Nesen kā notikušie teroristu uzbrukumi Parīzē, Beļģijā pieņemtie pasākumi cīņai ar terorismu un aizvien pieaugošie draudi, ko rada ārzemju kaujinieku aktivizēšanās visā pasaulē norāda uz nepieciešamību pastiprināt pretterorisma pasākumus nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmenī, ceturtdien žurnālistiem pēc Iekšlietu un tieslietu ministru neformālās sanāksmes pirmās daļas sacīja Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Ministrs norādīja, ka sanāksmē galvenais apspriestais temats ir cīņa ar terorismu un tai izmantoto instrumentu pastiprināšana. "Cīņa ar terorismu notiek, taču ir jādara vēl vairāk," sacīja Kozlovskis. Nozares ministrs sacīja, ka plānotās turpmākās darbības iekļauj dažādu instrumentu ieviešanu transporta un sakaru jomā, finanšu jomā, kā arī informācijas tehnoloģiju un starptautisko attiecību jomās.
Eiropas Savienībai līdz šim jau ir izstrādāta ilgtspējīga pretterorisma stratēģija, kas ietver dalībvalstu izstrādātos terorisma novēršanas un apkarošanas instrumentus. "Ar terorismu saistīti temati ir bijuši dienaskārtībā jau vairākus gadus un tā rezultātā vairākas darbības cīņā ar augošo fenomenu ir izdiskutētas, apstiprinātas, ieviestas un monitorētas," norādīja Latvijas iekšlietu ministrs.
Sanāksmē dalībnieki diskutējuši par nepieciešamību savietot cilvēktiesības ar drošību, proti, nosakot, ka vārda brīvība, cilvēktiesības, plurālisms, tolerance un likums joprojām ir ES dalībvalstu pamatvērtības. Vienlaikus sanāksmes dalībnieki vienojušies, ka nosauktās pamatvērtības ir nozīmīgas arī cīņai ar terorismu, sacīja Kozlovskis.
Runājot par jaunajiem iespējamiem instrumentiem, kurus varētu ieviest ar mērķi mazināt terorisma draudus, Kozlovskis norādīja, ka jaunie priekšlikumi stiprinātu jau esošo un pielietoto instrumentu efektivitāti.
Savukārt vienojoties, ka terorisms, radikalizācija, teroristu vervēšana un tā finansēšana ir viens no galvenajiem ES drošības draudiem, nepieciešama stingra un vienota atbilde ES līmenī.
Tāpat nepieciešams novērtēt un vērsties ne tikai pret sekām, ko rada teroristu darbības, bet arī vērsties pret radikalizācijas iemesliem. Lai to paveiktu, nepieciešams popularizēt iekļaujošu kultūru un tolerantu sabiedrību, piemēram, izmantojot sociālo un izglītības politiku.
Kozlovskis norādīja, ka radikalizācijā būtiska loma ir internetam. Līdz ar to sanāksmes dalībnieki ir pauduši vienotu, pozitīvu attieksmi par priekšlikumu vairāk sadarboties ar interneta industriju, rosinot dzēst teroristu un ekstrēmistu radītu saturu no interneta vietnēm. Tāpat nepieciešams uzmanību pievērst sociālajos tīklos izplatītam saturam. Lai spētu noteikt internetā pieejamo teroristu un ekstrēmistu publicēto saturu, nepieciešams stiprināt arī preventīvus pasākumus internetā, sacīja ministrs.
Savukārt, lai pēc iespējas vairāk iegūtu no jau esošā ES normatīvā regulējuma, ES drošību uzraugošā iestāde Europol aicināta nodrošināt kvalitatīvu informācijas un datu apmaiņas vidi. Tajā būtu jāiekļauj informācija par sāktajām procedūrām, izvairoties no informācijas dublēšanās. Ministrs norādīja, ka informācijas apmaiņa svarīga efektīvai cīņai ar terorismu.
Kā atsevišķu iespējamo instrumentu terorisma apkarošanā iekšlietu ministrs minēja vienota pasažieru datu reģistra izveidi. Vienlaikus norādot, ka reģistra izveidošanā nepieciešams ievērot cilvēktiesības, tādējādi neierobežojot indivīda pamatbrīvības. Pēc sanāksmes dalībnieku domām šāda reģistra izveide dotu drošības iestādēm iespēju sekot teroristu un ekstrēmistu kustībai ārpus vienas valsts robežām.
Vēl nepieciešams izvērtēt iespēju cīnīties arī ar terorisma finansēšanu, žurnālistiem sacīja Kozlovskis. "Spēja izsekot finanšu informācijai un iesaldēt aktīvus ir nozīmīgs aspekts terorisma apkarošanā," sacīja ministrs.
Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopolus pēc sanāksmes pirmās daļas pauda viedokli, ka ES patlaban ir vienotāka nekā jebkad agrāk. Vienlaikus viņš piekrita Kozlovskim, apstiprinot jau iepriekš ministra teikto, ka terorisms ir nopietns drauds visai ES. "Eiropa ir izrādījusi solidaritāti ar Franciju saistībā ar tur notikušajiem teroraktiem, kā arī uzņēmusies turpināt nodrošināt vārda brīvību un toleranci," sacīja komisārs.
Viņš apliecināja, ka ES līmenī fokuss ir novirzīts uz četriem galvenajiem virzieniem – radikalizācijas prevenciju, informācijas un pieredzes apmaiņu, instrumentu izveidi, lai cīnītos pret teroristu propagandu interneta vidē un aizdomīgu kustību monitorēšanu ar mērķi novērst terorisma draudus ne tikai nacionālā, bet arī pārrobežu līmenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
