Latvija, par savas prezidentūras prioritāti ir pasludinājusi "Austrumu partnerības" programmu. Sammits notiks Rīgā 21.-22. maijā. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nosaucis augsto notikumu par "kara laika sammitu". Vai Rinkēviča kunggs apzinās, kas notiks, ja viņa neapdomīgais izteiciens kļūs par pareģojumu, kas iegremdēs kontinentu "Lielā Kara" haosā?
Es novēlu mums visiem mierīgu, brīvu un plaukstošu Latviju Eiropas valstu saimē, kā arī novēlu mums visiem ražīgu sadarbību ar kaimiņiem.
Es nevēlos, lai Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā kļūtu par bīstamu laika degli, kas kļūtu par neatgriezenisku globālās arhitektūras drošības iznīcināšanas ierosinātāju. "Austrumu partnerības" programma pašreizējā konfliktējošajā redakcijā ir šis bīstamais laika deglis!
"Austrumu partnerības" programma tika izveidota 2009.gadā, lai sniegtu papildus attīstības iespējas sešām bijušajām padomju republikām: Armēnijai, Azerbaidžānai, Gruzijai, Ukrainai, Moldovai un Baltkrievijai. Dramatisko notikumu attīstība Ukrainas teritorijā un ap to, liek secināt, ka "Austrumu partnerības" programma, kādu to redzam un zinām šobrīd, vairs nespēj sniegt atbildes uz sasāpējušiem, aktuāliem politiskajiem jautājumiem un problēmām. De facto šī programma ir kļuvusi par manipulāciju instrumentu ģeopolitiskas turbulences radīšanai ES apkaimēs. Mēs mēģinām eksportēt uz "Austrumu partnerības" valstīm demokrātiju un liberālās vērtības, bet galu galā paši importējam no turienes arvien lielāku un bīstamāku nestabilitāti.
Vai mums ir jāatsakās no savas politikas? Nē! Mums ir jāmaina pieeja, jāmeklē arvien efektīgāki iedarbības instrumenti.
Nopietnu problēmu rada agresīva "Austrumu partnerības" programmas realizēšana, kura pamatojas uz formulējumu "Vai nu ar Eiropu, vai nu ar Krieviju". Šī uzstādījuma kultivēšana saasina konfliktu ar Krieviju kā lielāko spēlētāju postpadomju telpā. Konflikta saasināšanās palielina draudus ES, īpaši Baltijas valstīm.
Atbildība par nestabilitātes un draudu palielināšanu ir jāuzņemas arī konkrētiem Baltijas valstu politiķiem. Bezatbildība, provocēšana un neapdomīgas, personīga rakstura PR kampaņas ir sliktas politikas paraugs globālās sadarbības trauslajā sistēmā.
Ukrainas traģēdija aizsākās pēc iepriekšējā "Austrumu partnerības" sammita, kurš notika Viļņā 2013.gadā. Toreiz Ukrainu burtiski plosīja. Rīgas sammits 2015.gadā var kļūt par patiesības mirkli, kas vai nu neatgriezeniski saasinās konfrontāciju ar Krieviju, vai arī kļūs par iespēju uzsākt pilnvērtīgu dialogu kopīgu interešu labā un mudinās atteikties no postpadomju telpas turpmākas saskaldīšanas un vājināšanas.
Latvijas iedzīvotāji, kurus es pārstāvu EP, pilnā mērā izjūt Rietumu un Krievijas sankciju kara izraisītās sekas. Vai šodien kāds spēj sniegt garantijas, ka viss aprobežosies vien ar ekonomiska rakstura pretdarbību.
Mums ir jāatzīst: ja par "Austrumu partnerības" programmas rezultātu ir kļūvusi nestabilitāte un ekonomiskie riski, kuriem ir pakļauti Eiropas valstu iedzīvotāji, tad kāpēc tāda programma Eiropai vispār ir vajadzīga?
Nepieciešams izstrādāt jaunu, pragmatiskā formulējumā balstītu, skatījumu. Jauna pieeja palīdzētu ES piesaistīt bijušās padomju valstis uz savstarpēji izdevīgas sadarbības principiem, vienlaicīgi nenoskaņojot tās pret Krieviju.
Laikā kad notiek Maskavas un Pekinas ekonomiska un militāri-politiska tuvināšanās un Eirāzijas ekonomiskās savienības projekta attīstība, būtu aplami augstprātīgi novērsties no Krievijas, jo zaudējot partneri, mēs iegūsim pretinieku.
Mums ir nepieciešams dialogs. Šoreiz nav svarīgi, kur tas notiks - Briselē, Maskavā, Berlīnē, Parīzē, Rīgā vai neitrālajā Minskā. Eiropas nākotnes vārdā mums ir jāatsakās no Aukstajam karam raksturīgās, novecojušās domāšanas modeļa un jāuzsāk pragmātisks dialogs ar Krieviju, kamēr nav kļuvis par vēlu.
Šobrīd katra jaunrades iniciatīva, katra balss miera un drošības labā gūst īpašu vērtību Eiropā. Es pārstāvu desmitiem tūkstošu Latvijas pilsoņu Eiropas parlamentā, tāpēc ticu, ka manu balsi sadzirdēs!