Projektu atbalsta
Sponsor Logo

Sporta žurnālists Kreipāns: es neesmu naudas kalps

 Sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns atzīst, ka dzīvē pieredzējis arī skarbākus finansiālos posmus, kad jādomā, kad ir tuvākā algas diena, bet līdz ar karjeras attīstību profesionālajā jomā situācija krietni uzlabojusies – augusi gan finansiālā pratība, gan rocība.   

Tomēr līdz ar gadiem nemainīga palikusi viņa pārliecība – nebūt naudas kalpam. Protams, atalgojuma apmērs viņam nav vienaldzīgs temats, bet tas nav primārais kritērijs, kādēļ strādāt vai nestrādāt. Kreipāns novērtē ar gadiem gūtās pieredzes pozitīvos aspektus un atzīst, ka uzkrājumu veidošana nu jau šķiet pašsaprotama lieta, bet, viņaprāt, krāt naudu vienkārši krāšanas pēc arī nevajadzētu, jo tā ir viena no naudas kalpa izpausmēm.

Spilgtākās atziņas:


Projekts ''Dzīvo gudrāk!''

Kā dzīvot labāk? Universāla atbilde uz šo jautājumu nav iespējama. Ikdienā mēs pieņemam dažādus lēmumus, kas ietekmē mūsu dzīves kvalitāti. Ir veiksmes un vilšanās, bet meklējumi turpinās. Interviju sērija “Dzīvo gudrāk!” ar dažādiem viedokļiem, pieredzes stāstiem un gluži praktiskiem padomiem aicina aizdomāties par naudas vērtību un gūt zināšanas savas dzīves kvalitātes uzlabošanai. Domāt plašāk un raudzīties tālāk.

  • Skaidrs, ka ar laiku pieredze aug, un manā profesijā tas darbojas nedaudz citādi. Proti, tiec novērtēts ne tik daudz atalgojuma apjoma ziņā, bet gan piedāvājumu kļūst vairāk. Ir labs teiciens: “No sākuma strādā pats, bet pēc tam tavs uzvārds.” Manā gadījumā tas gan nenozīmē, ka tikai tāpēc, ka esmu Kreipāns, man naudu met pakaļ. Vienkārši līdz ar atpazīstamību ir vairāk darba piedāvājumu.

  •  Man pāris reižu pavisam nejauši ir gadījies, ka piekrītu vairākiem darba piedāvājumiem un pēc tam nezinu, kā no situācijas izkulties un izdarīt visu, ko esmu apsolījis, jo visu apvienot nevar. Šādās reizēs es pat par naudu nedomāju.

  • Es neteiktu, ka man nauda galīgi neturas. Ar gadiem dzīves pieredze ir iegūta, un es saprotu, ka plānākam vai biezākam drošības spilventiņam ir jābūt, un tāds man parasti arī ir. Man ir trešais pensiju līmenis, kur man nauda uzkrājas, un reizēm es apskatos, kāda uzkrājumu kontā ir situācija, un šad tad esmu arī no sevis kaut ko aizņēmies, lai finansiāli palīdzētu junioram.

  • Uzkrājumu veidošana ir būtiska, un, jo vairāk tev ir gadu, jo vairāk par to domā. Protams, 19 gadu vecumā par to nedomā, bet 49 gadu vecumā droši vien par to biežāk iedomāsies. Taču speciāli ar naudas krāšanu tikai krāšanas pēc es nenodarbojos, jo tā ir viena no naudas kalpa izpausmēm, kas man nepiemīt.

  • Kad plānoju lielākus pirkumus, padomāju, vai es tieši tobrīd to varu atļauties, jo nav jau nekas sarežģīts saņemties kredītus un pēc tam sākt domāt, vai es to vispār varēju atļauties. Vienīgais, kam naudu netaupu, ir sporta grāmatas un žurnāli, kurus pērku, kad man vajag. 

  • Ietaupīt var uz lietām, kuras es neiegādājos. Vienmēr pirms pirkuma padomāju: ja es bez šīs lietas tik ilgu laiku esmu varējis iztikt, tad nekas nenotiks, ja to neiegādāšos arī tagad. Nekas traks nenotiek, ja es nevaru atļauties braukt ar “Mercedes”. Vai tad no tā mana dzīve kļūst daudz sliktāka? Es domāju, ka ne.

Projekta ''Dzīvo gudrāk!'' veidotāji: saturs – Linda Zalāne, video un foto – Miks Siliņš un Patriks Pauls Briķis, un Kārlis Dambrāns, dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Ivo Dobrājs, projekta vadītājas – Kristīne Melne, Žanete Zīlīte, Liene Lacberga.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.