Iespējas pārtraukt bezjēdzīgo karu viena pēc otras tika palaistas vējā. Par spīti reģionālās Austrumāfrikas starpvalstu attīstības organizācijas un ANO neatlaidīgajiem samierināšanas pūliņiem nav ievērota ne janvārī parakstītā vienošanās pārtraukt karadarbību, ne maijā vēlreiz panāktā apņemšanās noslēgt mieru.
Tikmēr karš turpinās, termiņi pienāk un paiet bez rezultāta un stāvoklis aizvien pasliktinās.
Tūkstošiem cilvēku šobrīd apdraud nāvējoša holeras epidēmija, vairāk nekā pusotra miljona cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas un ar katru dienu draudīgāks kļūst baisais bada rēgs. Mūsu darbinieki, kas sniedz palīdzību uz vietas, ziņo par to, kā bēgļu nometnēs ierodas bērni, kuru mati kļuvuši sarkani – raksturīga zīme, kas liecina par dzīvībai bīstamu pārtikas trūkumu. Vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju jeb 7,3 miljoni cieš badu, un 50 000 bērnu var šogad nomirt, ja laikus nesaņems ārkārtas palīdzību.
Tas ir traģiski: Dienvidsudānai šobrīd draud pasaulē ļaunākā pārtikas trūkuma krīze, taču pat masveida bada nāves risks nav bijis pietiekams, lai valsts līderi panāktu mieru tautai, kuru vadīt un aizsargāt ir viņu pienākums.
Abas konfliktā iesaistītās puses ir sistemātiski traucējušas sniegt cilvēku dzīvības glābšanai paredzēto humāno palīdzību, neļaujot tās piegādātājiem piekļūt visapdraudētākajiem iedzīvotājiem pa ceļiem vai upēm. Šādos apstākļos vienīgā iespēja ir pievest izdzīvošanai svarīgo pārtiku, ūdeni un zāles ar lidmašīnām, taču ilgstoši to darīt nav iespējams, turklāt tā var sasniegt tikai ierobežotu cilvēku skaitu.
Starptautiskā sabiedrība drosmīgi cīnās ar šo krīzi, taču saskaras ar milzīgām grūtībām. Ārkārtas humānā palīdzība ir nepieciešama gandrīz pusei Dienvidsudānas iedzīvotāju. Sēja ir nokavēta, sācies lietus periods, un vairāk nekā puse valsts ir kļuvusi nesasniedzama pa ceļiem vai draud tikt atgriezta no piekļuves pārtikai, ūdenim un medicīnas aprūpei.
Aprīlī mēs publicējām aicinājumu rīkoties Dienvidsudānā, pieprasot spert tūlītējus soļus trīs svarīgākajās jomās: nekavējoties pārtraukt karadarbību, palielināt humānās palīdzības finansējumu, lai palīdzētu cilvēkiem tikt galā ar krīzi, kā arī visām pusēm ievērot starptautisko humanitāro tiesību normas.
Maijā mēs Oslo tikāmies ar Dienvidsudānas valdības un opozīcijas pārstāvjiem. Mēs paudām savu atbalstu un satraukumu ar konkrētu rīcību, paredzot vairāk nekā 610 miljonus dolāru jauna finansējuma gan Dienvidsudānai, gan visam reģionam. Tas ir ļoti apjomīgs atbalsts laikā, kad ārkārtas situācijas sākot ar Irāku un Sīriju un beidzot ar Centrālāfrikas Republiku nozīmē, ka palīdzība nepieciešama milzīgam cilvēku skaitam.
Patiess pamiers, kam sekotu miers un izlīgums, ir īstais ceļš uz drošāku un labāku nākotni Dienvidsudānas tautai, un valdībai un opozīcijai jau sen ir pienācis laiks uzņemties iniciatīvu, panākt kompromisus un pārvaldīt valsti. Šo politisko līderu pienākums ir aizsargāt savu tautu un strādāt, lai valsts varētu atkopties no katastrofas un draudošā bada, un mēs nosodām faktu, ka viņi to nedara.
Diezgan kara. Diezgan nāves. Diezgan gaidīts. Laiks uzņemties vadību.
* Radživs Šahs, USAID vadītājs
Kristalīna Georgijeva, Eiropas komisāre, atbildīga par starptautisko sadarbību, humāno palīdzību un reaģēšanu krīzes situācijās
Valērija Amosa, ANO ārkārtas situāciju koordinatore
Berge Brende, Norvēģijas ārlietu ministrs
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
