šķiet, no jaunatnes nodaļas vai pietuvinātās organizācijas “Stop drugs””. “Tas ir sabojājis vidi un pilsētas pakalpojumus faktiski jebkurā jomā,” dusmīgi saka Ķirsis. 

Foto: LETA

Nesekmīgie mēģinājumi gāzt mēru

Pēdējos četros gados Rīgas domes opozīcijas partijas nav sēdējušas rokas klēpī salikušas – prasīta pat Ušakova atkāpšanās, ko gan pēc divarpus stundu debatēm neizdevās panākt.

Portāla “Delfi” apkopotie dati rāda, ka opozīcija mēram veltīja virkni pārmetumu – bizantisku augstprātību un darbošanos pretēji rīdzinieku interesēm, nespēju konstruktīvi vērtēt savu darbību pēc traģēdijas Zolitūdē, naudas izšķērdēšanu un uzkrājumu tērēšanu, sabiedrības šķelšanu, bezdarbību būvniecības kontrolē, kūtrumu korupcijas ierobežošanā, neskaidrās dotācijas un naudas izlietojumu, populismu sabiedriskā transporta biļešu politikā. Kritiku izpelnījās arī portāla “Riga.lv” dibināšana domes finansēta un sabiedrisko attiecību speciālistu veidota laikraksta izdošanai un domes interneta mājaslapas uzlabošanai, Barona ielas remonts, “Rīgas satiksmes” un RNP valdes darbs, prasīta arī korupcijas skandālos iesaistīto  darbinieku un amatpersonu atlaišana u.c.

Neiztrūkstoša Rīgas mēra ikdienas daļa ir komunikācija ar iedzīvotājiem sociālajos tīklos. Savā “Facebook” kontā, kuram ir vairāk nekā 148 tūkstoši sekotāju, Ušakovs informē par domes sasniegumiem, neizpaliek atbildes uz rīdzinieku jautājumiem video tiešraidē, sižeti par “smieklīgiem notikumiem Rīgā”, kā arī politiskajiem oponentiem veltīti komentāri un bildes ar domes kaķiem.

Salīdzinājumam Rīgas domes oficiālajai “Facebook” lapai ir nepilni 13 tūkstoši sekotāju, un tajā lielākoties ir dažādi pārpublicēti materiāli no domes portāla “Riga.lv”.

Ušakova kontā ieraksti tiek publicēti latviešu un krievu valodā. Valsts valodas centrs saistībā ar pašvaldības īstenoto saziņu sociālajos tīklos krievu un angļu valodā Ušakovam piemēroja 140 eiro sodu, ko mērs gan samaksāja, taču nolēma apstrīdēt Satversmes tiesā, un paziņoja, ka turpmāk domes "Facebook" lapas krieviski un angliski uzturēs par saviem līdzekļiem.

Sabiedrības uzmanību piesaistīja fakts, ka pirmsvēlēšanu gadā domnieki nolēma piešķirt gandrīz 700 tūkstošus eiro, lai portālos, sociālajos tīklos un avīzēs komunicētu ar rīdziniekiem, tādējādi izpelnoties kritiku par “Ušakova troļļu” algošanu, bet dome pārmetumus noraidīja. Vēlāk “de facto” ziņoja, ka nauda ir izmantota arī Ušakova privāto kontu popularizēšanai. Šā gada aprīlī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka sācis pārbaudi par iespējamo Rīgas domes līdzekļu izmantošanu mēra privātā sociālā konta popularizēšanai.

“Mana pozīcija ir tāda – labāk par diviem gadiem vēlāk, bet ar Eiropas naudu, nekā divus gadus agrāk un ar rīdzinieku samaksātiem nodokļiem.”Rīgas mērs Nils Ušakovs

Ušakovs portālam “Delfi” nenoliedz, ka šajos gados ne visu izdevies paveikt kā plānots – neesot izdevies  atrisināt problēmu ar pagalmu remontiem tajās vietās, kur zeme pieder privātajiem īpašniekiem un ar cieņu organizēt uzsāktos ielu remontus, ko “mēs varējām pabeigt ātrāk un ar mazākām neērtībām”. Labāko risinājumu nav izdevies atrast sporta kompleksa būvniecībai galvaspilsētā. Tāpat bijuši darbi, kas uzsākti vēlāk, kas bijis saistīts ar nepieciešamību saņemt Eiropas finansējumu: “Mana pozīcija ir tāda – labāk par diviem gadiem vēlāk, bet ar Eiropas naudu, nekā divus gadus agrāk un ar rīdzinieku samaksātiem nodokļiem,” saka politiķis.

Labā dzīve uz parāda

Finanšu ziņā Rīga savulaik bija viena no pilsētām, kas varēja lepoties ar krietnu “drošības spilvenu” – uzkrājumiem, ko izmantot krīzes laikā. Pēdējo astoņu gadu laikā gan tie krietni sarukuši, un Ušakova vadītājai domei ne reizes vien pārmesti neapdomīgi tēriņi. Valsts kases mājaslapā pieejamie dati liecina, ka 2008. gada beigās Rīgas domes uzkrājumi veidoja 123,7 miljonus eiro. 2009. gada beigās tie bija sarukuši līdz 79,6 miljoniem eiro. Šim gadam bija divas svarīgas iezīmes – Rīgas domē pie varas nāca Ušakovs un “Saskaņa”, kā arī valstī bija dziļa ekonomiskā krīze.

Turpmākos gados uzkrājumu veidošana bija ar mainīgām sekmēm, bet pērn pašvaldības naudas līdzekļu atlikums palielinājās par 39,3 miljoniem eiro, sasniedzot 92,4 miljonus eiro 2016. gada beigās.

Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu iespējas uzņemties jaunas saistības ir ierobežotas

Rīgas uzkrājumi lielākoties izmantoti pašvaldības budžeta deficīta segšanai, uz ko uzmanību vērsusi arī Finanšu ministrija. Lielākais deficīts budžetā tika plānots 2013. gadā – 73,5 miljonu eiro apmērā, tomēr gada beigās tas veidoja 56,8 miljonus eiro. Pērno gadu pašvaldībai izdevās noslēgt ar 33,8 miljonu eiro pārpalikumu plānotā 29,56 miljonu eiro deficīta vietā. Izmantojot uzkrājumus, Rīgai vairākkārt gadu izdevies noslēgt labāk, nekā plānots, radot iespaidu, ka ieņēmumi un tēriņi ir sabalansēti.

Tikmēr domes aizņēmumu apmērs kopš Ušakova nākšanas pie varas ir tikai pieaudzis, proti, no 130,1 miljona eiro 2009. gadā līdz 242,3 miljoniem eiro, kāds bija aizņēmumu plānoto saistību apmērs šā gada 1. janvārī.

Pašvaldības kopējās ilgtermiņa saistības pērnā gada beigās bija mērāmas 891 miljona eiro apmērā un Finanšu ministrijā atzīst, ka Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu iespējas uzņemties jaunas saistības ir ierobežotas. “Rīgas pilsētas pašvaldībai šobrīd ir uzņemtas salīdzinoši lielas saistības,” atzīst ministrijā. Pašvaldības saistību apmērs 2017. gadā, iekļaujot tajā arī plānotos aizņēmumus, veido 13,5%, 2018. gadā – 14,3%, 2019. gadā – 14,8% un 2020. gadā – 15,4%, bet turpmākajos piecos gados vidēji 14%. Riskanta situācija rodas, ja saistību apmērs pārsniedz 20%.

Uzņēmēji klusi, sociālo jomu slavē

Portāla “Delfi” uzrunātie uzņēmēji savos komentāros par Rīgas attieksmi un pretimnākšanu dažādu ieceru īstenošanā ir skopi.

AS “Madara Cosmetics” pērn septembrī Mārupē atklāja savu jauno rūpnīcu, kuras izveidē investēti 3,5 miljoni eiro. Iepriekš uzņēmuma ražotnes telpas atradās Rīgā, Šampētera ielā. “Madara Cosmetics” direktors Uldis Iltners stāsta, ka uzņēmums jauno ražotni vēlējās Rīgā vai tuvu Rīgai, vietā ar labām inženierkomunikācijām, ražošanai nepieciešamo teritoriālo plānojumu un sabiedriskā transporta pieejamību. Rezultātā izvēlēta vieta Mārupē. “Mārupes novada pašvaldība ir mazāka pašvaldība, nekā Rīgas, un ir orientēta uz biznesa attīstību (..) Pieļauju, ka Rīgā kā lielā pašvaldībā sadarbība ar pašvaldību būtu daudz bezpersoniskāka un lēnāka,” viņš min. Uzņēmums nav jutis īpašu ieinteresētību, piemēram, no Rīgas domes, lai ražotne paliktu Rīgā.

Uzņēmumam “Latvijas Finieris” ir rūpnīcas gan Rīgā, gan Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, bet nākamais lielais investīciju projekts iecerēts Kuldīgā. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis portālam “Delfi” norāda, ka kompānijas saplākšņa un tā produktu ražošana vēsturiski ir veidojusies Rīgā un Vērēmu pagastā, kur jauni attīstības projekti arī turpmāk tiks īstenoti esošo rūpnīcu ietvaros. “Ražotnes tiek veidotas saimnieciskās darbības centros, un šai ziņā Rīgai Baltijas valstu mērogā ir un būs būtiskas priekšrocības,” viņš saka. Vienlaikus “Latvijas Finieris” ir ieinteresēts arī “ciešas sadarbības iniciatīvā no pašvaldību puses”. “Mēs labi izprotam esošo situāciju, kas liek pašvaldībām galvenās prioritātes noteikt caur mājsaimniecību prizmu. Taču ceram, ka ar laiku, kaimiņu pašvaldībām apvienojot finansiālās iespējas un kļūstot par spēcīgākām teritorijas vienībām, aizvien lielāki resursi tiks ieguldīti uzņēmējdarbības klasteru veidošanā,” norāda Biķis.

“Latvijas samariešu apvienības” uzmanības lokā ir gan sociālā joma, gan uzņēmējdarbības vide – organizācija bijusi viena no sociālās uzņēmējdarbības asociācijas dibinātājām. Tā īsteno pārtikas paku projektu “Paēdušai Latvijai” un sniedz atbalstu krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem. Apvienības direktors Andris Bērziņš saka, ka pēdējos gados Rīgā iespēju ir palicis vairāk – ir ļoti daudz cilvēku un struktūru, kas savu dzīvi velta tam, lai grūtībās nonākušie varētu “piecelties, nostāties uz kājām, sākt savu dzīvi”. 

Viņš slavē Rīgu, sakot, ka tā “var lepoties ar savu sociālo sistēmu”. Pēdējos gados gan izteiktāka kļuvusi sabiedrības novecošanās, pieaug cilvēku skaits ar aprūpes vajadzībām. Tāpat pieaug krīzes situāciju skaits ģimenēs. Pēc Rīgas domes datiem, pašvaldības sociālo pakalpojumu nodrošināšanai iztērēti 41,89 miljoni eiro, turklāt, pretēji izteiktajai kritikai par to, ka uz šiem pakalpojumiem nākas ilgi gaidīt rindās, ir virkne pakalpojumu, uz kuriem rindu nemaz nav. Rindā gan nākas gaidīt uz veco ļaužu uzturēšanās iestāžu pakalpojumiem – tur 2015. gada sākumā bijusi 135 personu rinda, bet šā gada sākumā rindā gaidījušas 274 personas.

Bērziņš kā vienu no idejām sociālajā uzņēmējdarbībā, ko īstenos viņa vadītā apvienība, lai sekmētu to, ka tagadējie palīdzības saņēmēji iemācās ar darbu nopelnīt sev iztiku, min “mazlietiņ mākslinieciska, īpaša restorāna vai kafejnīcas izveidi”, kur darbinieki būs gan jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem no grupu dzīvokļa, gan mammas no krīzes centra, gan tagadējie pārtikas paku saņēmēji. Vaicāts par sadarbību ar pašvaldību, Bērziņš diplomātiski noteic, ka “kopumā ņemot, ar Rīgu viss ir ļoti labi, ja ir pacietība, personiskā kompetence, ja ir degsme pašam visu ko darīt – tad pat vistrakākās idejas realizējamas”.

“Vēlēšanas 2017” – ko sola 7 mēra posteņa kārotāji

“Delfi” Rīgas centrā sastaptais students Markuss velta kritiku pilsētas vadībai, sakot, ka Rīgas pašvaldība ir zem katras kritikas, un tā varētu būt daudz efektīvāka. “Vai es redzu kādas ļoti labas alternatīvas? Man skaudri jāsaka, ka diemžēl ne,” saka Markuss.  Alternatīvu pašreizējam mēram nesaredz arī seniors Kārlis, kurš prognozē Ušakova pārliecinošu uzvaru vēlēšanās. Portāls “Delfi” Kārlim atgādina, ka par mēra titulu cīnīties pieteikušies vēl citi kandidāti un nosauc dažus no tiem. Pēc Strīķes un Bondara noraidīšanas Kārlis atminas, ka neslikts esot Ķirsis. Savukārt Ināra ir pesimistiska un atzīst, ka vēlēšanas esot vien tautas muļķošana.

Portāls “Delfi” piedāvā uzzināt, ko atsevišķām rīdzinieku grupām sola un kā grasās taupīt pilsētas naudu līdz šim izvirzītie mēra amata kandidāti*.

No kreisās - Juta Strīķe, Diāna Novicka, Armands Krauze, Mārtiņš Bondars. Foto: LETA

1. Juta Strīķe (JKP)

Uzņēmēji: “Otkatu” un kukuļu sistēmas likvidācija, atsaucīgi ierēdņi, kas būs motivēti  veicināt uzņēmējdarbību, godīgas konkurences vide

Ģimenes un studenti: Kārtīga, droša un sakopta pilsētas vide, jauni bērnudārzi, sakārtota sociālā palīdzība, bezmaksas sabiedriskais transports, NĪN atlaides

Seniori un mazturīgie: Papildu sociālās palīdzības veidi – ārstēšanās izdevumu daļēja atmaksa, jaunu sociālo māju būvniecība, bez pajumtes palikušo cilvēku sociālā rehabilitācija

Rīgas dome un budžets: 150 miljonu eiro ietaupījums, jo netiks zagts un netiks izsaimniekota nauda 

2. Armands Krauze (ZZS)

Uzņēmēji: Ražojošas uzņēmējdarbības uzsākšanai labvēlīgi industriālie rajoni, atbalsts nepieciešamās infrastruktūras izveidei, uzņēmēju un investoru apkalpošanas centrs atbalstam sadarbībai ar valsts un pašvaldības iestādēm

Ģimenes un studenti: Skolēniem – kvalitatīvas pusdienas no Latvijā audzētiem, veselīgiem produktiem, izciliem studentiem, jauniešiem ar īpašām vajadzībām un no mazturīgām ģimenēm – pašvaldības stipendijas, rindu mazināšana uz pašvaldību dzīvokļiem, jaunu pašvaldības dzīvojamo māju būvniecība, likvidētas rindas uz bērnudārziem

Seniori un mazturīgie: Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, veicinot to nodarbinātību pašvaldības uzņēmumos

Rīgas dome un budžets: Nesamērīgas birokrātijas mazināšana uzņēmējiem un iedzīvotājiem, jaunu darbavietu izveides veicināšana industriālos parkos un citviet, nesamērīgo tēriņu pārskatīšana Rīgas pašvaldības uzņēmumos, tostarp iepirkumos

3. Diāna Novicka (NSL)

Uzņēmēji: Uzņēmējdarbībai atvērta pašvaldība, kur iespējamas regulāras konsultācijas, sadarbība ar pilsētas vadību, godīga attieksme iepirkumos

Ģimenes un studenti: Visiem rīdziniekiem 70% NĪN atlaide par vienīgo mājokli, likvidēta piespiedu noma, automašīnu stāvparki pie galvenajām Rīgas maģistrālēm, pagalmu un ielu pārplānošana, bērnu sporta laukumu izveide. Ģimenēm: Samaksa par bērnu ēdināšanu pirmsskolā (ietaupījums ģimenēm uz vienu bērnu mēnesī – līdz 40 eiro), vienota rinda uzņemšanai pirmsskolā, kompensācijas vecākiem, kam jāpārmaksā par privātajiem bērnudārziem vai par aukli

Seniori un mazturīgie: Līdzmaksājums pensionāriem par ārstēšanos stacionāros, maznodrošināto un vientuļo pensionāru bezmaksas nokļūšana no slimnīcas mājās

Rīgas dome un budžets: Rīga nebūs bāze partijas ienākumiem, būtiski samazināti izdevumi iepirkumiem, atteikšanās no dārgiem un nelietderīgiem projektiem, revidēts pašvaldības darbs, iedzīvotāju izdevumu samazināšana, pilns audits pašvaldības uzņēmumos, pārskatīti pašvaldību uzņēmumu pakalpojumu tarifi

4. Mārtiņš Bondars (LRA/LA)

Uzņēmēji: Iespēja ikvienam godīgam uzņēmējam piedalīties pašvaldības iepirkumu konkursos, pretimnākoša attieksme būvvaldē un citos ar infrastruktūras attīstīšanas jautājumiem saistītās pašvaldības iestādēs

Ģimenes un studenti: Bērnudārzu rindu izskaušana, brīvpusdienas bērnudārzos, “Izcilnieku programma”, atbalstot jauno rīdzinieku studijas prestižākajās pasaules augstskolās

Seniori un mazturīgie: NĪN atlaide 90%  seniora vienīgajam mājoklim, kurā viņš deklarēts, sociālās aprūpes dienesta darba pilnveidošana – darbinieku skaita palielināšana un aprūpes kvalitātes uzlabošana, mazturīgajiem – motivējoša nodarbinātības programma

Rīgas dome un budžets: Gudra aizņēmumu ieguldīšana, attīstot infrastruktūru un dažādas uzņēmējdarbības un izglītības atbalsta programmas, netiks investēts apšaubāmos projektos, lielāka peļņa – ieņēmumu vairošana ar pārdomātu ekonomikas programmu, 2019. gadā – bezdeficīta budžets, ilgtermiņa kredītsaistību pārkreditēšana uz zemākām procentu likmēm

No kreisās - Baiba Broka, Vilnis Ķirsis, Nils Ušakovs. Foto: LETA

5. Vilnis Ķirsis (Vienotība)

Uzņēmēji: Uzņēmējdarbības vides sakārtošana, būvvaldes darba uzlabošana, investīciju mednieku komandas veidošana investoru pievilināšanai un jau esošo investoru koordinēšanai, attieksmes maiņa pret uzņēmējiem

Ģimenes un studenti: Sabiedriskā transporta biļetes cenas samazināšana līdz 0,60 eiro, rindu samazināšana uz bērnudārziem (jauni dārziņi vai privātās intereses piesaiste) un līdzfinansējums līdz 250 eiro, NĪN iesaldēšana 2013. gada līmenī

Seniori un mazturīgie: Atjaunot veselības apdrošināšanas polises visiem Rīgas senioriem 200 eiro vērtībā

Rīgas dome un budžets: Kredītsaistību pārkreditēšana – ietaupījums no 20 līdz 25 miljoniem eiro, dotāciju atņemšana arodbiedrībām, tēriņu mazināšana sevis slavināšanai un sociālo tīklu uzturēšanai – ietaupījums 3 miljoni un 0,7 miljoni eiro

6. Nils Ušakovs (Saskaņa)

Uzņēmēji: Turpināt pirms astoņiem gadiem iesāktās programmas, pēc sankciju atcelšanas ar Krieviju Latvijas uzņēmējiem priekšrocības ar konkurentiem no Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Polijas, jauna aģentūra startapiem, kur tiek sniegts atbalsts uzņēmējiem, kas strādā ar augstu pievienoto vērtību, priekšrocību panākšana sadarbībai ar Kazahstānu un Baltkrieviju, tūrisma jomas attīstīšana

Ģimenes un studenti: Turpināt iesāktās programmas

Seniori un mazturīgie: Turpināt iesāktās programmas

Rīgas dome un budžets: Atgriezties pie tāda budžeta ieņēmumu līmeņa, kāds bija mēram Jānim Birkam (NA)

7. Baiba Broka (Nacionālā apvienība)

Uzņēmēji: Panākt, lai Rīgas brīvosta darbojas sociāli atbildīgi – būtiska ieņēmumu daļa novirzīta apkārtējās vides labiekārtošanai, iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai un vides aizsardzības projektiem

Ģimenes un studenti: Ziņošanas sistēmas un sabiedrības līdzatbildības uzlabošana, lai informācija par nelabvēlīgām ģimenēm un problēmsituācijām nonāktu līdz atbildīgajiem dienestiem, sociālo dienestu darbinieku skaita palielināšana, viņu atalgojuma kāpināšana un garantiju ieviešana

Seniori un mazturīgie: Īpašu senioru māju būvēšana, īslaicīgo sociālās aprūpes gultu un sociālās aprūpes pakalpojumu veidošana, inspektora posteņa izveide, kurš seko, kā tiek ievērotas personu ar īpašām vajadzībām intereses

Rīgas dome un budžets: Rīgas peļņas palielināšana caur atbalstu uzņēmējiem un zinātnei, radošajām inovācijām, viedajām tehnoloģijām, Rīgas kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana – funkcionālo auditu veikšana

*Raksta tapšanas brīdī savu Rīgas mēra amata kandidātu vēl nebija izvirzījusi LSDSP


Sociālekonomiskie rādītāji
Karte
Ziņas

Izvēlies pašvaldību

Atrodi sev interesējošo no 119 Latvijas pašvaldībām un izpēti, cik veiksmīgi vai ne ir tās ekonomikas, kopienas un labklājības rādītāji!

Pašvaldību saraksts

Uz sākumu