Iepazīsties – dezinformācija!
Foto: Vida Press

Dezinformācija ir nepatiesa informācija, ko var atpazīt pārbaudot un pret to attiecoties kritiski – piemēram, izvērtējot faktus, informācijas sniedzēju, veidu, kādā informācija pie jums nonākusi. Dezinformācija tiek apzināti sagatavota un izplatīta, lai tīšām maldinātu sabiedrību. Piemēram, kāda ziņa vai raksts, vai interneta meme, vai vēl kādā citā formātā sagatavota informācija ar mērķi mazināt iedzīvotāju uzticēšanos valstij vai noniecinot vērtības; nepamatota kritika un šaubu sēšana par plašsaziņas līdzekļiem un to lietderību. Arvien biežāk mūsdienu pasaulē dezinformāciju izmanto ar mērķi destabilizēt demokrātijas procesus, piemēram, ietekmēt vēlēšanu norisi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pretspars Krievijas darbībām – StratCom

Jau 2015. gadā ar mērķi dot pretsparu Krievijas īstenotajām dezinformācijas kampaņām Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD) tika izveidota Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa jeb tā dēvētais StratCom. Tās mērķis ir izgaismot Krievijas ražoto dezinformāciju un par to informēt plašāku sabiedrību, lai nepieļautu manipulēšanu ar iedzīvotājiem. Līdz šim StratCom ir atklājis vairāk nekā 4500 prokremliskās dezinformācijas piemēru. Tas parāda to, cik milzīgs ir dezinformācijas apjoms.

Pēdējos gados saprotot dezinformācijas pieaugošos apmērus, Eiropas institūcijas cīņai ar to atvēl vairāk resursu. Tie tiek novirzīti, lai monitorētu informācijas telpu Austrumu partnerības valstīs un Krievijas plašsaziņas līdzekļos (kuri darbojas ne tikai Krievijā, bet arī ārpus tās robežām). Iedzīvotājiem arī pašiem jārūpējas par savu interneta un ziņu, un mediju lietošanas higiēnu – jāapdomā, kas ziņas sniedz, kāpēc tās parādās tieši šajos informācijas kanālos, kāpēc par kaut ko ziņo caur memēm, vai jokiem. Mūsdienu pasaulē mēļošana un apmainīšanās ar informāciju no tirgus laukumiem, krogiem, baznīcām un zaļumballēm lielā mērā pārvākusies tieši uz tiešsaistes vidi, kur mazāk pieredzējušam interneta lietotājam, uzglūn visdažādākās briesmas un māņi. Daudz anonimitātes, troļļu un botu, kas atvieglo dezinformācijas uzvaras gājienu.

Rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai

Reaģējot uz dezinformācijas izplatību, 2018. gada nogalē Eiropas Savienības institūcijas vienojās par rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai. Tas nosaka dalībvalstu sadarbību dezinformācijas atklāšanā un reaģēšanā uz to, kā arī paredz sniegt lielāku atbalstu faktu pārbaudītājiem, pētniekiem, kampaņām iedzīvotāju medijpratības veicināšanai. Nereti dezinformatori cenšas sarīdīt vienu sabiedrības daļu pret otru, radīt šķelšanos, celt nemierus – tādēļ cīņa ar dezinformāciju ir svarīga ikvienam no mums.

Agrīnā brīdināšana – trauksmes zvans visiem

Viens no veidiem, kā Eiropas valstis uzzina par dezinformācijas izplatīšanos, ir agrīnās brīdināšanas sistēma. Tā izveidota, ņemot vērā, ka situācija, kurā vienas dalībvalsts demokrātija ir apdraudēta, var apdraudēt arī Eiropas demokrātiju kopumā. Lai visas valstis būtu vienlīdz ātri lietas kursā par dezinformācijas izplatīšanos izveidota digitālā platforma, kurā var kopīgot informāciju par notiekošām dezinformācijas kampaņām un savstarpēji koordinēt atbildes reakciju.

Sociālo mediju loma dezinformācijas ierobežošanā

Tuvojoties Eiropas vēlēšanām, dezinformācijas identificēšana un ierobežošana sociālajos medijos ir ieguvusi īpašu aktualitāti. Īpaši tādēļ, ka sociālie mediji tika izmantoti maldinošas informācijas izplatīšanai gan ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā, gan referendumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, kā arī Francijas prezidenta vēlēšanu laikā un daudzos citos gadījumos, kam tālāk bijušas iespaidīgas sekas uz notiekošo pasaules un Eiropas telpā.

Reaģējot uz dezinformācijas izaicinājumiem virtuālajā vidē, vairāki ietekmīgākie sociālo mediju platformu uzturētāji, kuru vidū ir arī "Twitter", "Facebook" un "Google", 2018. gada oktobrī brīvprātīgi apņēmās darīt ko lietas labā, lai mazinātu iespēju ar dezinformācijas palīdzību maldināt iedzīvotājus. Sociālo mediju milži vienojās izbeigt reklāmu publicēšanu no kontiem un tīmekļa vietnēm, kas sagroza informāciju, un nodrošināt reklāmdevējus ar atbilstošiem drošības rīkiem un informāciju par tīmekļa vietnēm, kas izplata dezinformāciju. Tāpat apņemšanās ietver nodrošināt skaidru un publiski pieejamu politiku par identitātes un tīmekļa robotprogrammatūrām un veikt pasākumus, lai dzēstu viltus kontus, kā arī regulāri par sasniegto progresu informēt Eiropas Komisiju.

Līdz 2019. gada beigām Eiropas Komisija veiks visaptverošu novērtējumu par sociālo mediju apņemšanās īstenošanas rezultātiem pirmajos 12 mēnešos. Ja rezultāti būs neapmierinoši, pastāv iespēja ierosināt turpmākas darbības, tostarp lemt par sociālo mediju jomas stingrāku regulējumu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form