2012. gadā notika prezidenta vēlēšanas trīs pasaulē ietekmīgās valstīs - ASV, Francijā un Krievijā.
Saspringta bija ASV demokrātu prezidenta Baraka Obamas cīņa ar republikāņu izvirzīto kandidātu Mitu Romniju, kuras noslēgumā par žurnāla "Time" gada cilvēku izvēlētais Obama pilnvarots vadīt valsti vēl četrus gadus.
Sabiedriskās domas aptaujas pirms novembra vēlēšanām rādīja, ka līdzšinējam Baltā nama saimniekam Obamam un viņa konkurentam Romnijam iedzīvotāju atbalsts bija līdzīgs, bet pēc pirmajām kandidātu televīzijas debatēm Romnijs aptaujās pat nedaudz pārspēja Obamu. Nav zināms, kā Romnija reitingu ietekmēja atklātībā nonācis slepeni uzfilmēts videoieraksts, kurā viņš nicīgi izteicies par Obamas atbalstītājiem, kā arī citi dīvaini izteikumi.
Romnijs ievēlēšanas gadījumā solīja stingrāku nostāju attiecībās ar Krieviju, pretstatā Obamas "pārāk mīkstajai pozīcijai". Tāpat Romnijs norādīja, ka Obama pietiekami nerūpējas par ASV drošību un piekopj pārāk pielaidīgu politiku pret Irānu un Sīriju.
Abu kandidātu pozīcijas atšķīrās arī ekonomiskajos jautājumos. Obama kritizēja Romnija ekonomisko plānu, kurš paredzēja piešķirt nodokļu atlaides uzņēmumiem, norādot, ka tas ir izdevīgs tikai bagātajiem iedzīvotājiem. Savukārt Romnijs norādīja uz Obamas neveiksmēm ekonomikas atveseļošanā.
Jau pirms otrajām debatēm Obama aptaujās atkal apsteidza Romniju. Pie ārpolitikas jautājumiem kandidāti atgriezās arī trešajās televīzijas debatēs.
Obamam priekšvēlēšanu kampaņu neilgi pirms balsošanas nācās pārtraukt orkāna "Sendija" dēļ, kas, laupot cilvēku dzīvības, plosīja ASV austrumu piekrasti. Pārtraukto kampaņu Obamam, iespējams, kompensēja stihijas skarto vietu apmeklēšana un lēmumu pieņemšana vētras seku novēršanai.
Lai gan amerikāņu futbola ticējums pareģoja Romnija uzvaru vēlēšanās, laurus plūca Obama, paliekot prezidenta krēslā uz otro termiņu. Savā uzvaras runā Obama solīja cīnīties par amerikāņu vidusšķiras labklājību un norādīja, ka "labākais vēl tikai nāks".
Noturēties prezidenta krēslā uz vēl vienu termiņu neizdevās Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, kurš zaudēja sociālistu kandidātam Fransuā Olandam. Olands kļuva par pirmo sociālistu prezidentu Francijā kopš 1995. gada. Viņa uzvara tika tulkota kā iespējamas pārmaiņas Eiropas Savienībā (ES) un Francijā, kas ir ar kodolieročiem bruņota eirozonas lielākā ekonomika un ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle.
Abi sāncenši kļuva par līderiem prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, trešajā vietā atstājot eiroskeptiskās Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu. Jau pirmās kārtas rezultātos Olands nedaudz pārspēja Sarkozī.
Olands guva lielu iedzīvotāju atbalstu pateicoties valsts ekonomiskajām grūtībām un Sarkozī zemajai popularitātei. Sociālistu kandidāts solīja pacelt nodokļus lielajām korporācijām un cilvēkiem, kas pelna vairāk par miljonu eiro gadā. Tāpat viņš iestājās par minimālās algas paaugstināšanu un pensijas vecuma samazināšanu, kā arī vēlējās algot papildus 60 tūkstošus skolotāju.
Turpretī Sarkozī tēlu bojāja izskanējušās baumas, ka 2007. gadā viņa priekšvēlēšanu kampaņu varētu būt finansējis Lībijas gāztais līderis Muamars Kadafi. Sarkozī apsūdzības noraidīja un solīja tiesāties ar nepatieso ziņu izplatītājiem. Uzvarēt vēlēšanās prezidentam nepalīdzēja arī priekšvēlēšanu trumpis - nelegālās imigrācijas jautājums. Kandidāts solīja risināt nelegālās imigrācijas jautājumus un samazināt legālo imigrantu pieplūdumu valstī.
Olanda uzvara, ko apstiprināja vēlēšanu otrā kārta maijā, viesa iedzīvotāju cerības uz labāku dzīvi par spīti taupības pasākumiem. Pēc stāšanās amatā Olands pirmajā vizītē devās uz Vāciju, kur tikās ar kancleri Angelu Merkeli. Drīz vien jaunais prezidents pauda atbalstu eirozonas glābšanai.
Olands, kurš solīja "ekonomiskās vienlīdzības politiku", drīz pēc stāšanas amatā par 30% samazināja savu, premjerministra un ministru algas.
Pārsteigumus nesagādāja martā notikušās prezidenta vēlēšanas Krievijā, kad Kremlī, nomainot savu sabiedroto Dmitriju Medvedevu, atgriezās Vladimirs Putins.
Pret premjerministra un kādreizējā prezidenta atkārtotu atgriešanos augstajā amatā notika dažādi protesti un akcijas. Ielās izgāja arī Putina atbalstītāji. Par vienu no skaļākajām pret Putinu vērstajām akcijām, kura izraisīja plašu rezonansi, kļuva pankgrupas "Pussy Riot" sarīkotā panku lūgšana Kristus Pestītāja katedrālē Maskavā.
Priekšvēlēšanu laikā medijos parādījās ziņas, ka pret Putinu ir plānots atentāts. Skeptiķi atentāta plānotāju aizturēšanu saistīja ar priekšvēlēšanu kampaņu, bet premjera pārstāvji tādu iespēju noliedza.
Putina uzvaru neizjauca arī Ukrainas feministu grupas "Femen" akcija vēlēšanu iecirknī Maskavā, un pēc visu balsu saskaitīšanas Putinu ar 63% balsu pasludināja par uzvarētāju. Pārējie kandidāti vēlēšanās bija Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas izvirzītais Genadijs Zjuganovs (saņēma 17,18% balsu), neatkarīgais kandidāts uzņēmējs un miljardieris Mihails Prohorovs ieguva 7,98%, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas kandidāts Vladimirs Žirinovskis saņēma 6,22%, bet partijas "Taisnīgā Krievija" izvirzītais Sergejs Mironovs - 3,85%.
Aktīvisti protestēja arī tad, kad Putins 7. maijā stājās prezidenta amatā. Pārsteigums nevienam nebija, kad par premjeru jaunais prezidents izvirzīja Medvedevu. Pēc četru gadu pārtraukuma atgriezies prezidenta krēslā, Putins šogad nosvinēja savu 60 gadu jubileju.
Uzmanības centrā šogad nonācis tīmekļa projekta "WikiLeaks" dibinātājs Džulians Asanžs, kurš, izvairoties no izdošanas Zviedrijai, jūnijā ieradās Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur lūdza politisko patvērumu. Ekvadoras pārstāvniecībā Asanžs mīt joprojām.
Bijušais Austrālijas datorhakeris Asanžs pret deportāciju no Lielbritānijas cīnās kopš aresta 2010.gada decembrī. Starptautisku orderi Asanža aizturēšanai 2010. gada novembrī izdeva Zviedrija, kur viņu tur aizdomās par kādas sievietes izvarošanu un seksuālu uzmākšanos citai sievietei. Abas šīs sievietes bija "WikiLeaks" brīvprātīgās līdzstrādnieces.
Asanžs, kurš apsūdzības noraida, atzina, ka visvairāk baidās no tā, ka Stokholma viņu varētu izdot ASV, kur viņam draudētu tiesāšana par slepenas ASV Valsts departamenta sarakstes nodošanu atklātībai internetā.
Šogad jūnijā tika izsmeltas Asanža iespējas pārsūdzēt lēmumu par savu izdošanu. Lai izvairītos no deportācijas, 19. jūnijā Asanžs ieradās Ekvadoras vēstniecībā Londonā, kur lūdza šīs valsts politisko patvērumu. Lielbritānijas policija nevarēja Asanžu arestēt, jo viņš atradās diplomātiskajās telpās. Policija paziņoja, ka politiskā bēgļa statusa iegūšana nepasargās Asanžu no atbildības par Lielbritānijas likumu pārkāpšanu, neievērojot mājas aresta nosacījumus. Britu likumsargi draudēja bēgli arestēt tiklīdz viņš iznāks no vēstniecības.
Pats Asanžs aicināja viņam piešķirt garantijas, ka ASV viņu tiesiski nevajās, ja viņš piekristu doties uz Zviedriju.
Asanža gadījums krietni "uzkarsēja" Ekvadoras un Lielbritānijas attiecības. Augustā Ekvadoras ārlietu ministrs Rikardo Patino paziņoja, ka Lielbritānija ir piedraudējusi iebrukt Ekvadoras vēstniecībā un arestēt Asanžu. Pie vēstniecības sāka dežūrēt prāvs skaits policistu. Lielbritānija paziņoja, ka var atcelt vēstniecības diplomātisko statusu. Tikmēr Ekvadora Asanžam piešķīra lūgto politisko patvērumu.
Likumsargi tika izvietoti pie visām ēkas izejām un vestibilā, kuram nav diplomātisko telpu statusa. Policists tur stāv pie lifta, lai novērstu iespēju Asanžam nokļūt uz ēkas jumta un bēgt ar helikopteri.
Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea brīdināja, ka ieiešana vēstniecībā pēc Asanža būtu Lielbritānijas diplomātiskā pašnāvība. Prezidents arī atzina, ka diplomātiskais strīds varētu turpināties gadiem. Ekvadora apliecināja, ka ir gatava ļaut Asanžam vēstniecībā uzturēties kaut desmit gadu. Pats Asanžs paredzēja, ka telpās viņam būs jāpavada seši līdz 12 mēneši.
Dzīvodams vēstniecībā, 19. augustā Asanžs uzstājās ar runu no ēkas balkona, aicinot ASV izbeigt "raganu medības" pret "WikiLeaks". Vēlāk savu dzīvi ierobežotajā telpā Asanžs salīdzināja ar atrašanos kosmiskajā stacijā.
Pēc nepilnu sešu mēnešu atrašanās slēgtajās telpās Asanžam saasinājušās veselības problēmas. Novembrī Ekvadoras vēstniece Londonā Ana Albana paziņoja, ka viesis sirgst ar hronisku plaušu infekciju, kas jebkurā brīdī var saasināties.
Asanža sāga vēl nav atrisināta, bet 20. decembrī "WikiLeaks" dibinātājs ir paredzējis teikt vēl vienu runu no vēstniecības balkona
Sabiedrības un mediju uzmanība šogad pievērsta Krievijas pankgrupai "Pussy Riot". Grupa kļuva plaši pazīstama pēc tam, kad tērptas krāsainās sejas maskās, piecas grupas dalībnieces sarīkoja "panka lūgšanu" "Dievdzemdētāja, padzen Putinu!" Kristus Pestītāja katedrālē Maskavā. Trīs grupas dalībnieces notiesāja ar reālu cietumsodu. Vienai no meitenēm ieslodzījumu vēlāk tiesa nomainīja uz nosacītu sodu.
Akcija notika pirms prezidenta vēlēšanām, kurās uz valsts vadītāja krēslu atkārtoti kandidēja toreizējais premjerministrs Vladimirs Putins. "Pussy Riot" dalībnieces norādīja, ka akcijā vērsās pret Pareizticīgās Baznīcas atbalstu Putinam viņa priekšvēlēšanu kampaņā.
Meitenes uzskrēja uz paaugstinājuma līdzās baznīcas ikonostasam, kur pārkrustījās, metās ceļos un lēkāja, līdz viņas no turienes aizdzina baznīcas darbinieki. Meitenēm izdevās aizbēgt, bet policija, aizdomās par dalību "Pussy Riot", vēlāk aizturēja četras personas - Nadeždu Tolokoņņikovu, Jekaterina Samuceviču, Mariju Alekhinu un vienu vīrieti.
Apsūdzētās grupas dalībnieces nodarīja "vērā ņemamu kaitējumu svētām vērtībām" un "aizskāra sakramentālās baznīcas vērtības", norādīja prokuratūra. Trim meitenēm izvirzīja apsūdzības huligānismā, kas pastrādāts organizētā grupā, par ko Krievijā draud līdz pat septiņiem gadiem ilgs cietumsods.
Uz meiteņu arestēšanu un paturēšanu apcietinājumā reaģēja pasaulē pazīstamā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Amnesty International", pasludinot trīs "Pussy Riot" dalībnieces par sirdsapziņas cietumniecēm. Krievijas vēstniecības ASV darbinieki organizācijas iesniegto petīciju ar vairāk nekā 70 000 parakstu "bez liekām ceremonijām izmeta uz ielas", atklāja "Amnesty International".
Savukārt Igaunijā plašu rezonansi izraisīja šīs valsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa uzruna, atklājot Tallinas Mūzikas nedēļas otro dienu. Ilvess runā uzsvēra, ka mūzika ir brīvība un nodemonstrēja video ierakstu no skandalozās Krievijas grupas "Pussy Riot" protesta akcijas Maskavā.
Jūlijā divas aizturētās grupas dalībnieces Nadežda Tolokoņņikova un Jekaterina Samuceviča sāka badastreiku, protestējot pret Maskavas tiesas pieņemto lēmumu dot advokātiem vairs tikai piecas dienas laika iepazīties ar lietas materiāliem. Apsūdzēto advokāti šādu tiesas soli uzskatīja par mēģinājumu nelikumīgi pasteidzināt procesu. Savukārt tiesas sēdes, kurās izskatīja "Pussy Riot" lietu, parasti pavadīja protesti. "Pussy Riot" atbalsta akcija notika arī Rīgā.
Grupas dalībnieces tiesā neatzina vainu apsūdzībās reliģiska naida motivētā huligānismā, taču piekrita, ka pieļāvušas kļūdu, akciju rīkojot baznīcā. Tolkoņņikova paziņoja, ka viņas rīcībai bija tikai politiski motīvi un ka viņa nav vēlējusies aizskart ticīgo jūtas. "No ētikas viedokļa tā bija kļūda, šo akciju rīkot Dievnamā," paziņoja grupas dalībniece. "Mēs nevērsāmies pret ticīgajiem, bet gan pret pastāvošo politiku," sacīja Tolkoņņikova.
"Pussy Riot" atvainojās lietā par cietušo atzītajam altārzēnam Vasīlijam Ciganjukam, kurš atvainošanos pieņēma. Liecinot tiesā, Ciganjuks uzsvēra, ka viņu aizskārusi "meiteņu lēkāšana pie altāra".
Otrajā augustā "Pussy Riot" tiesas sēdi uz laiku nācās pārtraukt, kad anonīms zvanītājs paziņoja par ēkā ievietotu spridzekli. Šīs ziņas gan neapstiprinājās - sprāgstviela ēkā netika atrasta. Tiesnesei, kura izskatīja meiteņu krimināllietu, piešķīra apsardzi, jo viņa esot saņēmusi draudus.
Prokuratūra meitenes lūdza sodīt ar trim gadiem cietumā, bet tiesa 17. augustā apsūdzētajām piesprieda divu gadu ieslodzījumu. Uz to atkal reaģēja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš "Pussy Riot" prāvu salīdzināja ar raganu tiesāšanu viduslaikos. Meiteņu notiesāšanu nosodīja arī Eiropas Savienība (ES), ASV un vairākas Eiropas valstis.
Piespriesto sodu notiesātās pārsūdzēja. Pirms apelācijas izskatīšanas Pareizticīgā Baznīca aicināja meitenes nožēlot izdarīto. 10. oktobrī, izskatot apelāciju, tiesa Nadeždai Tolokoņņikovai un Marijai Aļohinai atstāja spēkā piespriesto cietumsodu, bet Jekaterinai Samucevičai ieslodzījumu aizstāja ar nosacītu sodu.
ES "Pussy Riot" gadījumu nosauca par tiesu sistēmas izmantošanu politiskiem mērķiem. Tikmēr Krievijas prokremliskā jaunatnes organizācija "Naši" izsludināja atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu notvert pārējās pankgrupas "Pussy Riot" brīvībā esošās dalībnieces, kuras 21. februārī piedalījušās "Panka lūgšanā" Kristus Pestītāja katedrālē. Iepriekš izskanēja informācija, ka divas akcijas dalībnieces ir pametušas Krieviju.
Videoierakstus, kuros redzama "Pussy Riot" akcija, novembrī Krievijas tiesa atzina par ekstrēmistiskiem, kas nozīmē, ka valstī ir jābloķē to pieejamība interneta vietnēs.
"Pussy Riot" notiesāšana pamudināja aktīvistus uz dažādu atbalsta akciju rīkošanu ārpus Krievijas. Savukārt pašu grupu izvirzīja Eiropas Parlamenta Saharova balvai, iekļāva "ArtReview" ikgadējā pasaules ietekmīgāko mākslas personību sarakstā, bet ASV žurnāls "Foreign Policy" trīs pankgrupas dalībnieces iekļāva ikgadējā 100 vadošo pasaules domātāju (Top 100 Global Thinkers) sarakstā.
"Pussy Riot" rīcību nosodīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, taču aicināja meitenes nesodīt pārāk bargi. Vēlāk prezidents norādīja, ka meitenes ir pelnījušas piespriesto sodu. Savukārt Krievijas prezidenta cilvēktiesību padome piespriesto sodu atzina par pārāk bargu
Šogad savas valdīšanas 60 gadu jeb dimanta jubileju svinēja Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Viņa kļuva par otro Lielbritānijas karalieni, kura ir atzīmējusi 60 gadus tronī - 1897. gadā tas izdevās karalienei Viktorijai.
Karaliene jubileju atzīmēja apceļojot Apvienoto Karalisti, bet citi karaliskās ģimenes pārstāvji apciemoja valstis, kurā Elizabete II ir valdniece. Jubilejas gadā karaliene apmeklēja arī Ziemeļīriju, kur sarokojās ar bijušo "Īru republikāņu armijas" (ĪRA) komandieri Martinu Makginesu. Šo mirkli Bekingemas pils nosauca par vēsturisku.
Par godu Elizabetes II valdīšanas jubilejai notika virkne krāšņu pasākumu. Dimanta jubilejas tematikai tika veltīta tradicionālā Čelsijas puķu izstāde Londonā. Īpašu karalienes valdīšanai veltītu "Mulsanne" limuzīna versiju "Diamond Jubilee" prezentēja kompānija "Bentley". Savukārt Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta lēma, ka par godu jubilejai Elizabetes vārdā tiks pārdēvēts Londonas pulksteņa tornis Bigbens.
Par vienu no iespaidīgākajiem svētku pasākumiem kļuva kuģu un laivu parāde Temzā. Tajā piedalījušies 1100 peldlīdzekļu, bet sešas stundas garo pasākumu vēroja 1,2 miljoni skatītāju, un tas iekļuva Ginesa rekordu grāmatā. Kā svinību kulminācija bija vērienīgs koncerts Londonā ar pasaules mūzikas zvaigžņu piedalīšanos. Jubilejas svinības ar pateicības dievkalpojumu un kariešu procesiju oficiāli noslēdzās 5. jūnijā.
Gadu pēc terorakta Oslo, kurā Norvēģijas pilsonis Anderss Berings Breiviks nogalināja 77 cilvēkus, tiesa par "Oslo šāvēju" dēvēto Breiviku atzina par pieskaitāmu un piesprieda maksimālo iespējamo sodu - 21 gadu cietumā, ar iespēju termiņu pagarināt. Šī bija pirmā reize Norvēģijas tiesu praksē, kad tika izmantots pants par terorismu.
Ekstrēmistu par pieskaitāmu vienprātīgi atzina pieci tiesneši, notiesājot viņu par terorismu un slepkavībām ar iepriekšēju nodomu.
Pirms tam apsūdzība pieprasīja, lai Breivikam tiktu noteikta piespiedu ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā, jo viņa pieskaitāmība nav skaidri pierādīta. Savukārt Breivika aizstāvība aicināja ekstrēmistu attaisnot, jo viņš neatzina savu vainu, lai gan nenoliedza 2011. gada 22. jūlijā notikušā uzbrukumu sarīkošanu.
Breiviks uzstāja uz savu pieskaitāmību, baidoties no ieslodzīšanas psihiatriskajā slimnīcā, jo tas negatīvi ietekmētu viņa paustās idejas un pirms terorakta publiskotā manifesta vēstījumu. Iespējamo atzīšanu par nepieskaitāmu Breiviks raksturoja kā "galēju pazemojumu" un bija pret piespiedu ārstēšanos.
Ekspertu viedokļi par Breivika garīgo veselību dalījās. Viena ekspertīze ekstrēmistu atzina par nepieskaitāmu, bet otra par pietiekami saprātīgu, lai viņš varētu tikt tiesāts. Galīgo lēmumu par terorista pieskaitāmību bija jāpieņem tiesai.
Tiesas procesa laikā Breiviks sabiedrību turpināja pārsteigt ar dīvainiem paziņojumiem, piemēram, cilvēku nogalināšanu nosaucot par pašaizsardzību. Vīrietis paziņoja, ka ir šāvis tikai uz tiem, kas izskatījušies "kreisi noskaņoti". Tāpat viņš norādīja, ka 21 gada ieslodzījumu uzskata par "nožēlojamu sodu", tāpēc sagaida no tiesas vai nu attaisnošanu, vai nāvessodu. Pēc soda stāšanās spēkā Breiviks sūdzējās par apstākļiem cietumā - viņam tiekot pasniegta auksta kafija un neesot pieejams mitrinošs krēms.
Breivika lieta satricināja arī Norvēģijas policiju. Tā varēja novērst terorista Andersa Breivika sarīkoto spridzināšanu Oslo centrā un apšaudi Utejas salā, secināts neatkarīgu ekspertu ziņojumā. Pēc tā publicēšanas no amata atkāpās Norvēģijas policijas vadītājs Eisteins Melands. Savukārt Norvēģijas premjers atvainojās par varas iestāžu nespēju novērst Breivika uzbrukumu un solīja ieviest jaunus pretterorisma pasākumus.
Vēstīts, ka Breiviks pērn 22. jūlijā sarīkoja divus teroraktus. Ekstrēmists sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur viņš nogalināja 69 cilvēkus. Tomēr viņš neatzīst, ka ir pastrādājis ko krimināli sodāmu, apgalvojot, ka uzbrukumi bijuši "preventīvs pasākums", lai pasargātu Eiropu no "musulmaņu invāzijas".
Vēsturiski notikumi šogad risinājās Ēģiptē. Valsts pirmo reizi kopš 30 Hosni Mubaraka valdīšanas gadiem tika pie vēlēta prezidenta - Mohameda Mursi. Savukārt tautas revolūcijas laikā 2011. gadā gāzto Mubaraku notiesāja ar mūža ieslodzījumu.
Mubaraks ir pirmais no "Arābu pavasara" gāztajiem līderiem, kurš stājās tiesas priekšā. Tiesas prāva sākās jau 2011. gada vasarā, bet tikai pašā 2012. gada sākumā prokuratūra gāztajam valsts vadītājam aicināja piespriest nāvessodu pakarot. Mubaraku apsūdzēja par līdzdalību vairāk nekā 800 demonstrantu nogalināšanā tautas sacelšanās laikā, kā arī par korupciju.
Krievija aicināja Ēģiptes tiesu 83 gadus vecajam eksprezidentam tik bargu sodu nepiespriest. Mazāku toleranci izrādīja demonstranti, kas revolūcijas pirmajā gadadienā aicināja doties uz slimnīcu, kurā atradās gāztais prezidents, lai viņu "sodītu".
2. jūnijā tiesas sēdē, ko tiešraidē translēja televīzijā, Mubarakam piesprieda mūža ieslodzījumu. Eksprezidentu nogādāja Toras cietuma slimnīcā Kairas dienvidos.
Pēc sprieduma paziņošanas sākās demonstrācijas. Daudzi nebija apmierināti, ka Mubarakam nav piespriests nāvessods, bet citi sašutuši, ka tiesas procesā attaisnoja sešus par līdzdalību demonstrantu nogalināšanā apsūdzētus bijušos drošības dienesta darbiniekus.
Mubaraka advokāts atklāja, ka eksprezidents baidās no tā, ka cietumā viņu varētu nogalināt. Ieslodzījumā ievērojami pasliktinājās Mubaraka veselība, bet vēlāk eksprezidents ieslīdzis komā. Pēc pārciesta insulta Mubaraku pārveda uz armijas hospitāli. Tikmēr izsludināto prezidenta vēlēšanu kandidāta Mohameda Mursi atbalstītāji Kairas centrā pieprasīja sodīt Mubaraku ar nāvi. Eksprezidenta veselības stāvoklim uzlabojoties, prokuratūra nolēma viņu pārvietot atpakaļ uz cietumu.
Pēc ilgās Mubaraka valdīšanas ēras šogad Ēģiptē notika vēlēšanas, kurās par valsts vadītāju kļuva mēreno islāmistu kustības "Musulmaņu brālība" atbalstītais kandidāts Mohameds Mursi. Prezidenta vēlēšanas bija nosacījums varas pārņemšanā no Bruņoto spēku augstākās padomes, kas pārvaldīja valsti kopš Mubaraka atkāpšanās.
Pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas, kurā piedalījās 12 kandidāti, vadībā izvirzījās islāmists Mursi un Mubaraka laika pēdējais premjers Ahmeds Šafiks. Tas apgrūtināja vēlētāju izvēli, jo daudzi nevelējās islāmistu režīmu valstī, bet tāpat bija pret autoritatīva režīma atgriešanos, ko saskatīja Šafikā. Otrajā vēlēšanu kārtā ar 51% balsu uzvarēja Mursi.
Jau neilgi pēc stāšanās amatā Mursi anulēja Augstākās Konstitucionālās tiesas lēmumu par nesen ievēlētā parlamenta, kurā dominēja islāmisti, atlaišanu tā nekonstitucionālās ievēlēšanas dēļ. Tas radīja nesaskaņas starp Mursi, tiesām un armiju.
Mursi drīz vien amnestēja simtiem ieslodzīto, ko tautas sacelšanās laikā notiesāja militārās tiesas.
Jaunais prezidents ieviesa pārmaiņas valsts militārajā vadībā, atceļot no amata aizsardzības ministru, bruņoto spēku komandieri un bruņoto spēku augstākās padomes priekšsēdētāju feldmaršalu Huseinu Tantavi, kā arī citus augsta ranga komandierus. Valdība arī paziņoja par 70 ģenerāļu atvaļināšanu. Analītiķi uzskatīja, ka Mursi tādā veidā nostiprina savu varu pār armiju.
Reaģējot uz Mursi teikto, ka Sīrijā notiekošie nemieri ir "Arābu pavasara" turpinājums un "revolūcija pret despotisko režīmu", Sīrijas informācijas lietu ministrs Omrans al Zoabi atbildēja ar kritiku. "Viņš ir tikpat atbildīgs par asinsizliešanu Sīrijā kā katarieši, saūda arābieši un turki," norādīja ministrs. "Vienīgā atšķirība starp viņu un Mubaraku ir tā, ka viņam ir bārda," piebilda Zoabi.
Novembrī Mursi parakstīja konstitucionālu dekrētu, piešķirot sev lielākas pilnvaras, tas daudzu acīs apstiprināja Mursi līdzību ar autoritatīvo Mubaraku. Dekrēts noteica, ka konstitucionālajai asamblejai, kas izstrādā jaunu konstitūciju, un parlamenta augšpalātai ir imunitāte pret tiesas lēmumiem, kas paredzētu tās atlaist. Vēl Ēģiptes prezidenta dekrētā teikts, ka nevienu no lēmumiem, kuru viņš ir pieņēmis kopš stāšanās amatā jūnijā līdz jaunās konstitūcijas pieņemšanai, nevar pārsūdzēt tiesā.
Tas izraisīja neapmierināto protestus un tiesnešu streiku. Reaģējot uz protestiem, Mursi solīja dekrētu ierobežot. Decembra sākumā tūkstošiem demonstrantu ielenca prezidenta pili Kairā. Izceļoties Mursi pretinieku un atbalstītāju sadursmēm gāja bojā vairāki cilvēki.
Vardarbības eskalācija noveda pie tā, ka pilsētā tika izvietoti karavīri un tanki. Armija norobežoja teritoriju ap prezidenta pili. Bruņotie spēki pieprasīja opozīcijai un Mursi sākt sarunas, bet prezidents anulēja savu dekrētu.
Mursi izdeva rīkojumu armijai nodrošināt kārtību valstī līdz referenduma par jauno konstitūciju rezultātu paziņošanai. Militāristiem tika dotas pilnvaras aizturēt cilvēkus, kas viesa iedzīvotāju bažas, ka atkal var atgriezties militārā pārvalde, kas valstī darbojās pēc Mubaraka gāšanas 2011. gadā.
Ziemeļkorejas jaunais līderis Kims Čenuns, kurš pie varas nāca pēc sava tēva Kima Čenira nāves pagājušā gada nogalē, šogad ir izpelnījies pasaules, kas ar bažām seko iespējamām pārmaiņām ar kodolieročiem bruņotās komunistiskās valsts politiskajā kursā, uzmanību.
Papildus daudziem tituliem un amatiem Kims Čenuns, kuram varētu būt mazāk nekā 30 gadu, janvārī tika pasludināts par "ģēniju starp ģēnijiem" un kara mākslas stratēģi. Tikmēr jaunā līdera brālis, kurš dzīvo Ķīnā, paredzēja Phenjanas režīma sabrukumu. Savukārt ASV, Japānas un Dienvidkorejas amatpersonas ar optimismu paziņoja, ka pēc notikušās varas maiņas ir "atvērts ceļš" 2009. gadā apturētajām kodolsarunām.
Drīz vien ASV amatpersonas paziņoja, ka Ziemeļkoreja ir piekritusi atlikt savu kodolprogrammu un tālas darbības raķešu izmēģinājumus. Tomēr cerību mirklis bija īss, un jau martā Phenjana paziņoja, ka aprīlī par godu valsts dibinātāja Kima Irsena 100 gadu jubilejai plāno palaist raķeti ar satelītu. ASV un citas valstis šajā solī saskatīja slēptu tāla darbības rādiusa raķetes izmēģinājumu. Reaģējot uz Phenjanas rīcību, Vašingtona atteicās piešķirt solīto pārtikas palīdzību bada mocītajai valstij.
Raķetes palaišana, kuras dēļ Phenjana zaudēja iespēju saņemt palīdzību valsts daudzajiem badacietējiem, izrādījās neveiksmīga - tā sadalījās vairākās daļās un iekrita jūrā. Tomēr jaunā vadoņa statusam tautas acīs noteikti nāca par labu veiksmīgā raķetes un satelīta palaišana 12. decembrī. Dažādu valstu astronomi vairākas dienas pēc tam gan apstrīdēja Ziemeļkorejas aģentūras ziņoto, ka satelīts darbojas nevainojami un pārraida "Ģenerāļa Kima Irsena dziesmu" un "Ģenerāļa Kima Čenira dziesmu".
Cerības par pozitīvām pārmaiņām jaunā līdera vadītajā Ziemeļkorejā vēl vairāk izgaisa pēc izskanējušām ziņām, ka Phenjana, iespējams, gatavojas trešajam kodolizmēģinājumam. Tikmēr parādījās arī informācija par iespējamām ekonomiskajām un lauksaimniecības reformām komunistiskajā valstī.
Jaunā līdera gaitām uzmanīgi sekoja ārvalstu mediji. Par Kimu Čenunu, kurš ir jaunākais no Kima Čenira trīs dēliem, ir maz informācijas. Tiek uzskatīts, ka viņš ar svešu vārdu ir mācījies privātskolā Šveicē. Pēc atgriešanās Phenjanā viņš mācījies Kima Irsena Militārajā universitātē, ko beidzis 2007.gadā.
Jūlijā mediji ziņoja, ka jaunais līderis apmeklējis Koncertu, kurā uzstājās par visā pasaulē pazīstamā ASV producenta Volta Disneja multiplikācijas filmu varoņiem pārģērbti aktieri. Pēc tam gan Vašingtona apsūdzēja Phenjanu par autortiesību neievērošanu. Lielāku mediju uzmanību piesaistīja fakts, ka Čenuns koncertā un citos oficiālos pasākumos bija parādījies kopā ar kādu jaunu sievieti. Dienvidkorejas mediji uzskatīja, ka tā ir vai nu vadoņa jaunākā māsa, vai sieva.
Drīz vien tapa zināms, ka jaunā sieviete ir līdera sieva "biedre Ri Soldžu". Dienvidkorejas mediji ziņoja, ka jaunā sieviete ir bijusī dziedātāja, kas ar savu uzstāšanos piesaistījusi vadoņa uzmanību. Par īstu sensāciju medijos kļuva Ri Soldžu parādīšanās Ziemeļkorejas sievietēm netipiskā apģērbā - bikškostīmā.
Kad sieviete uz ilgāku laiku pazuda no publiskās telpas, ārvalstu mediji spekulēja, ka sieviete ir kritusi nežēlastībā, vai ir mātes cerībās. Decembrī Dienvidkorejas mediji, atsaucoties uz kaimiņvalsts masu informācijas līdzekļos publicētajām fotogrāfijām, apstiprināja otro variantu - līdera sieva esot mazuļa gaidībās.
Par to, ka Kims Čenuns nostiprina savu varu, liecina pārmaiņas augstākajā armijas vadībā. Jūlijā no visiem amatiem slimības dēļ tika atbrīvots armijas ģenerālštāba priekšnieks, kurš bijis tuvs mirušā līdera Kima Čenira sabiedrotais. Skeptiķi apšaubīja, ka slimība ir patiesais atbrīvošanas iemesls.
Tūlīt pēc tam tika iecelts jauns vicemaršals. Pie maršala titula tika arī pats Kims Čenuns. Maršals ir augstākā militārā pakāpe un nostiprinās Kima Čenuna varu pār armiju, pauda analītiķi. Šis solis liecina, ka Kims Čenuns, tāpat kā iepriekšējais valsts līderis un viņa tēvs Kims Čenirs, plāno valsti pārvaldīt ar armijas palīdzību, skaidroja novērotāji. Novembrī līderis iecēla jaunu aizsardzības ministru.
Oktobrī mediji ziņoja, ka Kims Čenuns pats esot izvēlējies neparastu nāvessoda veidu kādam ģenerālim - nošaušanu ar mīnmetēju. Jaunais līderis esot pieprasījis, lai no sodāmā ģenerāļa "nepaliek ne matiņa".
Dienvidkorejas mediji uzskata, ka par jaunā līdera centieniem nostiprināt varu liecina arī ievērojami pieaugušais greznumlietu, dārgu dzērienu un citu ekskluzīvu lietu imports. Šie priekšmeti esot nepieciešami dāvanām un saviesīgiem pasākumiem, lai nostiprinātu vadoņa autoritāti politiskās elites vidū.