Projektu atbalsta
Sponsor Logo

Multimākslinieks Jānis Krīvēns: jaunieši nevis izdzīvo, bet dzīvo

Mūziķis, rakstnieks, podkāsta vadītājs un sociālo mediju speciālists Jānis Krīvēns atzīst, ka jūt diezgan lielas viedokļu atšķirības dažādās paaudzēs, ja tiek runāts par naudas pelnīšanu un tērēšanu. Vecākās paaudzes cilvēki ir daudz piesardzīgāki attiecībā pret naudu, jo ir piedzīvojuši laikus, kad tās bija ievērojami mazāk – gan peļņas, gan tēriņu ziņā.

Viņaprāt, starp vecākās paaudzes cilvēkiem un jauniešiem pastāv ievērojama plaisa mentalitātē un dzīves uztverē, jo, ja lielākā daļa mūsdienu jauniešu vecāku savā jaunībā un brieduma gados vienkārši centās izdzīvot, tad jaunā paaudze, kas ir dzimusi un augusi brīvā valstī, cenšas dzīvot. Kā mēs zinām, “izdzīvot” un “dzīvot” ir divas ļoti dažādas lietas.

Spilgtākās atziņas:


Projekts ''Dzīvo gudrāk!''

Kā dzīvot labāk? Universāla atbilde uz šo jautājumu nav iespējama. Ikdienā mēs pieņemam dažādus lēmumus, kas ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Ir veiksmes un vilšanās, bet meklējumi turpinās. Interviju sērija “Dzīvo gudrāk!” ar dažādiem viedokļiem, pieredzes stāstiem un gluži praktiskiem padomiem aicina aizdomāties par naudas vērtību un gūt zināšanas savas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Domāt plašāk un raudzīties tālāk.

  • Kopš 90. gadiem, kad Latvijā ienāca kapitālisms, mantu kults nav mainījies. Tas ir normāli – gribēt vairāk, nekā tev jau ir. Tā ir daļa no progresa. Tiekšanās pēc aizvien jaunām lietām nav nekas slikts, ja tu to vari atļauties un nedzīvo pāri saviem līdzekļiem.
  • Mēs šobrīd ikdienā uzņemam aptuveni piecas reizes vairāk informācijas nekā pirms 20 gadiem, un bieži vien cilvēkiem nav laika pašiem daudz domāt. Daudz ērtāk ir apskatīties kādu konkrētu viedokli, kas ir pogas spiediena attālumā.
  • Līdz ar mantu kultu spiediens ir liels, bet es te neredzu problēmu, jo tas motivē vairāk strādāt un domāt – kur dabūsi līdzekļus likuma robežās? Ja cilvēki vēlas vairāk lietu, nekā viņiem vajag, tad ir jāiegulda darbs, lai tiktu pie tām. Un tas ir pozitīvi.
  • Par spīti tam, ka esam patērētāju kultūras sastāvdaļa, jaunieši tomēr aizdomājas, lai nepārtērētos un pēc pusgada vēl būtu labā finansiālā situācijā. Jaunieši uzkrāj zināmu “spilvenu”, zem kura cenšas “nepaiet”. Izņemot kritiskas situācijas. Arī pensija ir aktuāls jautājums, un jaunieši cenšas naudu ieguldīt, lai to pavairotu, jo, kā zināms, nauda taisa naudu.
  • Paradoksāli, ka naudai šobrīd ir lielāka vērtība, nekā bija agrāk, bet vienlaikus tai nav vērtības, jo naudu ir vieglāk dabūt. Protams, ja galva strādā.
  • Paldies par padomu, vectēv, bet nav vairs sešdesmitie vai septiņdesmitie gadi, un man šķiet, ka tagad katram cilvēkam vajadzētu tiekties nevis uz konkrētu karjeru un vienu mērķi, bet uz vairākiem ienākumu avotiem. Ja ir vismaz trīs ienākumu avoti, no kuriem viens vai divi ir pasīvi, tad tev viss būs kārtībā.
  • Nauda ir instruments, nevis mērķis. Pieticīgās paaudzes pirms mums, kad nebija tādas iespējas, dzīvoja citādi un daudziem mūsdienu jauniešiem no bērnības mēģināja ieaudzināt, ka būt viduvējībai ir normāli. Mudināja piezemēties, nolaisties no mākoņiem. Līdz ar to šķiet, ka pret naudu izveidojās pat negatīvas emocijas. Bet, ja ir daudz naudas, var izdarīt neticami daudz labu lietu. 

          Projekta ''Dzīvo gudrāk!'' veidotāji: saturs – Linda Zalāne, video un foto – Miks Siliņš un Patriks Pauls Briķis, un Kārlis Dambrāns, dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Ivo Dobrājs, projekta vadītājas – Kristīne Melne, Žanete Zīlīte, Liene Lacberga.
          Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.