Profesionālais sports un traumas iet roku rokā – spēles karstumā bīstamu situāciju netrūkst. Lai sportistiem mazinātu savainojumu risku, Latvijas uzņēmums "Blindsave" radījis unikālus florbola vārtsargu un basketbolistu aizsargtērpus, kas ne vien absorbē triecienus, bet arī pielāgojas sportista ķermenim, ļaujot nezaudēt kustību brīvību.

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

"Blindsave" dibinātājs un īpašnieks Andis Blinds ir profesionāls florbola vārtsargs un spēlē Zviedrijā. Savā sportista karjerā viņš guvis ne mazums savainojumu, kas motivējuši radīt vislabāko iespējamo aizsardzību. Viss sākās ar, kā pats saka, "no lupatām sašūtiem" ceļu sargiem, bet šobrīd 2012. gadā dibinātā uzņēmuma portfelī ir pilns aizsargtērpu klāsts florbola vārtsargiem un nule kā tirgū laisti arī aizsargi, kas paredzēti basketbolistiem.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Paņemot rokās materiālu, ko "Blindsave" izmanto aizsargtērpu protektoros, tas šķiet visai stīvs, taču, paturot to ilgāk, tas kļūst elastīgs. Pēc brīža varu to samīcīt nelielā vīstoklī, kas ietilpst plaukstās. Līdz ko plaukstas atveru, arī materiāls raujas atgūt sākotnējo formu. Tieši tā ir "Blindsave" aizsargu unikalitāte – reaģējot uz ķermeņu siltumu, tas kļūst elastīgs un, pielāgojas sportista augumam, kļūst teju nejūtams, vienlaikus saglabājot spēju absorbēt triecienus.

"Varu to saņurcīt, izdarīt visu, ko vēlos, konkurenti to nevar atļauties. Tā ideālā funkcionalitāte ir pie 36,6 grādiem, kas ir cilvēka ķermeņa temperatūra. Kad sāc sportot, temperatūra kļūst vēl augstāka un tas kļūst vēl mīkstāks. Tad tu vispār aizmirsti, ka tur kaut kādi aizsargi ir," par materiālu stāsta uzņēmuma vadītājs.

Ceļu problēmu dēļ Blindam savulaik uz diviem gadiem nācās atstāt profesionālo florbolu. Atgriežoties sportā, viņš sapratis – bez ceļu sargiem neiztikt, tādēļ sācis izmantot hokeja spēlētāja sargus florbolā, taču tie bijuši lieli un neērti. "Tad es ākstoties teicu, ka uztaisīšu savus ceļu sargus. Man bija ideja, es atradu materiālus, uztaisīju un man iepatikās. Sāku treniņos tos izmantot, bet spēlēs, kā jau vārtsargs būdams ļoti māņticīgs, es izmantoju tos vecos – hokeja," viņš stāsta, piebilstot, ka pirmo reizi uz spēli paša radītos ceļu sargus uzvilcis Latvijas čempionāta finālā.

"Finālu nospēlēju uz nulli, kas Latvijas čempionātā ir vienīgais gadījums, kad finālā kāds ir nospēlējis uz nulli. Sapratu, ja es ar saviem paštaisītiem ceļu sargiem nospēlēju uz nulli, tad tā ir kaut kāda zīme un man tas ir jāattīsta," stāsta Blinds. "Iedevu citiem vārtsargiem patestēt, visiem patika," viņš piebilst.

Lai arī vispārdotākais "Blindsave" produkts ir tieši ceļu sargi, populārāko produktu vidū ir arī florbola vārtsarga veste, kas ir īpaša ar to, ka bumbiņa no tās neatlec, proti, tā zaudē ātrumu, atsitoties pret vesti, tādējādi neradot pretiniekam iespēju atkārtoti izdarīt metienu pa vārtiem. Šo tehnoloģiju uzņēmums nosaucis par "rebound control" ("atlēciena kontrole").

Ideja, ka "Blidsave" varētu iet arī ārpus florbola tirgus, Blindam radusies pēc sarunām ar dažādu sporta veidu pārstāvjiem, kuri atzinuši – mūsdienu sports kļuvis tik dinamisks, ka no spēlētāju kontakta laukumā neizbēgt. "Ja paskatāmies uz jebkuru sportu pirms 20 gadiem un šodien – tie tempi ir nenormāli auguši un kontakts ir pieaudzis. Kontakts jau skatītājiem patīk. Sportam, kļūstot arvien profesionālākam, ir jādomā, kā savus spēlētājus pasargāt, jo spēlētāji mūsdienās maksā ļoti lielu naudu. Ļoti svarīga ir viņu veselība. Un tas ir viens veids, kā rūpēties par viņu drošību," stāsta uzņēmuma vadītājs, atklājot, ka basketbola aizsargtērpu izstrāde no idejas līdz galaproduktam ilgusi aptuveni pusotru gadu.

Runājot par šī brīža sporta vidi Latvijā un sportistu traumām, fiziskās sagatavotības un vieglatlētikas treneris Helmuts Rodke, uzsver, ka visa pamatā ir augsta fiziskā sagatavotība – ja tās nav, tad arī traumas ir neizbēgamas. Viņš pauž, ka aizsargi var būt nepieciešami atsevišķos sporta veidos, kā arī laikā pēc traumām, kad vēl notiek atlabšana un sportists nejūtas drošs par saviem spēkiem. "Individuālajos sporta veidos tas ir pēc kādām traumām vai sastiepumiem, kad cilvēkiem ir, piemēram, kaut kas darīts ar celi, vai operēts, kad viņš jūtas nepārliecinoši. Viņš uzvelk to aizsargu uz brīdi, kamēr ir atveseļošanās, bet tikai uz brīdi, kamēr ir nepieciešams," skaidro treneris, piebilstot, ka sportistiem jāraugās, lai aizsargs neiemājo prātā un nerada sajūtu, ka bez tā vairs sportot nav iespējams.

Arī Vidzemes Olimpiskā centra sporta rehabilitācijas nodaļas vadītāja Elīna Mičule-Bikauniece uzsver, ka visa pamatā ir sportista fiziskās sagatavotība, proti, jābūt attīstītai pamata bāzei sportista ķermenī, pretējā gadījumā dažādu palīglīdzekļu izmantošana, lai novērstu traumu risku, būs īslaicīga.

''Šie aizsardzības polsterējumi gūžām, ciskām, astes kaulam un ceļiem, var tos pasargāt treniņu un spēles laikā, tas darbojas kā kompresijas līdzeklis – veicinot atjaunošanās procesus un aizsardzības līdzeklis, kas var mazināt sitienu, kritienu triecienus,'' skaidro Mičule-Bikauniece.

Runājot par aizsargapģērbu, speciāliste stāsta, ka to var izmantot traumu profilaksei, tas var palīdzēt gan optimizēt treniņus, gan spēlēt, kā arī palīdzēt atveseļošanās periodā. Tiesa gan, jāņem vērā, ka katra sportista gadījums ir individuāls.

''Ja sportistam pamatlietas ir skaidras un sakārtotas, tad šāda veida apģērbs var sekmēt sportiskos rezultātus, bet, ja nav, tad neviens palīglīdzeklis ilgtermiņā viņam neaizstās iztrūkstošās pamatlietas,'' stāsta rehabilitācijas nodaļas vadītāja.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Aizsargtērpu izstrādes procesā uzņēmuma speciālisti izmēģinājuši aptuveni 50 dažādu prototipu, līdz izdevies radīt plānoto. Tā kā "Blindsave" komandā strādā speciālisti, kuri ir saistīti ar sportu, prototipus viņi izmēģinājuši paši. Savukārt pēcāk gatavos basketbola aizsargtērpus izmēģinājuši tādi slaveni Latvijas basketbolisti kā Armands Šķēle ("VEF Rīga"), Kaspars Kambala (Turcijas YDÜ SK), Jānis Strēlnieks (Bambergas "Brose"), Dāvis Bertāns (Sanantonio "Spurs"), Dairis Bertāns (Stambulas "Dariššafaka Doguš") un citi.

Kā pauž Blinds, viens no lielākajiem gandarījumiem bijis, kad brāļi Bertāni, kuri aizsargus līdz šim nevalkāja, jo tos uzskatīja par neērtiem, pēc "Blindsave" izmēģināšanas, mainījuši domas un atzinuši, ka labprāt vilktu "Blindsave" ražojumu.

"Vietā, kur ir lielākais trieciens, mēs varam izmantot pat uz pusi plānāku [protektoru nekā konkurenti] un mums tāpat ir par 20% labāka spēja absorbēt [triecienu]," "Blindsave" aizsargtērpu priekšrocības slavē Blinds.

Savukārt iegūt florbolistu uzticību uzņēmumam palīdzējis slavenais zviedru vārtsargs Patriks Āmans, kurš arī izmēģinājis "Blindsave" aizsargus un atzinis tos par labiem esam. "Blindsave" florbola ekipējums tiek izplatīts Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Dānijā, Vācijā, Šveicē, Čehijā, Malaizijā, Japānā, Singapūrā un arī ASV.

Blinds gan uzsver, ka florbola tirgus ir salīdzinoši mazs, piemēram, basketbola tirgus Spānijā vien ir divas reizes lielāks nekā florbola tirgus pasaulē. Šī gada lielākais mērķis uzņēmumam ir florbola ekipējuma noieta tirgus palielināšana un basketbola tirgus iekarošana. Ar kolekciju basketbolistiem vispirms plānots iekarot Eiropas tirgu, jo, kā saka uzņēmuma vadītājs – ''Eiropa pašiem ir saprotamāks tirgus''. Taču Blinds neizslēdz domu pēcāk izmēģināt spēkus arī ASV tirgū. Februāra sākumā "Blindsave" ar jauno produkciju devās uz sporta preču izstādi Minhenē un apsver iespēju jūnijā doties uz izstādi Lasvegasā, ASV.

Basketbola tirgū uzņēmumam nākas konkurēt ar nozares milžiem, piemēram, "Nike" un "Adidas", kas ir vadošie sporta preču zīmoli pasaulē. Tieši pasaulslaveno konkurentu dēļ "Blindsave" vēl tikai apsver, vai patentēt pašu radīto tehnoloģiju: "Mēs par to šobrīd vēl domājam. Patents ir koks ar diviem galiem – no vienas puses tā kā jā. Bet no otras puses, kā patentējam, tā formula ir visiem pieejama."

Taujāts par to, vai "Blindsave" ir investora meklējumos, viņš atbild, ka bijušas sarunas ar investoriem gan no Latvijas, gan ārvalstīm. "Mēs esam bijuši ļoti tuvu līguma parakstīšanai ar investoru Latvijā, bet tomēr pateicām nē," stāsta uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka arvien noris sarunas ar vairākiem potenciālajiem partneriem ārvalstīs.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Pērn "Blindsave" pūļa finansējuma piesaistes vietnē "Kickstarter" rīkoja kampaņu, kuras mērķis bija 30 tūkstošu ASV dolāru savākšana, lai sāktu basketbola aizsargtērpu masveida ražošanu. Lai gan kampaņa nebija veiksmīga, proti, mērķa summa netika sasniegta, februārī "Blindsave" basketbola aizsargtērpi tomēr sāks ceļu pie klientiem – šobrīd noris pēdējie sagatavošanās darbi. "Kickstarter" kampaņā uzņēmums piedāvāja iepriekšpārdošanā iegādāties basketbola aizsargtērpus. Vispirktākie kampaņas laikā bijuši aizsargšorti.

''Doma bija palaist produktu ''Kickstarter'' pirms tas ir gatavs. Paskatīties cilvēku reakciju. Mērķis – ne tikai pārdot, bet arī uztaisīt mārketinga kampaņu un paskatīties cilvēku reakciju. Un savā ziņā tas mums arī izdevās,'' stāsta uzņēmuma vadītājs.

Pirmajā ražošanas partijā paredzēts izgatavot aptuveni piecus tūkstošus vienību. Gan protektoru ražošana, gan tērpu šūšana notiek Latvijā, savukārt kompresijas audumu, kas tiek izmantots tērpos, "Blindsave" iepērk no Itālijas. Kopumā uzņēmuma klāstā ir 20 produktu florbolistiem un 10 basketbolistiem, kā arī kompresijas veļa.

Ar ražotni, kurā top "Blindsave" produkti, uzņēmums sadarbojas jau četrus gadus. Blinds protektoru izveidi smejoties salīdzina ar vafeļu cepšanu, proti, veidnē, ko var salīdzināt ar lielu vafeļu pannu, tiek ieliets šķidrs protektoru materiāls un uzklāts audums. Tad veidni aizver un pēc brīža materiāls ir ieguvis nepieciešamo formu un to no veidnes var izņemt. Tieši alumīnija veidņu izstrāde ir dārgākā ražošanas procesa daļa – vienas veidnes izmaksas lēšamas vairāku tūkstošu eiro apmērā.

Viens no uzņēmuma tuvākās nākotnes plāniem ir aizsargtērpu izstrāde sievietēm. Sieviešu aizsargtērpu paraugi jau ir gatavi un paredzēts, ka ražošanā tie varētu nonākt šogad. Tāpat Blinds redz uzņēmuma ražotās produkcijas noieta potenciālu arī citos sporta veidos, piemēram, handbolā, amerikāņu futbolā, futzālā, regbijā, kā arī interesi izrādījuši peintbola un kamaniņu braukšanas pārstāvji, taču šī brīža prioritāte – basketbola aizsargtērpu līnijas attīstība.

Foto: Publicitātes foto

Ilze Pāne, DNB bankas Mazo uzņēmumu pārvaldes vadītāja:

"Sports ir neprognozējams. Bizness ir neprognozējams. Tieši tāpēc ir vajadzīgi speciālie "tērpi" – partneri, kas atbilstošajā brīdī var sniegt padomu un piedāvāt risinājumus. Tie varētu palīdzēt attīstīties un mazināt triecienus biznesam. Uzņēmuma "Blindsave" produkts ir interesants un rada vēlmi to iegādāties, ja esat potenciālais lietotājs. Produkts ir balstīts uz radošumu, pieredzi un zināšanām.

Jaunam ienācējam, kurš vēl meklē savu pircēju starp lielajiem partneriem un ikdienas patērētājiem, lieti noderētu e-komercijas pakalpojumi, kas dotu uzņēmumam priekšrocības kā mazumtirgotājam izplatīt ātri savu produktu interneta pasaulē, radīt tā lielāku atpazīstamību un pieprasījumu no lietotāju puses. Nereti jaunienācēji saskaras ar grūtībām ienākt tirgū ar lielāku produkcijas apjoma piegādi, jo maz ticams, ka pircējs būs gatavs maksāt avansu jaunam, mazpazīstamam uzņēmumam. Šajā gadījumā varētu noderēt faktorings – var saņemt naudu jau līdz ar preču nosūtīšanu, kā arī pircēja risks tiek apdrošināts. Būs līdzekļi jau nākamo partiju ražošanai. Turklāt, piedāvājot pēcapmaksu, uzņēmuma konkurētspēja augs, tas būs pievilcīgāks pircējiem.

Pārdošanas apjomiem pieaugot, jaunu tirgu iekarošanai uzņēmums varētu apsvērt Tirdzniecības finansēšanas piedāvātos risinājumus, piemēram, akreditīvu, kas nodrošina pircējam pasūtītās preces piegādi noteiktajos termiņos un pārdevējam – samaksu par to. Ar jau iekarotiem tirgiem un pazīstamiem partneriem varētu izmantot dokumentu inkaso. Šie abi produktu veidi dos uzņēmumam drošību par to, ka prece būs tā rīcībā, līdz tiks apmaksāta.

Visticamāk, "Blindsave" turpinās meklēt iespējas attīstīt eksportu uz jauniem tirgiem, kur norēķinos tiek izmantotas citas valūtas, piemēram, ASV dolāri. Kamēr eksporta apjomi uz jaunajiem tirgiem nav lieli, valūtas kursu kāpumiem vai kritumiem nav būtiskas ietekmes uz uzņēmuma finanšu rezultātiem. Tomēr jāapzinās, ka, biznesa apjomiem pieaugot, uzņēmumam ir jāpievērš uzmanība valūtas risku pārvaldīšanas risinājumiem. Viens no vispopulārākajiem risinājumiem ir nofiksēt valūtas kursu tiem ienākumiem no eksporta, kurus uzņēmums plāno saņemt no sadarbības partneriem nākotnē. Valūtu kursi neprognozējami mainās abos virzienos un visos iespējamos ātrumos tāpat kā florbola bumbiņa. Svarīgi, ka uzņēmums nevelta laiku pareizā valūtas kursa ķeršanai, bet plāno un attīsta savu biznesu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!