Ansis Dobelis (LSDSP) vs. Artis Kampars (JL)

"Jaunā Laika" Saeimas deputāta, partijas vēlēšanu kampaņas vadītāja Arta Kampara atbildes uz Uz LSDSP ģenerālsekretāra Anša Dobeļa jautājumiem

1.Kā JL vērtē LSDSP ieceri ieviest Latvijā progresīvo nodokļu sistēmu, kad iedzīvotāji ar mazākiem ienākumiem maksā mazāku nodokļu likmi, savukārt bagātie- lielāku?

Pasaules ekonomikas pieredze rāda, ka ieviešot progresīvos ienākuma nodokļus, ne vienmēr palielinās iekasētās naudas apjoms. Tieši otrādi – pat stabilas tautsaimniecības apstākļos uzņēmēji atrod ceļus, kā legāli nesamaksāt nesamērīgi augstus nodokļus. Uzņēmumi tiek pārreģistrēti beznodokļu zonās, investori izvēlas izdevīgākas vietas savu finanšu ieguldījumu veikšanai un pat mazie un vidējie uzņēmumi, lai uzturētu savu konkurences spēju un izvairītos no bankrota brīvā tirgus apstākļos, ir spiesti meklēt apšaubāmus risinājumus. Tas parasti noved labākajā gadījumā pie ekonomikas stagnācijas.

Šobrīd Latvijas lielākā problēma ir ļoti lielais "pelēkās" ekonomikas īpatsvars. Mūsu valstī IKP uz iedzīvotāju jau pārsniedz 40% no ES vidējā, bet vidējā alga nesasniedz pat 20% no ES vidējā, kas liecina, ka joprojām tiek slēpta ievērojama daļa ienākumu. VID dokumentos redzam, ka ļaudis, kuri mēdijos sevi sauc par miljonāriem, nodokļos nemaksā gandrīz neko. Tāpēc JL veidos tādu nodokļu politiku, kura vienlīdz stimulētu gan ekonomikas attīstību, gan līdzekļu pieaugumu valsts budžetā. Mēs trīs gadu laikā pazemināsim Iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 15%, iekasējot to arī no nekustamā īpašuma pārpircējiem. Līdz 0.5% tiks samazināts Nekustamā īpašuma nodoklis, izveidojot tirgus situācijai atbilstošu kadastra datu bāzi un ieviešot ar šo nodokli neapliekamo minimumu. Trīs gadu laikā dubultosim minimālo algu, vienlaicīgi ceļot ar nodokli neapliekamo minimumu.

Jūs pametāt valdību tādēļ, ka uzskatījāt, ka nevarat strādāt kopā ar Latvijas Pirmo partiju un Tautas partiju, jo tās tika saistītas ar Jūrmalas balsu pirkšanas skandālu! Kādēļ nepametāt koalīciju Rīgas domē, jo arī tur LPP un TP spēlē lielu lomu pašvaldības darbā un Rīgas domes darbs nebūt nav saistīts tikai ar saimniecisku jautājumu risināšanu?

Esošā koalīcija Rīgas domē ir šobrīd vienīgā iespējamā, lai nodrošinātu labējo politisko spēku pārsvaru. Saistībā ar valdības koalīciju JL piedāvāja premjeram sadarbību vairākuma koalīcijā. Premjers tā vietā izvēlējās sadarbību ar LPP un ZZS. Tā ir tieša Aigara Kalvīša atbildība par pašreizējās valdības sastāvu un darba kvalitāti.

Kāpēc "Jaunā laika" ministres Inas Druvietes laikā Izglītības un Zinātnes ministrija nestrādāja pie 17 miljonu apguves plāniem no Eiropas Savienības naudas?

JL deleģētās izglītības un zinātnes ministres prof. I.Druvietes vadībā (līdz 2006.g. 7.aprīlim) ir izstrādāts un saskaņots plāns ES struktūrfondu apguvei izglītībā un zinātnē. Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta 2007.- 2013.gada periodam aktuālā versija MK ir apstiprināta 2006.g. 31.janvārī (k. www.esfondi.lv). Pēc I.Druvietes pilnvaru laika dokumentā veiktas tikai nebūtiskas izmaiņas un precizējumi. NSID uzsvērts, ka 2007.-2013.gadu perioda svarīgākais uzdevums ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, kas nodrošinātu zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošanos valstī. Līdz ar to lielākais uzsvars ESF un ERAF investīcijām 2007.-2013.gada periodā Latvijā ir likts tieši uz tiem pasākumiem, kas attīsta zināšanas kā galveno izaugsmes resursu un veido labvēlīgus dzīves apstākļus cilvēkam kā šī resursa turētājam. I.Druvietes vadībā izstrādāta arī programma IZM administratīvās kapacitātes paaugstināšanai, kas cita starpā paredzēja īpaša valsts sekretāra vietnieka posteni ES struktūrfondu apguves jautājumos, kā arī Augstākās izglītības un zinātnes administrācijas izveidi. Šī programma gan vēl līdz šim nav īstenota. Atgādināsim, ka tieši JL neatlaidības dēļ "Zinātniskās darbības likumā" tika ietverta ministru I.Druvietes, K.Šadurska un parlamentārā sekretāra D.Šēnberga proponētā norma par zinātnes finansējuma pieaugumu par 0,15% no IKP gadā, kas ļautu īstenot Lisabonas stratēģiju. Pret šo normu sākotnēji iebilda gan Ministru prezidents, gan finanšu ministrs, gan vairāki prominenti zinātnieki. Esam gandarīti, ka jau 2005. gada budžetā zinātne papildus ieguva 5 miljonus un 2006. gadā, ietverot Ekonomikas ministrijas daļu – vēl 18 miljonus latu. Liels darbs veikts zinātnes institucionālās sistēmas sakārtošanā – noteikts zinātnisko institūciju statuss, nodrošināts bāzes finansējums, stiprināta zinātne augstskolās, tai starpā doktorantūra, apstiprinātas valsts pētījumu programmas prioritārajās nozarēs. JL izsaka apņēmību turpināt darbu, lai Latvija spētu konkurēt Eiropas telpā ar savu intelektuālo potenciālu un radošo enerģiju.

Kāpēc jūsu vadītajās ministrijās Valsts sekretāru un citus augstus amatus ieņēma partijas biedri, kuri iepriekš nevienu dienu nebija profesionāli strādājuši attiecīgajā nozarē, piemēram, Izglītības un Zinātnes ministrijā strādājošais Andrejs Cinis?

Andrejs Cinis tika pieņemts darbā Izglītības un zinātnes ministrijā par valsts sekretāra vietnieku administratīvos un saimnieciskos jautājumos, nevis ar izglītības politiku saistītā jomā. Tā kā viņš bija strādājis līdzīgā amatā Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, I.Druviete cerēja, ka viņš spēs nodrošināt ministrijas saimniecisko funkcionēšanu atbilstīgi likumam un labas pārvaldības principiem. Kopš februāra Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre ir Kristīne Jarinovska, kas uzvarējusi atklātā konkursā uz valsts sekretāra amatu, ir ar ilgu gadu pieredzi administratīvos amatos, nav nevienas partijas biedre un spēj vadīt izglītības resora administratīvo darbu.

Kāpēc Aksenoka vadītajā Rīgas Domē praktiski ir apstājusies dzīvokļu celtniecība? Jūs savā priekšvēlēšanu programmā solījāt uzcelt Rīgā 1000 dzīvokļus gadā, bet kopš vadāt domi, neesat uzcēluši ne tuvu tik daudz dzīvokļu, kā LSDSP darbības laikā! Vai gaidāms, ka arī šoreiz vēlētajiem dotos solījumus, kas attiecas uz mājokļa politiku, nepildīsiet pēc ievēlēšanas?

Šajā jomā ir ļoti liela valsts atbildība, kas 15 gadus neko nav darījusi, lai risinātu šo jautājumu. Valstij nākamā gada budžetā jārēķinās ar nozīmīgu finansējumu, jo tie divi miljoni, ko iedeva no budžeta šogad praktiski nav nekas. Mēs šo jautājumu risināsim kompleksi. Pirmkārt, attīstīsim straujāku būvniecību. Otrkārt, paaugstināsim pārcelšanās pabalstus, ko uzsākām šogad, jo par pašreizējiem 10 000 latu dzīvokli grūti atrast. Gatavojam programmu lai saņemtu aizņēmumu, par ko pašvaldība varēs uzbūvēt vismaz pusi no nepieciešamajiem dzīvokļiem. Nākamgad un arī turpmākajos gados jāatrod vismaz 10 miljoni latu mājokļu jautājumu risināšanai pilsētas budžetā un tikpat daudz pretī arī no valsts. Tādā gadījumā dome varētu ņemt nozīmīgu kredītu un trīs līdz četru gadu laikā mājokļu jautājumu būtiski pavirzīt uz priekšu.

LSDSP ģenerālsekretāra Anša Dobeļa atbildes uz "Jaunā Laika" jautājumiem

Jūsu partija Rīgas domē ir strādājusi koalīcijā ar A.Rubika pārstāvēto PCTVL. Vai ievēlēšanas gadījumā Saeimā šī pieredze varētu tikt turpināta ?

Uzskatu, ka šī pieredze turpināta netiks. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, veidojot koalīciju Rīgas domē, vispirms vērsās pie vairākām labējām partijā ar sadarbības piedāvājumu. Tam piekrita TB/LNNK. Tādējādi sociāldemokrāti tā laika domes koalīcijā veidoja līdzsvaru starp diviem galējiem nacionāliem pretpoliem. Tēvzemiešu destruktīvas darbības rezultātā sadarbība ar viņiem tika pārtraukta. Neilgi pēc tam sadarbība tika pārtraukta arī ar Rubika vadīto partiju.

Jāņem vērā, ka, neskatoties uz LSDSP sadarbības partneru lielo skaitu Rīgas domē, koalīcija bija spējīga un arī risināja neskaitāmus jautājumus, kas būtiski uzlaboja rīdzinieku dzīvi un uzlabos arī nākotnē. Kā piemēru var minēt dzīvokļu celtniecību, Dienvidu tilta celtniecības uzsākšanu, ko rīdzinieki varēs novērtēt vēl ilgi. Savukārt Jaunā laika vadītā koalīcija domē nav spējīga risināt nevienu nopietnu jautājumu. Nemaz nerunājot par to, ka plenārsēdēs regulāri balansē uz kvoruma robežas, komiteju sēdes sasaukt neizdodas, prezidija sēdēs arī ir problēmas ar apmeklējumu.

Tā vien šķiet, ka Jaunais laiks Domē darbu simulē, jo reālas darbības nav, bet domes izdevumi komandējumiem arvien pieaug, kaut gan tieši labējās partijas kritizēja sociāldemokrātus par Rīgas starptautiskās sadarbības veicināšanu. Kad Rīgas dome beidzot sāks strādāt?

Viena no zīmīgākajām detaļām LSDSP vadītās Rīgas domes darbībā bija neveiksmīgā pašvaldības uzņēmējdarbība, ieguldot līdzekļus vecā pasažieru prāmī. Vai tiks turpināta prakse investēt nodokļu maksātāju naudu valstij neraksturīgos uzņēmējdarbības veidos, gadījumā, ja LSDSP pārstāvji strādās valdībā ?

Pirmkārt, pasažieru prāmju satiksmes attīstīšana un iesaistīšanās šajā biznesā ir pilnīgi normāla valsts un pašvaldības prakse Eiropas valstīs. Tas tiek darīts gan Rietumeiropā, gan tepat kaimiņos - Igaunijā. Igaunijas kompānija, kas tagad ienāk arī Latvijā, izveidojās pēc nozīmīgām Igaunijas valsts investīcijām šajā firmā. Un šī kompānija sāka nest peļņu Igaunijai tikai pēc vairākiem gadiem. Tagad igauņi arī šajā biznesā mums ir desmit soļus priekšā.

Kad sociāldemokrāti centās arī Latvijā izveidot konkurētspējīgu pasažieru prāmju firmu, no valstī valdošo labējo partiju puses tika likti neskaitāmi šķēršļi šai iniciatīvai. Mēs centāmies piesaistīt arī privātās investīcijas šim projektam. Investori sadarbībai jau praktiski bija piekrituši, bet pēc pārrunām ar valdības pārstāvjiem atteicās attīstīt prāmju satiksmi. Interesanti, vai jau tad nebija apsolīts mūsu nacionālo kompāniju nogremdēt, lai šie investori var ienākt Latvijā un bez ieguldījumiem paņemt visu, ko pašvaldība izveidojusi?

Jāatgādina, ka tieši Jaunā laika vadītā valdība bremzēja Rīgas brīvostas attīstību, kad ilgstoši darbam brīvostas valdē atteicās deleģēt valdības pārstāvi. Šādā veidā no Rīgas tika atbaidīti ne vien investori, kuri vēlējās ieguldīt naudu pasažieru pārvadājumos, bet arī citi investori, kuri bija gatavi ieguldīt miljonus Rīgas ostā, izvēlējās Igaunijas un Lietuvas ostas. Vai šis nav kārtējais gadījums, kad Jaunais laiks savas nekompetences dēļ kavējis valsts attīstību?

Un visbeidzot, sociāldemokrātu darbības laikā domē prāmis arvien pakāpeniski uzlaboja savus darbības rezultātus. Bet tā darbības apturēšana, kas atgādina apzinātu ļaunprātību un valsts mantas izpārdošanu, notika tieši Jaunā laika vadītās domes darbības laikā!

LSDSP savā programmā sola atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus. Kādas mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas tika īstenotas, LSDSP vadot Rīgas domi?

LSDSP visu četru gadu laikā, kuros vadīja Rīgas domes darbu, dažādos veidos veicināja un atbalstīja mazos un vidējos uzņēmumus. Tika izmantoti praktiski visi instrumenti, kas ir pašvaldības rīcībā. Piemēram, tika izveidots Rīgas tūrisma informācijas centrs, kura viena no funkcijām ir koordinēt darbu starp dažādiem uzņēmumiem, kuri saistīti ar tūrismu, kā, piemēram, viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas iestādes.

Tāpat LSDSP vadītā dome organizēja konferences, seminārus un tikšanās, kuru laikā Rīgas mazajiem un vidējiem uzņēmējiem bija iespējas rast sev sadarbības partnerus no Rietumeiropas, lai iekarotu rietumu tirgu. Tāpat tika strādāts arī ar iespējamiem sadarbības partneriem citās pasaules lielākajās pilsētās, palīdzot mūsu uzņēmējiem rast iespēju realizēt savu produkciju citur pasaulē.

Sociāldemokrāti centās attīstīt arī pašvaldības uzņēmējdarbību. Kā piemēru varam minēt pašvaldības diennakts aptiekas, kuras būtu nodrošinājušas iespēju maznodrošinātajiem rīdziniekiem par lētāku samaksu iegādāties nepieciešamos medikamentus. Tāpat šādas aptiekas garantētu, ka neviens rīdzinieks nakts laikā nepaliktu bez nepieciešamajām zālēm tikai tādēļ, ka tuvumā nav diennakts aptiekas. Kā jau ierasts, labējo partiju vadītā Saeimas koalīcijas valdība risinājumus, kas reāli uzlabotu maznodrošināto stāvokli, neatbalsta. Arī šādai iniciatīvai ministrija atļauju nedeva.

Tomēr mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšana ir Saeimas kompetencē. Ir nepieciešams būtiski uzlabot likumdošanu, bet pašvaldībai nav tiesību veikt likumdošanas izmaiņas. Tādēļ arī LSDSP šos punktus ir iekļāvusi programmā, startējot uz devīto Saeimu. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir jāsamazina nodokļu slogs, jāatvieglo grāmatvedība, jāpadara vienkāršāka to reģistrācija utt. Tas viss ir Saeimas kompetencē! Diemžēl pēc četriem Jaunā laika darba gadiem Saeimā, daudzi mūsu pilsoņi uzņēmumus atver Īrijā, nevis Latvijā. Jo Īrija tiem var piedāvāt izdevīgākus nosacījumus!

LSDSP 4000 zīmju programmā sola katram skolēnam brīvpusdienas, sabiedriskā transporta brīvbiļetes un 1.-4. klašu skolniekiem bezmaksas grāmatas un burtnīcas. Nepieciešamos līdzekļus šīm vajadzībām piešķir attiecīgā pašvaldība. Vai pilsētās, kur domes vadībā strādāja LSDSP pārstāvji, tas jau ir īstenots dzīvē?

Jā, protams! Labākais piemērs ir sociāldemokrātu darbs Rīgas domē. Tieši pēc sociāldemokrātu iniciatīvas, laikā, kad LSDSP vadīja koalīciju Rīgas domē, tika panākts, ka skolēni līdz ceturtajai klasei var braukt bez maksas! Tāpat pagājušā gada nogalē bija sagatavots lēmumprojekts, kurš paredzēja Rīgas skolēniem pakāpeniski, sākot ar pirmo klasi, piešķirt brīvpusdienas. Šo priekšlikumu un finansiālos aprēķinus izskatīja sociāldemokrātu frakcija Rīgas domē un atbalstīja tos. Šis priekšlikums tika nodots izskatīšanai plenārsēdē, kurā Aksenoka vadībā tika skatīts Rīgas pilsētas 2006. gada budžeta projekts. Par nožēlu jāatzīst, ka labējās partijas noraidīja šo priekšlikumu. Pamatus šai idejai ielika jau laikā, kad sociāldemokrāti vadīja Rīgas domi. Rīgas skolēniem brīvpusdienu šogad nav, tieši pateicoties Jaunā laika deputātu balsojumam Rīgas domē!

Tomēr daudzas pašvaldības Latvijā nav pietiekami bagātas, lai spētu nodrošināt iepriekš minētās lietas. Tādēļ tās arī esam iekļāvuši LSDSP programmā, ko mēs realizēsim nākamajos četros gados, strādājot Saeimā. Ja pašvaldībai uzliek papildus funkcijas, tam noteikti jāseko valsts papildus finansējumam. Un šis finansējums ne tuvu nav tik liels, lai radītu kādas problēmas valsts budžetam. LSDSP pārstāvjiem strādājot valdībā, sabiedriskā transporta problēmas skolēniem tiks atrisinātas ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Tas attiecas arī uz brīvpusdienām, tādējādi nodrošinot veselīgu un darba spējīgu jauno paaudzi, kā arī uz mācību grāmatām un burtnīcām skolēniem.

Vai Rihards Eigims, par kura latviešu valodas prasmi Valsts valodas inspekcija izteica pamatotas bažas, ir pilnveidojis runāšanas iemaņas valsts valodā līdz tādam līmenim, kas ļautu pilnvērtīgi pildīt Saeimas deputāta pienākumus?

Esmu pārliecināts, ka Rihards Eigims prot latviešu valodu pietiekami labi, lai strādātu Saeimā. Jūlijā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un tās sadarbības partneri, tai skaitā partija Latgales gaisma, parakstīja sadarbības līgumu plašsaziņas līdzekļu pārstāvju klātbūtnē, un pēc Riharda Eigima uzstāšanās nevienam neradās šaubas par viņa latviešu valodas zināšanām. Tāpat arī LSDSP sarunas ar sadarbības partneriem notiek latviski, un Latgales gaismas pārstāvjiem tas nav sagādājis nekādas problēmas. No pārējiem runātājiem Riharda Eigima valoda atšķiras tikai ar akcentu, tādējādi nav šaubu par to, ka viņa teikto Saeimā sapratīs gan deputāti, gan citi iespējamie klausītāji, tai skaitā partijas Jaunais laiks pārstāvji, ja vien viņi paši normāli pārvalda latviešu valodu. Mums droši vien nav jāšaubās par visu Jaunā laika vadošo biedru runāt prasmi?

Rihards Eigims ir labs piemērs kā integrēties Latvijas sabiedrībā, un ir prieks, ka viņš startē LSDSP sarakstā. Žēl, ka Jaunais laiks neveic praktisku darbu sabiedrības integrēšanā!

Atbildot uz jautājumiem, rodas komentārs, ka Jaunais laiks bija spējīgs runāt vienīgi par pašvaldību jautājumiem. Tā kā tuvojas Saeimas vēlēšanas, bija cerēts, ka šī partija būs spējusi sagatavot jautājumus par valsts politiku!