Kopumā Latvijas prezidentūra ilga 181 dienu, to laikā Latvijā un Briselē noorganizēti 1680 pasākumi, Rīgu apmeklēja aptuveni 800 ārzemju žurnālistu, aptuveni 25 000 ārzemju viesu, bet kopējās izmaksas lēšamas ap 60 miljoniem eiro.
Noslēdzoties Latvijas prezidentūrai, Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu "Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē rezultāti". Kā galvenie panākumi izcelti prezidentūras panāktā vienošanās par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Enerģētikas savienības izveide un paveiktais darbs pie Digitālā vienotā tirgus izveides.
Tāpat ziņojumā novērtēta Latvijas prezidentūras spēja ātri un efektīvi reaģēt uz izaicinājumiem ES iekšējai drošībai un ES migrācijas un patvēruma politikai. Tāpat uzsvērts prezidentūras paveiktais, stiprinot sadarbību ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģiona valstīm.
No lieliem Eiropas un globāla mēroga projektiem jāpiemin, ka prezidentūras laikā ne pārāk veiksmīgi darbs noritējis ar Enerģētiskās drošības stratēģiju - Eiroparlamentā izgāzās tā gala apstiprināšana, kā arī veikli nav noritējušas sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV.
Lai gan ziņojums sevī neietver kritisku vērtējumu par prezidentūras notikumiem, to nodrošinājuši eksperti. Piemēram, jau vēstīts, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle prezidentūras galveno notikumu - Austrumu partnerības samitu - nodēvēja par izgāšanos. Viņš arī norādījis, ka samitu lielā mērā atcerēsies ar Žana Kloda Junkera "bučošanos", kas atgādinājusi Brežņeva laikus.
Tāpat vēstīts, ka prezidentūra nepiepildīja cerības par tūrisma nozares uzplaukumu - daudzie viesi tik vien spējuši kā kompensēt nozarei Krievijas tūristu skaita kritumu un Ukrainas kara dēļ uz mūsu reģionu neatbraukušās grupas.
Luksemburgas prezidentūra ES Padomē sekos Latvijai, savukārt kopīgo trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija. Vēstīts, ka prezidentūra ES padomē tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, lai nodrošinātu darba pēctecību, kā arī veicinātu resursu efektīvu izmantošanu.
Latvija 2015.gada pirmajā pusgadā aizvadīja savu pirmo prezidentūru vēsturē, Luksemburga trešdien uzsāk savu 12. prezidentūras termiņu valsts pastāvēšanas vēsturē.
