Projektu atbalsta
Sponsor Logo

Sociālās ekonomikas pētnieks: Latvijā naudas tēma ir tabu

Sociālantropologs, sociālās ekonomikas pētnieks Andris Šuvajevs ieguvis bakalaura grādu Glāzgovas Universitātē un maģistra grādu Oksfordas Universitātē, kur pētīja anarhismu. Finanšu tēmai viņš pievērsās pirms pusotra gada, kad par to pastiprināti sāka interesēties pētniecības projekta ietvaros. 

Viņu interesē nabadzības un nevienlīdzības jautājumu izzināšana, un, lai to izprastu, viņš vērtē, kā strādā finanšu un naudas plūsma pasaulē.

Šuvajevs Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē strādā Eiropas Komisijas finansētā Marijas Sklodovskas-Kirī fonda projektā. Tajā kopumā darbojas 15 cilvēki dažādās Eiropas valstīs, un katrs no viņiem ilgtspējīgu dzīvesveidu skata dažādās dzīves jomās. Šuvajevs šo jautājumu izvēlējies pētīt caur finansiālo prizmu.

Spilgtākās atziņas:


Projekts ''Dzīvo gudrāk!''

Kā dzīvot labāk? Universāla atbilde uz šo jautājumu nav iespējama. Ikdienā mēs pieņemam dažādus lēmumus, kas ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Ir veiksmes un vilšanās, bet meklējumi turpinās. Interviju sērija “Dzīvo gudrāk!” ar dažādiem viedokļiem, pieredzes stāstiem un gluži praktiskiem padomiem aicina aizdomāties par naudas vērtību un gūt zināšanas savas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Domāt plašāk un raudzīties tālāk.

  • Nabadzība un nevienlīdzība Latvijas sabiedrībā ir problēma.

  • Naudas jautājumi Latvijas sabiedrībā savā ziņā ir tabu, bet mums ir jācenšas no tā tikt vaļā un jāmācās ar sev piederīgajiem un tuvajiem runāt par mūsu uzskatiem un problēmām.

  • Cilvēkiem ir grūti runāt par savām finanšu problēmām, jo viņiem ir kauns un vainas sajūta, ka naudas trūkst. Arī publiskajā diskursā pastāv viedokļi, kuru paudēji vaino cilvēkus nespējā rūpēties par savām finansēm.

  • Cilvēki nevēlas būt bagāti bagātības dēļ. Nauda lielākajai daļai ir nevis mērķis, bet līdzeklis, lai dzīvotu pilnvērtīgi.

  • Lai izkļūtu no nabadzības slazdiem, cilvēki izmisīgi sāk dzīties pēc bagātības.

  • Pēdējos 20 gados daudzi cilvēki no Latvijas ir aizbraukuši, un tas rada spiedienu uz algām – pietrūkst darba roku un ir jāstrādā vairāk, lai noturētu darba ražīguma tempus.

  • 2008. gada krīze nebija mācība cilvēkiem, kas ņēma kredītus un pēc tam tos nespēja atmaksāt. Daudzi cilvēki tika iemānīti hipotekārajos un patēriņa kredītos, kurus viņi pēc tam nespēja atmaksāt, un šeit atbildība vairāk gulstas uz bankas un politisko sektoru.

  • Realitāte ir tāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai. Šādā situācijā kaut ko plānot ilgtermiņā ir neiespējami. Naudas trūkums nenozīmē to, ka cilvēki neprot rēķināt, bet gan to, ka algas ir mazas un cilvēkiem ir grūti kaut ko uzkrāt.

  • Ja cilvēki pelnītu vairāk, lielākā daļa būtu priecīga atlikt 10% katru mēnesi uzkrājumu veidošanai.

  • Cilvēkiem ir jāsaprot – jautājumi par finansēm un naudu ir neviennozīmīgi. Nav tā, ka nauda vienkārši ir vai nav, nav tā, ka sistēmas, kā radīt naudu, pasaulē ir nemainīgas. Tās mainās nemitīgi. Galvenā mācība ir tā, ka šie jautājumi ir svarīgi un tiešā veidā ietekmē to, kādi ir mūsu materiālie apstākļi. Šīs zināšanas noteikti ir jāveicina un jāvairo.

Projekta ''Dzīvo gudrāk!'' veidotāji: saturs – Linda Zalāne, video un foto – Miks Siliņš un Patriks Pauls Briķis, un Kārlis Dambrāns, dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Ivo Dobrājs, projekta vadītājas – Kristīne Melne, Žanete Zīlīte, Liene Lacberga.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.