Krimas okupācijas sekas: Sabradāja Ukrainas enerģētiskās neatkarības sapni

Foto: AP/Scanpix/LETA
Attēlā: Par vienu no lielākajiem ekonomiskajiem zaudētājiem Krimas okupācijas rezultātā tiek uzskatīts Ukrainas valstij piederošais naftas un dabasgāzes uzņēmums 'Naftogaz'.

Krimas okupācija ierasti tiek skatīta no emocionālā, starptautisko tiesību, iepriekš neredzētas militārās taktikas un etniskā aspekta. Retāk uzmanība tiek pievērsta negatīvajām ekonomiskajām sekām. Tās ir gan šķietami pašsaprotamas jebkurā gadījumā, kad tiek zaudēta teritorija, gan dažādi interpretējamas jeb objektīvi neizmērāmas. 

Izmantojot dažādus laika nogriežņus un metodoloģijas, pētnieki līdz šim nonākuši pie tik pat atšķirīgiem skaitļiem. Vieni ņem vērā tikai faktisko aktīvu jeb visas zemes, ēku, infrastruktūras vērtību, citi skaita uzņēmumu potenciālo devumu budžetam, citi darbaspēka, ekonomisko sakaru vai reģiona zīmola pienesumu. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka Ukraina ir zaudētājs un Krievija – ieguvējs, taču ieguvusi mazāk nekā Ukraina zaudējusi.

Daži no plašāk izskanējušajiem aprēķiniem:

  • Ukraina Krimas okupācijas un kara Donbasā dēļ zaudējusi ap 100 miljardiem ASV dolāru - domnīca "Atlantic Council" (2018. gadā)
  • Ukraina zaudējusi 20% ekonomikas jeb 15 miljardus ASV dolāru – Ukrainas ekonomikas un attīstības ministrs Stepans Kubivs (2017. gadā)
  • Ukrainas eksports krities par 13 miljardiem ASV dolāru – Ukrainas ekonomikas un attīstības ministrija (2017. gadā)
  • Ukraina zaudējusi ap 80% naftas un dabasgāzes depozītu – Ukrainas ekonomikas un attīstības ministrs Stepans Kubivs (2019. gadā)
  • Ukraina zaudējusi militāros īpašumus 1,7 miljarda ASV dolāru apmērā – Ukrainas valdība (2014. gadā)
  • Ukraina zaudējusi dabas resursus aptuveni 10 miljardu ASV dolāru apmērā – Ukrainas valdība (2014. gadā)
  • Ukraina zaudējusi dabas resursus aptuveni 8 miljardu ASV dolāru apmērā – Ukrainas Dabas resursu un ekoloģijas ministrija (2014. gadā)
  • Ukraina zaudējusi vismaz 80 miljardu ASV dolāru – "Reuters" atsaucoties uz valdības pārstāvjiem (2014. gadā)
  • Ukraina "zaudējusi simtiem miljardus ASV dolāru" – premjers Arsēnijs Jaceņuks (2014. gadā)


Krimas sauli pārsvarā baudīja ukraiņi

Krimas okupācijas simbolisko nozīmi skaidro tās galvenais ekonomikas balsts – tūrisma nozare. Atpūta, kuru pavada jaukākās atmiņas par atvaļinājumiem un ar ģimeni un draugiem pavadīto laiku. Līdz 2014. gadam Krimu vidēji ik gadu apmeklēja ap sešiem miljoniem tūristu, no kuriem izteiktas vairums jab aptuveni 70% bija vietējie – ukraiņi, un tikai ap 25% veidoja Krievijas krievi. 

Arī Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns, "Delfi" viesojoties Kijevā, atzīmē, ka pussala "pirmkārt, bija viens no galvenajiem tūrisma galapunktiem". "Ņemot vērā interesanto vēsturi, tur ir daudz ko redzēt, kā arī Melnā jūra. Ja kādreiz Indiju dēvēja par pērli britu karaļa kronī, tad Krima, protams, ir Ukrainas pērle," skaidro diplomāts.


"Ja skatās tā ļoti šauri ekonomiski, tad lielākie zaudējumi Latvijai bija tūrisma nozarē – visi tie reisi, kas tika atcelti. Ņemot vērā, ka šobrīd ir bezvīzu režīms, no Rīgas uz Kijevu jau iet pieci reisi dienā, un jūtam, ka pieaug tūristu skaits no Ukrainas, protams, ka cilvēki braukātu aktīvāk šurp un turp. Tie arī ir ekonomiskie zaudējumi. Mūsu savstarpējais apgrozījums pagājušajā gadā ir ap 300 miljoniem eiro, un sarēķināt, cik varētu būt vairāk, tagad ir ļoti grūti," norāda Poikāns.

Viņš atzīmē, ka turklāt Ukraina nav un nebija starp lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem. "Nevar teikt, ka mēs izjūtam ekonomiskus zaudējumus. "Un pat tūrismā attīstība notiek – Krima ir slēgta, bet mūsu aviokompānija tagad izplešas uz Odesu un Ļvivu," stāsta vēstnieks.


Ja kādreiz Indiju dēvēja par pērli britu karaļa kronī, tad Krima, protams, ir Ukrainas pērle.” Juris Poikāns, Latvijas vēstnieks Ukrainā

Foto: AP/Scanpix


Arī Krimu anektējusī Krievija sākotnēji rīkoja vērienīgas kampaņas, lai atdzīvinātu tik populāro, bet pēc okupācijas pamirušo Krimas tūrisma nozari. Maskava publiski paudusi, ka tā investēs līdzekļus līdz pieciem miljardiem eiro. Tomēr, kā atzīmē "Bloomberg", joprojām vietējā uzņēmējdarbība nīkuļo, jo uz Krimu lido tikai Krievijas aviokompānijas, un tūristu gan no pārējās Ukrainas, gan no citām valstīm ir ārkārtīgi maz.

Lai viesu skaitu palielinātu, Krievija pamatīgus līdzekļus ieguldījusi pamatā lielo infrastruktūras projektu būvniecībā. Piemēram, starptautiski boikotētajā Simferopoles lidostā par aptuveni 460 miljoniem tapis jauns pasažieru terminālis, lai no tā dotos uz vismaz 54 galapunktiem dažādās Krievijas malās, bet tilta pār Kerču izmaksas tiek lēstas virs 3,1 miljarda eiro.

Pamirušas arī vairākas citas tradicionālās nozares. Bez ierastā noieta tirgus Ukrainā jau drīz pēc reģiona pārņemšanas apsīka zvejniecība. Šeit ķertās zivis līdz pat Krimas tilta atklāšanai Krievijā maksāja vairāk jo cenu audzējušas papildus transporta izmaksas. Pat Ukrainā līdz šim iecienīto vietējo saldeno vīnu produkcija Krievijas tirgū izrādījusies nekonkurētspējīga, atzīmē "Bloomberg". Krimu pametušas arī lielās starptautiskās kompānijas, bet to vietā uzradušies "McDonald", "Radisson", "Apple", "Starbucks " un citu globālu zīmolu līdzinieki, dažkārt pat nekautrīgi kopējot to zīmolu apveidus.


Enerģētiskās neatkarības sapnis

Lai gan ekonomika reti tiek izvirzīta Krimas okupācijas priekšplānā, Ukrainas enerģētiskās neatkarības un dabasgāzes ieguves diversifikācijas stratēģijas likvidēšana bija viens no galvenajiem pussalas pārņemšanas iemesliem, pārliecināts Eiropas enerģijas un resursu drošības centra (EUCERS) asociētais direktors Frenks Umbahs. Pēc eksperta domām fakts, ka ar dabas resursiem bagātā valsts varētu tos apgūt un tādējādi kļūt neatkarīga, spēlējis izšķirošu lomu.

Viņš norāda, ka jau kopš 2011. gada līdz 2013. gadam Ukrainai Viktora Janukoviča valdības vadībā bija izdevies samazināt dabasgāzes importu no Krievijas no 45 līdz 28 miljardiem kubikmetru. Tāpat bijis plānots pārtraukt Krievijas gāzes iepirkumus līdz 2020. gadam un kļūt par pilnībā pašpietiekamu dabasgāzes ieguvēju līdz 2035. gadam. 

"Krimas pussalai bija stratēģiska nozīme. Tās ekonomiskajos ūdeņos Melnajā jūrā ir vērienīgi naftas un dabasgāzes krājumi, tostarp lēsts, ka jūras dzīles glabā 4 līdz 13 triljonus kubikmetrus dabasgāzes," viņš atzīmē. Līdz ar Krimas okupāciju un valsts kompānijas "Naftogaz" Krimas atzara "Čornomor Naftogaz" īpašumu sagrābšanu okupācijas varas pārstāvji pārņemto infrastruktūru nodeva Krievijas enerģētikas milža "Gazprom" pārraudzībā. Pagājušajā nedēļā Hāgas tiesa lēma, ka Krievijai jākompensē  "Naftogaz" īpašumu sagrābšana vairāk nekā 140 miljonu eiro apmērā.


Volodimira Groismana valdība pērn vasarā atgriezās pie enerģētiskās neatkarības idejas

Foto: AP/Scanpix


Enerģētiskās neatkarības stratēģijas īstenošanai kaitējis arī Krievijas spēku iebrukums Ukrainas austrumos, jo Kremļa kontrolēto spēku rokās nonāca daļa no Juživskas slānekļa naftas lauka, kas ir viena no divām lielākajām slānekļa naftas iegulām valstī. 

Līdz ar to Krievijas vēlme uzņemties tūlītējos tiešos ekonomiskos zaudējumus, okupējot Krimu un attiecīgi tai vairs nepārdodot naftu un dabasgāzi, var tikt skaidrota ar skatījumu ilgtermiņā, kurā Kijeva tāpat draudēja kļūt neatkarīga. Tiešos tūlītējos ekonomiskos zaudējumus no naftas un dabasgāzes tirdzniecības jau 2014. gada vasarā centās aprēķināt ekonomikas profesors Maikls Berijs. Viņš secināja, ka Ukrainas tirdzniecības saldo 2014. gadā pieaug par aptuveni 1,5 miljardiem eiro, bet Krievijas – samazinās par nepilniem 900 miljoniem eiro.

Ņemot vērā Krievijas-Ukrainas joprojām aktīvo karadarbību, kurā gandrīz katru dienu iet bojā cilvēki un darbu turpināšanos pie "Nordstream 2" būves, kas Eiropu draud padarīt atkarīgāku no Krievijas, Volodimira Groismana valdība pērn vasarā atgriezās pie enerģētiskās neatkarības idejas. 

"Tiklīdz atteiksimies importēt gāzi, mēs nekavējoties samazināsim gāzes tarifus un to neietekmēs starptautiskā konjunktūra. Šis ir mūsu stratēģiskais mērķis," pērn skaidroja premjers. Viņš atklāja, ka valstī ir 44 iegulas, kurās  kopumā glabājas līdz 150 miljardu kubikmetru gāzes. Tiesa, to iegūšanai vēl nepieciešams piesaistīt investīcijas un attīstīt tehnoloģijas.

Krievija maksā dārgi

Līdz ar pirmajām pazīmēm, ka, izmantojot Ukrainas politiskās sistēmas vājumu un pagaidu valdības nespēju kontrolēt situāciju, Krievija grasās militāri iejaukties, ASV un ES to brīdināja par sankciju ieviešanu. 

2014. gada 3. martā ASV pārtrauca militāro sadarbību, kā arī tirdzniecības un investīciju sarunas, bet pirmās sankcijas sekoja dienu pēc neleģitīmā Krimas referenduma – ASV un ES iesaldēja līdzekļus un liedza iebraukt virknei Krievijas un Krimas pārvaldes darbinieku, atgādina "Radio Brīvā Eiropa".


Pirmajā acu uzmetienā Krimai ir vairākas problēmas – enerģijas, un, kas ir īpaši bīstami – ūdens – trūkums.


Foto: AP/Scanpix


Frenks Umbahs jau 2014. gadā secināja, ka Krievija ir gatava samaksāt ekonomisku cenu par Krimas aneksiju, lai paplašinātu savas ģeopolitiskās intereses. Tolaik bijušais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins lēsa, ka līdz 2014. gada izskaņai no Krievijas aizplūdīs kapitāls vismaz 140 miljardu eiro apmērā.

Tomēr Krievija tiešos potenciālos zaudējumus un ieguldījumus Krimā bija aplēsusi jau iepriekš. Dienu pirms Krimas referenduma Kremļa medijs RT vēstīja, ka Krimā ir elektroenerģijas trūkums – aptuveni 80% tobrīd piegādāja no pārējās Ukrainas. Tāpat ap 90% ūdens un ap 60% pirmās nepieciešamības preču un pārtikas tika ievesti.

"Pirmajā acu uzmetienā Krimai ir vairākas problēmas – enerģijas, un kas ir īpaši bīstami – ūdens – trūkums. Republikas IKP ir tikai 4,3 miljardi ASV dolāru - 500 reižu mazāks nekā Krievijas divu triljonu ekonomika. Lai kādi arī nebūtu referenduma rezultāti, nolaistās infrastruktūras un transporta uzlabošana varētu piedāvāt īstu investīciju iespēju gan Krievijas kompānijām, gan Krimas uzņēmējiem," pauda RT.




Raksta autors

Andris Kārkluvalks


© DELFI, 2019. Pie projekta strādāja: saturs - Andris Kārkluvalks, Ansis Īvāns un Toms Ģigulis, dizains - Ilze Vanovska, izstrāde - Karīna Sabecka.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.