Latvijas zaļā matemātika
Foto: Pixabay.com

Priede viena, divas, trīs liepas un bērzu birzs, pa vidu kāds dzenis … kurš gan var visu Latvijas dabu saskaitīt? Tomēr gluži tāpat kā jebkurš resurss arī daba ir saskaitāma. Cilvēkam ir jāapzinās, ka viņš ir dabas sastāvdaļa, daļa no dabas ķēdes, ko ar savām darbībām ne vien vairo, bet arī maina, jo diemžēl arī dabas bagātība nav bezgalīga un neizmērojama.

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), dalībvalstis apņemas rūpēties par dabu un sniegt jaunākos datus par dabas vērtību sastopamību, izplatību un kvalitāti savā teritorijā. Tieši tādēļ jau trešo gadu notiek dabas skaitīšana arī Latvijā, kas īsteno trīs aktivitātes:

1) ap 250 zinošu ekspertu ik gadu aplūko pus miljona ha lielu teritoriju, uzskaitot ES aizsargājamos biotopus zālājos, mežos, purvos, jūras piekrastē un kāpās, upēs, un ezeros, kā arī iežu atsegumos,
2) izstrādā aizsardzības plānu roņiem, pūcēm, dzeņiem un divām sikspārņu sugām un
3) izstrādā plānus 20 jau esošām īpaši aizsargājamā dabas teritorijām.

Auga simts gadus, bet pazuda dienas laikā

Arī citviet Eiropā zina par mūsu dabas bagātībām, tās novērtē un lepojas, kā arī labprāt izbauda, zinot, ka rūpējamies par šo vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Tā kā Eiropā dabas skaitītāji strādā pēc vienotas metodes, iespējams iegūt ticamus datus par dabas daudzveidību un tās tendencēm ikvienā dalībvalstī, tās salīdzināt, sekot līdzi izmaiņām.

Dabas skaitīšanas laikā iegūtie dati tiek ievadīti Dabas aizsardzības pārvaldes dabu bāzē Ozols, kas nākotnē savienosies ar citām valsts pārvaldes informācijas sistēmām, tā ietaupot iedzīvotāju un citu iesaistīto laiku, dodot iespēju labāk plānot uzņēmējdarbību, teritorijas attīstību, kā arī uzzināt par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izplatību tuvējā apkārtnē. Turklāt iegūtie dati ir būtiski citu valstu dabas pētniekiem – lai saprastu, vai līdzšinējā Eiropas nostāja par dabas vērtībām un to apsaimniekošanu bijušas pareiza.

Dabas skaitīšanas mērķis nav palielināt liegumu skaitu Latvijā, bet gan aplūkot un uzskaitīt esošās vērtības, par to informējot zemes īpašnieku. Jo daži no biotopiem ir veidojušies gadu desmitu un pat simtu laikā, savukārt iznīcināt tos ir salīdzinoši viegli. Piemēram, zālāji ir vienīgais biotopu veids, kas bez cilvēka līdzdalības nevar pastāvēt. It īpaši bioloģiski vērtīgie zālāji veidojas ļoti ilgā laika periodā, bet var tikt iznīcināts nepļaujot, kad tas aizaug, bet neapsaimniekots tas ar laiku pārvērtīsies par mežu, savukārt uzaršanas gadījumā tas pilnībā tiks iznīcināts uzreiz. Tikai regulāri pļaujot vai noganot var saglabāt bioloģisko daudzveidību pļavā, pretējā gadījumā tā zūd.

Cāļus skaita rudenī vai dzeņus arī?

Aicinām iepazīties ar vienu no dabas skaitītājiem Latvijā – ornitologu Madaru Bergmani, kas jau 20 gadus pēta dzeņu populāciju, interesējas par dzeņu sugu skaitliskajām attiecībām un izzina dzeņu apdzīvotās teritorijas. Izrādās, ka skandināvu kaimiņi zviedri ar skaudību nopūšas, atzīstot, ka dzeņiem ir svarīga loma ekosistēmā, un diemžēl dažas dzeņu sugas Zviedrijā jau izzudušas.

Vairāk par dabas skaitīšanu var uzzināt šeit un šeit.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form