Aukstā kara noslēgums daudzos viesa cerību, ka lielvalstu savstarpējās sāncensības, naida un konfliktu periods paliks vēstures grāmatās un tā vietā nāks jauna ēra, kuru raksturos sadarbība, ciešāka integrācija un uzticība. Krimas okupācija atgādināja, ka arī 30 gadus pēc Aukstā kara neatkarīgas valsts suverenitātes neievērošana, teritorijas aneksija un klaja starptautisko normu neievērošana joprojām ir viens no veidiem, kā īstenot savas ārpolitiskās intereses. 

Krimas aneksija “atšķīra jaunu lapaspusi starptautiskajā politikā”, portālam “Delfi” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns. Eksperts norāda, ka Krimas notikumi iezīmēja jauna posma sākumu attiecībās starp Rietumiem un Krieviju un ka tādēļ to sekas ir ne tikai reģionālas, bet arī starptautiskas.

“Krimas aneksija ir starptautiski nozīmīga, jo tā ir radījusi saspīlējumu starp vairākām kodolvalstīm un intensificējusi slēpto ietekmes darbību izmantošanu,” norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks un RSU docents Māris Cepurītis.