ES valdības un eiroparlaments nevienojas par nākamā gada budžetu  (9)

Pēc septiņas stundas ilgām sarunām puses nespēja līdz noteiktajam termiņam - pirmdienas pusnaktij - vienoties par miljardiem eiro sadalījumu starp bloka zemniekiem, pētniekiem, studentiem un nabadzīgākajiem reģioniem.

"Vienošanās par ES budžetu nav panākta," vienu minūti pēc pusnakts tvītoja parlamenta budžeta komiteja.

Līdz ar to ES nākamā gada budžets atgriežas pie Eiropas Komisijas (EK), kam jāsastāda jauns budžeta plāns.

Ja līdz 2015.gada sākumam ES budžets netiks sastādīts, blokam jaunais gads būs jāsāk ar būtiskiem izdevumu ierobežojumiem, ļaujot mēnesī tērēt tikai vienu divpadsmito daļu no pašreizējā budžeta līdz tiks panākta jauna vienošanos.

ES budžetu veido dalībvalstu iemaksas. Lielākā daļa līdzekļu tiek sadalīti starp bloka 28 nācijām caur dažādām subsīdijām un atbalsta programmām.

Nevienprātība par bloka budžeta nav nekas neparasts, dalībvalstīm parasti cenšoties ierobežot izdevumus, bet EP deputātiem sliecoties uz dāsnākiem tēriņiem. Eiropā pieaugošā neapmierinātība ar Briseli arī palielinājusi spiedienu uz bloku.

Eiroparlaments iestājās par 146,4 miljardu eiro lielu 2015.gada budžetu, kas ir par 8% vairāk nekā šogad. Tikmēr ES dalībvalstis vēlējās ierobežot izdevumus līdz 140 miljardiem eiro, kas ir par 3,3% vairāk nekā šogad.

Lai panāktu kompromisu, ES valdības pirmdien piedāvāja palielināt budžetu par trim miljardiem eiro, kas tiktu iedalīts tādām jomām kā pētniecība, inovācija un izglītība, kas tiek uzskatītas par ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu veicinošām jomām.

Galvenais šķērslis bija jautājums par nesamaksātiem rēķiniem, ko ES regulāri pārraksta uz nākamo gadu. Šī summa jau pārsniegusi 20 miljardus eiro, kā dēļ pret ES ir ierosināts vismaz viens tiesas process.

"Cik uzticama var būt ES, kas dalībvalstīm liek ierobežot savus tēriņus un vienlaikus nostāda sarežģītā situācijā uzņēmējus, pētniekus, "Erasmus" studentus, neievērojot pati savas saistības?" norādīja EP budžeta komitejas priekšsēdētājs Žans Artuī.

ES valdības pirmdien atzina, ka nesegtie maksājumi ir sasnieguši bezprecedenta apmērus, solot pievērsties šīs situācijas risināšanai.

Tomēr ES valdības vienojās nodrošināt tikai pusi no 4,7 miljardiem eiro, ko EK minēja kā pašu minimālo summu, kas jāizlieto neapmaksāto rēķinu segšanai.

EP vēlas nesegto rēķinu apmaksai novirzīt piecus miljardus eiro, kas tiks ievākti no piemērotajām soda sankcijām. Savukārt ES valdības vēlējās šo finansējumu novirzīt savos nacionālajos budžetos, kā tas parasti notiek.

Budžeta sastādīšanu arī aizēno strīds par 2,1 miljarda eiro papildus iemaksu budžetā, kas līdz 1.decembrim pieprasīts no Lielbritānijas.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons atteicies veikt šo maksājumu, brīdinot, ka tas var attālināt Londonu no Briseles.