Jānis Sārts ir NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors kopš 2015. gada. Iepriekš viņš ir darbojies dažādās vietās, kuras saistītas ar aizsardzību un nacionālo drošību. Tostarp viņš ir bijis Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un vadījis Latvijas delegācijas Aizsardzības sadaļu NATO un ES. Īsumā – cilvēks ar padziļinātām zināšanām un viedokli aizsardzības jautājumos, sevišķi tajos, kas saistīti ar tehnoloģijām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Cilvēks tehnoloģiju laikmetā

"Jebkurš cilvēkus pētošs zinātnieks pateiks, ka mēs ļoti reti pieņemam racionālus lēmumus. Mēs darbojamies instinktīvi un emocionāli." Pašreiz esošās programmas un lietotnes ir balstītas tieši uz šo faktu – tās ir veidotas tā, lai cilvēku iemanipulētu kādam izdevīgā virzienā. "Tādam racionālam algoritmam, kas ir uztrenēts šo lietu darīt, tas ir ārkārtīgi viegli. Mēs reizēm pat neapzināmies, kā ar mums manipulē, lai mēs turpinātu dalīties – turpinātu dot šo informāciju." Galvenais ieteikums, kuru Jānis cenšas sniegt – mums ir jādomā līdzi tam, ko mēs darām digitālajā vidē, jādomā līdzi tam, ko mēs šajā vidē izmantojam un kāpēc. Tomēr tas nav tik viegli. "Cilvēks jau arī tehnoloģiju laikmetā ir palicis par cilvēku." Ar to domājot, ka mēs labprātīgi pieveram acis uz negatīvajām detaļām, lai tikai tiktu pie tā, ko uzskatām par tajā momentā nepieciešamu.

Šāda negatīvo aspektu ignorēšana nav attiecināma tikai uz mūsu paradumiem saistībā ar programmām vai lietotnēm. Vienā no pētījumiem tika noskaidrots, ka cilvēka uzmanība ir 8 sekundes ilga. Ja runa ir par jaunas informācijas uztveršanu vai jaunāko ziņu apgūšanu, tad šis skaitlis ļoti ietekmē mūsu spējas gūt pilnīgu viedokli. "Protams, 8 sekundēs mēs nevaram iedziļināties – tas ir tāds ātrs patēriņš, lai tikai apgūtu. Vai no tā tu saproti, kas ir pareizs? Mēs informāciju patērējam pēc tā, vai mums patīk vai nepatīk, vai atbilst vai neatbilst mūsu pasaules priekšstatam. Mums patīk redzēt pasauli tādu, kādu mēs to vēlamies redzēt, nevis tādu, kāda tā ir."

Tieši šajā laikmetā, kurā katrs var brīvi paust savu viedokli, un cilvēks var izvēlēties kādus ziņu avotus izmantot, šis rada vislielākās problēmas. "Tas šo objektīvo skatu uz realitāti kropļo – mēs jau redzam, ka ne tikai Latvijā, bet visās valstīs sabiedrības fragmentācija strauji palielinās, jo cilvēki dzīvo burbuļos un arvien vairāk atšķiras viens no otra. Pat it kā fiziski dzīvojot vienā telpā, vienā pilsētā, Rīgā." Tas ir kaut kas, kas noteikti nepalīdz mums būvēt sabiedrību labāku, bet gan tieši pretēji – tas to padara par krietni sarežģītāku uzdevumu. "Grūti, protams, un es saprotu, ka cilvēki tādi ir, bet mans pamataicinājums ir domāt."

Bezmaksas produkta būtība

"Man vienmēr bērnībā mācīja – kas ir par brīvu? Par brīvu ir siers peļu slazdā!" Lielākā daļa cilvēku izmanto aplikācijas, kuras ir bez maksas, taču ne vienmēr visi aizdomājas līdz cenai, kuru viņi patiesībā maksā. Daļā gadījumu tas ir tikai telefona numurs, lokācija un vēl kas cits. Tomēr ir aplikācijas, kuras savāc visu, ko var savākt, un pārdod tam, kurš ir gatavs pirkt. Īpaši, ja tas ir viedtālrunis, ar kuru jūs šīm lietotnēm piekļūstat.

Padomājiet par jūsu viedtālruni – ko gan viedtālrunis var par cilvēku pastāstīt? Tas var par cilvēku pastāstīt vairāk nekā viņš pats par sevi zina, nemaz nerunājot par apkārtējiem. Jānis Sārts

Bieži vien, lejupielādējot kaut ko, kas tajā momentā šķiet viegli izklaidējošs, cilvēks kādam nezināmam uzņēmumam atdod teju pilnīgi visu pieejamo informāciju par sevi – fotogrāfijas, sarakstes vēsturi vai vēl vairāk. Turklāt tas pat nav īsti nelegāli, jo mēs paši tam piekrītam. Mēs automātiski piekrītam jebkādiem noteikumiem, kuri ir konkrētajai lietotnei vai programmai, jo, kā jau zināms, izlasīt tos mums aizņemtu pusi dienas.

Pat ja mēs būtu gatavi iedziļināties kādas lietotnes pilnajos noteikumos, ne vienmēr mēs būtu spējīgi atrast pilnīgu informāciju par to, kā mūsu dati tiek izmantoti. "Tādas kompānijas kā "YouTube", "Google", "Facebook" nav caurspīdīgas. Bet, ja mēs paskatīsimies ikdienā, tām ir milzīga vara pār mūsu sabiedrību." "Facebook" principā ir Latvijas lielākais medijs, un tas viennozīmīgi var ietekmēt kā mūsu ikdienu, tā arī tādus notikumus kā vēlēšanas. "Vienlaicīgi mums pilnīgi nav skaidrības, kas tur reāli notiek. Viens no demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem – varai jābūt caurspīdīgai."

Viens no potenciālajiem veidiem, kā to uzlabot, būtu nevalstiskas organizācijas izveidošana, kurai būtu tiesības doties pie šādām kompānijām un pieprasīt nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu šo kompāniju caurspīdīgumu. Tomēr tas nebūtu tik ļoti tāpēc, lai kontrolētu kādu konkrētu cilvēku vai organizāciju, bet gan, lai nodrošinātu kopējās industrijas kontroli caur caurspīdīgumu.

Bailes no nezināmā

"Diezgan konstants arguments, man liekas, visas cilvēces vēsturē ir tas, ka nākamais tehnoloģiskais lēciens novedīs pie apokalipses." Tomēr, atskatoties pagātnē, mēs skaidri redzam, ka līdz šim tas vēl nav noticis. Tas jau atkal ir viens no cilvēka dabīgajiem instinktiem – bailes no nezināmā. Tomēr šis uztraukums par mūsdienu tehnoloģijām un to attīstību nav gluži nepamatots. "Es negribētu teikt, ka tas noteikti novedīs pie apokalipses, bet ko es apgalvotu – mums noteikti jāstrādā, lai tas tā nebūtu."

Ja cilvēki tehnoloģiju attīstībai ļaus iet savā ritējumā un atstās to konkrētu ieinteresēto personu pārvaldībā, tad daudzi sabiedrības procesi sabruks. "Brūk jau šobrīd, manuprāt. Tie vēl ir labojami, tās tehnoloģijas vēl var koriģēt, jo tehnoloģijas var izmantot gan labam, gan sliktam." Tomēr bez kontroles mehānismiem mēs riskējam, ka apmātums ar varu pār lielajiem datiem var novest pie konkrētu cilvēku dvēseles korupcijas. Tas ir līdz brīdim, kad viņi vairs nesaskata neko citu, kā tikai šo varu.

Kontrole pār cilvēces datiem nav vienīgais, par ko mums vajadzētu būt piesardzīgiem.

Kā teica viens somu eksperts: "To līniju, kad mākslīgais intelekts visās jomās ir gudrāks par cilvēku, mēs šķērsosim vienreiz." Un nedod Dievs, ka mēs to šķērsosim nepareizi. Jānis Sārts

Par laimi, līdz tam brīdim mums vēl ir gana tālu, taču tas nemaina faktu, ka cilvēcei būtu šī doma jāsaprot. "Riski pastāv – tas ir tāpat kā ar kodolenerģiju. Viņu var izmantot savā labā, bet var nonākt arī līdz apokalipsei." Kopsummā tas nav kaut kas, no kā mums būtu jābaidās, taču mums ir nepieciešams apzināties eksistējošos riskus ar tehnoloģijām, kuras tiek attīstītas.

"Ziniet, militārajā sfērā parasti ir jāprognozē nākotne 20-25 gadu perspektīvā. Mums nesen bija viens tāds uzdevums, un mēs secinājām, ka tālāk par 5 gadiem mēs te nevaram neko pateikt." Tempi, kādos tehnoloģijas mūsdienās attīstās, ir lielāki kā tie ir bijuši jebkad iepriekš. Tomēr aizvien vēl cilvēks ir radība, kura ir spējīga pielāgoties, un, ja mēs būsim gana informēti par apkārt notiekošo, tad līdz apokalipsei mums būs vēl gana tālu.

Ieeja festivālā "iNOVUSS", kas no 30. augusta līdz 1. septembrim notiks Lucavsalā, būs bez maksas, plašāka informācija par festivālu meklējama "iNOVUSS" mājaslapā, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras "Facebook" lapā.

Projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība" pasākuma ietvaros.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

iNOVUSS
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form