Ķīna (ne)nāk: Kur palika Cēsu ķīnieši

Foto: DELFI

Ķīna Latvijā un arī plašākā Baltijas jūras valstu reģionā joprojām ir liels nezināmais. Tā asociējas ar milzu fabrikām, kurās ķīniešu tūkstoši ražo gandrīz visu lielā daudzumā un apšaubāmā kvalitātē, ar komunistisko režīmu, kura sekas tepat redzam baltā silikāta ķieģeļu būvju karkasos un bezatbildības tradīcijās, ar Aizliegto pilsētu un tajā filmēto “Pēdējo imperatoru”, un, protams, Lielo Ķīnas mūri. 

Tomēr Austrumu milzis jau labu laiku ir mainījies un no savrupas eksotikas kļuvis par vienu no klātesošajiem smagsvariem starptautiskajā politikā un ekonomikā. Rakstu sērijā “Ķīna (ne)nāk” skaidrojam, kā pasaulē augusi Ķīnas ietekme un kāpēc to neizjūtam Latvijā.

Foto: "Zaķīši" publicitātes foto

Magnēts Vidzemes sirdī

Etniskais ķīnietis Ma stāsta, ka Raiskumā atradis mieru, jo visapkārt esot vieni vienīgi pensionāri. Tieši miers, tīra daba, sakārtota vide un relatīvi laba Eiropas izglītība bērniem, kā arī tā dēvētā "zelta vīzu" programma pirms vairākiem gadiem uz Latviju atveda simtiem ķīniešu. Par 100 000 latu investīcijām nekustamajā īpašumā Rīgā vai 50 000 latu citos reģionos ikviens ārvalstnieks varēja iegūt uzturēšanās atļauju. Īpaši naski visā Eiropas Savienībā iebraukšanu garantējošo piedāvājumu izmantoja Krievijas un dažādu Centrālāzijas valstu turīgo slāņu pārstāvji, bet īsts pārsteigums daudziem bija pēkšņā ķīniešu ierašanās vairākās Latvijas mazpilsētās.

Piemēram, 2013. gada jūlija sākumā intervijā "Talsu Vēstīm" kāds uzņēmējs atklāja, ka ķīnieši ar vietējo starpnieku palīdzību meklējot īpašumus Talsos. Tikai dažas nedēļas vēlāk laikraksta žurnāliste pavisam nejauši Talsu ezera malā sastapa aptuveni desmit ķīniešu grupu, kas ar fotoaparātiem rokās bija ieradušies izpētīt mazpilsētu latviešu gida, visticamāk, nekustamo īpašumu māklera, pavadībā. Lai gan grupa no garām sarunām izvairījās, kāda gados jaunāka ķīniete atklājusi, ka viņi meklējot īpašumus iegādei, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas, bet dzīvot gan Talsos negrasoties. Ķīnieši patiesi iegādājās īpašumus gan Talsu, gan Bauskas un Jelgavas apkārtnē, kā arī Rīgā un Jūrmalā, tomēr par lielāko magnētu kļuva Cēsis, ķīniešu pieplūdumam piesaistot arī mediju uzmanību.

Šajā laikā uz Raiskumu pārcēlās arī Ma ar ģimeni. Pretēji citiem, kuri Vidzemē ieradās no Ķīnas, viņš gan šurp pārcēlās no Rīgas. "Latvijā esmu jau 21 gadu, par gadu ilgāk, nekā nodzīvoju Ķīnā. Atbraucu, kad man bija 20," viņš stāsta. Izšķirošais bijis jaunības trakums – saņēmis piedāvājumu braukt strādāt par pavāru restorānā "Zelta panda" Kalēju ielā, Rīgā, nedaudz padomājis, atradis kartē, kur atrodas tāda Latvija, un braucis. Pēc diviem darba gadiem Vecrīgā un virtuvē dominējušās krievu valodas apguves pārgājis strādāt uz "Radisson SAS Daugava", kur arī aizvadījis divus gadus.

'Zaķīši' publicitātes foto

Savukārt jau 2002. gadā Ma atvēra pats savu restorānu "Soho" Lāčplēša ielā, kuru vēlāk pārcēla uz Elizabetes ielu. "Vēl atvērām filiāli "Galleria Riga", bet tur īpaši negāja. Liepājā mums arī bija restorāns "Ginger", kuru atvēru divatā ar partneri. Viņš tur palika, bet es aizgāju – bija grūti izbraukāt uz Liepāju. Šo vietu nopirkām pirms pieciem gadiem, bet restorānu atvērām pirms trim," savu pavāra un uzņēmēja karjeru īsumā pārstāsta Ma.

Lai gan dzimis netālu no Sibīrijas pierobežas Ķīnas Harbinas apgabalā un pusaudža gadus pavadījis Pekinā, viņš Latvijā jau ir pilnībā iesakņojies – apprecējis raiskumieti, abi audzina divas atvases – dēls tepat Cēsīs tūlīt ies 1. klasē, bet meita – 4. klasē. "Mūsu bērni jau ir latvieši, viņi labi runā latviski, krieviski, arī angliski. Būtu labi, ja kārtīgi iemācītos arī ķīniešu valodu," stāsta Raiskuma uzņēmējs. Pārcelšanos uz Vidzemes gleznaino ciematu viņš pats smejoties dēvē par "aiziešanu pensijā" un plāno nākotnē pie sevis paņemt arī mammu. Lai gan viņa pagaidām dzīvo Ķīnā, Latvijā ir viesojusies un viņai te patīkot.

Latvija – vieta vecumdienām

Laikā, kad tika uzsākta uzturēšanās atļauju iemaiņa pret tiešajām investīcijām, daudzi pēc palīdzības un konsultācijām vērsās arī pie Ma. Viņš stāsta, ka pirms gadiem četriem Cēsīs un to tiešā apkārtnē dzīvojušas aptuveni 60 ķīniešu ģimenes.

"Šeit pārcēlās cilvēki, kam bija pāri 40 un vairāk gadu. Apmēram pusei bija pāri 50. Ķīnai kā valstij tagad klājas ļoti labi, taču iedzīvotājiem apstākļi nav tik labi – ir smogs un daudzi slimo, tādēļ cilvēki gados vēlas braukt uz tīrākām, mierīgākām vietām. Jauniešiem ir citas prasības pret dzīvi, bet pensijas vecumā cilvēki vēlas māju ar dārzu, puķēm, paskatīties televizoru, iziet svaigā gaisā. Latvija tam ir ļoti laba vieta," stāsta raiskumietis.

Viņš saka, ka atbraucēji līdzekļus vecumdienām jau ir nopelnījuši Ķīnā un par naudas trūkumu nesūdzas. "Šeit brauc tie, kuriem ir nauda. Protams, ne jau paši bagātākie, tie ir Austrālijā, ASV, Kanādā un Lielbritānijā. Lai varētu pārcelties uz Lielbritāniju, ir jāiegādājas nekustamais īpašums par pieciem miljoniem mārciņu," salīdzina Ma. Ķīniešu rocību portālam "Delfi" apliecina arī kāds talsinieks – viņa īpašumu ķīnieši nolēmuši pirkt pēc pavisam īsas apskates. "Neilgi pēc tam sekoja zvans no starpniekiem un jau kārtojām papīrus," viņš stāsta.

Viesu nama "Zaķīši" saimnieks atklāj, ka sākotnēji Cēsu domē pat organizēta tikšanās, uz kuru ieradās daudzi iebraucēji. "Teica, ja ir kādas problēmas, nepieciešama palīdzība, varam vērsties domē. Lielākā problēma gan bija tāda, ka cilvēki nevarēja atrast nodarbošanos. Rīgā var strādāt uzņēmumos, atvērt restorānu, bet Cēsīs ir tikai 15 000 iedzīvotāju – noturēt biznesu ir gandrīz neiespējami."

Daļa jūtas piekrāpta

Ma stāsta, ka vienu brīdi ķīniešu skaits Latvijā varētu būt bijis aptuveni 1500, bet, viņaprāt, patlaban faktiski te palikuši ne vairāk par 400. Lai gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati neliecina par tik strauju ķīniešu skaita samazinājumu, aizbraukšanas tendenci labi parāda statistikas lejupejošā līkne.

Uzņēmējs atklāj, ka ne visiem patikusi Latvijas ziema, jo vairums iebraucēju bija no Ķīnas vidus – Pekinas un Šanhajas apgabaliem –, kur visu gadu ir siltāks, bet tie, kas ieradušies no Ķīnas dienvidiem, Latvijā pirmoreiz redzējuši sniegu. Ma, kurš bērnību pavadījis ar ledus skulptūru festivālu popularitāti iemantojušajā Harbinā, gan aukstums esot pa prātam.

Straujā ķīniešu skaita samazinājuma galvenais iemesls gan ir likuma izmaiņas, kas no 2018. gada paredz uzturēšanās atļauju atkārtoti izsniegt pret 5000 eiro iemaksu Valsts kasē, bet pirmreizēji izsniegt pret investīcijām nekustamajos īpašumos ne mazāk kā 250 000 eiro vērtībā. "Par tādu naudu var nopirkt arī īpašumu Grieķijā. Un tur likums ir tāds, ka viens īpašumu nopērk un uz turieni var pārcelties arī tavi vecāki, tavas sievas vecāki un tavi bērni. Tātad uz turieni var pārcelties trīs ģimenes, bet Latvijā tā nav," stāsta Raiskuma uzņēmējs.

Viņš norāda, ka daļa jūtas nedaudz piekrāpta. "Arī es uzskatu, ka tas nav pareizi. Attiecībā uz tiem, kas īpašumu iegādājās līdz 2017. gadam, vajadzēja attiecināt iepriekšējo likumu. Jauno likumu vajadzēja piemērot tikai tiem, kas iegādājās īpašumu, sākot no šī gada."

Nams Cēsīs Rīgas ielā 51a, kurā, kā stāsta cēsnieki, kādu brīdi dzīvojusi vismaz viena ķīniešu ģimene, bet, bez lieliem panākumiem iemēģinājusi roku dažādās uzņēmējdarbības avantūrās, ēku un pilsētu pametusi:

Talsinieks, kura īpašumu savulaik nopirka ķīnieši, "Delfi" stāsta, ka, viņaprāt, daļa vīlās arī šejienes iedzīvotājos kopumā. Viņi atbrauca, apskatīja Latvijas mazpilsētas, noskatīja īpašumus un pilnībā paļāvās uz starpniekiem. Ņemot vērā, cik ļoti konkrētā talsinieka noslēgtā līguma saturs ar starpnieku atšķīries no sākotnēji runātā, viņš ir pārliecināts, ka arī ķīnieši par īpašumiem starpniekiem pēcāk ievērojami pārmaksājuši. Turklāt viņi cerējuši, ka šie īpašumi ienesīs līdzekļus, tos izīrējot, tomēr, iedzīvotāju skaitam mazpilsētās turpinot sarukt, labi ja izdodas atrast kādu, kas īrē par komunālo maksājumu un nodokļu tiesu.

Aivars Andersons, kura vadītais nekustamo īpašumu uzņēmums "Riga Real Estate" savulaik uz Latviju atvedis vismaz 50 ģimenes, gan norāda, ka viņu klientu lokā tikai retais te vispār grasījies dzīvot. Lai gan viņš zina, ka citi te braukuši uz palikšanu, pārsvarā pakalpojumi sniegti tam ķīniešu slānim, kuru bērni studē Rietumeiropā, un kuri uzturēšanās atļaujas vēlējušies regulārā vīzu saņemšanas procesa apiešanai. 

"Ķīnieši baidās, viņi grib, lai viņus pavada. Piedāvājām pilnu komplektu – lidostā sagaidījām, konferenču zālē iepazīstinājām ar šejienes situāciju, zelta kalnus nesolījām," stāsta Andersons. Tagad sadarbība ar vairākiem turpinās – "Riga Real Estate" turpina ķīniešu iegādāto īpašumu apsaimniekošanu.

Palikušie šeit ir bērnu dēļ

Raiskuma viesu mājas saimnieks atklāj, ka Cēsīs un tiešā pilsētas tuvumā viņš zina vairs tikai piecas sešas savu tautiešu ģimenes, kuras nav aizbraukušas. Kāds pasniedz jogu, kāds piedāvā ķīniešu ķermeņa masāžu, bet vairumā gadījumu pieaugušie ne ar ko nenodarbojas un dzīvo no saviem iekrājumiem, lai bērni te turpinātu mācības.

"Apmēram puse no tiem, kas šeit bija, aizbrauca atpakaļ uz Ķīnu. Otra puse aizbrauca uz Rīgu. Zinu vairāk nekā desmit ģimenes, kurās vīrs strādā Ķīnā, bet sieva ar bērniem tagad ir Rīgā, lai viņi te varētu mācīties. Savu Cēsu īpašumu viņi izīrē un Rīgā īrē dzīvokli," viņš saka. Ma uzskata, ka tie bērni un jaunieši, kuri šeit pabeigs mācības, Latvijā arī paliks.

Runājot par Ķīnas izaugsmi, viņa pārliecība ir, ka tā tikai veicinās ķīniešu palikšanu dzimtenē. "Tagad aizbrauc mazāk, jo katrā ģimenē ilgu laiku varēja būt tikai viens bērns. Līdz ar to jaunieši Ķīnā jūtas ērti – mamma un tētis dod naudu, katram vēl divi vectētiņi un vecmāmiņas. Seši cilvēki dod naudu vienam cilvēkam, kāpēc lai viņš kaut kur brauktu? Pabaro, apģērbj, dzīvoklis jau sen ir nopirkts. Uz ārzemēm brauc tikai, lai mācītos labās universitātēs – ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā. Tā vienkārši uz ārzemēm jaunieši tagad brauc daudz, daudz mazāk," Ma salīdzina ar 90. gadu otro pusi, kad pats ieradās Latvijā.

Ķīna ir milzīga, ķīniešu daudz, un kopumā emigrācija uz Eiropu nav apsīkusi. Arī "Zaķīši" šogad pieņēmuši jaunas darbarokas – ar sievu un puisīti bērnudārza vecumā viesu namā nesen no Ķīnas ieradies un sācis strādāt pavārs, ļaujot Ma vairāk laika veltīt citiem saimniecības uzdevumiem un ģimenei.

DELFI žurnālists