Bez Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās Krievijas apetīte šodien neaprobežotos tikai ar Ukrainu, bet aptvertu arī Bulgāriju un Baltijas valstis, trešdien savā pēdējā preses konferencē paziņoja aizejošais Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Barrozu vadījis EK divus pilnvaru termiņus kopš 2004.gada. Šajos desmit gados ES ir pārdzīvojusi konstitucionālo krīzi - ES konstitūcijas noraidīšanu Francijā un Nīderlandē, kā arī parādu un ekonomisko krīzi. Bet nav trūcis arī pozitīvu pavērsienu un pacilājošo brīžu, tostarp ES saņēmusi Nobela Miera prēmiju par Eiropas pārveidošanu no "karu kontinenta par miera kontinentu".
Barrozu laikā ES pievienojušās 13 valstis.
2004.gadā ES iestājās Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Kipra un Malta. 2007.gadā blokam pievienojās Bulgārija un Rumānija, bet pērn - Horvātija, kļūstot par ES jaunāko dalībvalsti.
Jautāts, vai Bulgārijas un Rumānijas uzņemšana bijusi pamatots lēmums, ņemot vērā trūkumus to tiesībsargājošajās sistēmās, Barrozu atbildēja apstiprinoši.
"Uz mirkli iedomāsimies, ka tās valstis nebūtu pievienojušās Eiropas Savienībai. Tajā gadījumā mēs varbūt nerunātu tikai par Ukrainu. Mēs varbūt runātu par Bulgāriju vai Baltijas valstīm," norādīja Barrozu.
"Tādēļ tā bija pareizā izvēle. Protams, tā nebija perfekta. Bet ļaujiet teikt pavisam atklāti - problēmas, kas mums šajos gados ir Eiropas integrācijā, vai tās bija Bulgārijas un Rumānijas dēļ? Protams, nē," piebilda Barrozu.
