Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.
Sarunā ar portālu "Delfi" "Biotehniskā centra" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Juris Vanags pauž pārliecību, ka uzņēmuma lielākie panākumi vēl tikai priekšā. To apliecina arī pērnā gada nogalē saņemtā Eksporta un inovāciju balva, kā arī investoru uzticība, proti, oktobrī riska kapitāla fonds "ZGI Capital" ieguldījis šajā kompānijā 200 tūkstošus eiro. Tolaik riska kapitāla fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese šo lēmumu pamatoja ar "jaunu produktu izstrādes spēju un potenciālu", proti, uzņēmumā strādā zinātņu doktori, augsti kvalificēti speciālisti un programmētāji, bet 90% no 2016. gada apgrozījuma veidojis eksports.
Bioreaktorus apdraud mežonīgais raugs
Mikroorganismu audzēšana ir piņķerīgs process, jo pat viena grāda nobīde no nepieciešamās temperatūras var pamatīgi traucēt mikroorganisma vairošanās procesu, tādēļ "Biotehniskā centra" speciālistiem ir iespēja tiešsaistē pieslēgties klientu reaktoriem, lai vajadzības gadījumā mainītu nepareizi ievadītos parametrus.
Vēl cits izaicinājums ir bioreaktoru sterilizēšana, jo pretējā gadījumā speciālistu iekārtotajā mikroorganismu siltumnīcā iemitināsies mežonīgais raugs un no plānotā smalkā biosintēzes procesa nekas neizdosies, stāsta Vanags.
Pērn "Biotehniskais centrs" saņēma Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa "Eksporta un inovāciju balva" trešo vietu kategorijā "Inovatīvākais produkts". Viens no konkursa žūrijas locekļiem, kas vērtēja šo kompāniju, ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rektora vietnieks Biznesa un inovāciju jautājumos Antons Kiščenko. Viņš atzīst – lai gan vēl ir, kur un kā augt, tomēr zinātniekam un akadēmiskās vides pārstāvim "Biotehniskais centrs" ir īpaši simpātisks, jo tas iemieso zinātnes praktisku izmantošanu uzņēmējdarbībā.
Klientus makšķerē ar maziem reaktoriem
Vanags beidzis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, taču nospriedis, ka fizikā "diez vai ko jaunu izdomās", tādēļ ķēries pie bioreaktoru pētniecības un drīz vien arī pie to ražošanas. Tagad viņa vadītajā uzņēmumā strādā vairāki studijas nesen beiguši jaunie speciālisti, kurus viņš sastapis RTU, pasniedzot kursu par biotehnoloģijām.
1996. gadā dibinātais "Biotehniskais centrs", kur sākumā darbojušies vien trīs cilvēki, šobrīd atrodas Rīgā, Dzērbenes ielā, pie Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta un nodarbina kopumā 16 cilvēku. Sākotnēji uzņēmums piedāvāja automatizācijas pakalpojumus un paralēli ražoja laboratorijas reaktorus, taču šobrīd galvenais darbības virziens ir bioreaktoru ražošana.
Mazie reaktori ir kā makšķeres, mēs ar tiem ķeram lielos klientus.
"Mazie reaktori ir kā makšķeres, mēs ar tiem ķeram lielos klientus. Peļņa no mazajiem reaktoriem ir simboliska," biznesa stratēģiju klāsta Vanags.
Arī RTU rektora vietnieks Kiščenko izceļ "Biotehniskā centra" spēju pamanīt pieprasījumu pēc vienreizējiem reaktoriem, kas izgatavoti no sintētiskiem materiāliem. "Grūtāka sadaļa ir dezinficēšana, kas ir sarežģīts un dārgs pasākums, bet nepieciešams, lai reaktoru varētu izmantot atkārtoti." Tādēļ ražotāji izvēlas vienreiz lietojamus reaktorus.
Ģeogrāfiski atrodamies starp Ķīnu un Vāciju, un mums cena arī ir starp viņiem, pat drusciņ tuvāk Ķīnai.
"Biotehniskajam centram" pieder trīs patenti, viens no tiem ir īpašs magnētiskās piedziņas bioreaktors. "Maksimālais tilpums, kur mēs magnētisko piedziņu esam pielietojuši, ir 20 kubikmetri. Tas ir pagaidām pasaulē lielākais bioreaktors, kur pielietota magnētiskā piedziņa," skaidro Vanags.
Līdz šim magnētisko piedziņu viņi izmantojuši vien savos projektos, taču uzņēmuma mērķis ir pārdot patentēto tehnoloģiju citiem biotehnisko iekārtu ražotājiem: "Tādā veidā mēs ceram tikt tirgos, kuros citādi tik viegli netiktu, tādās valstīs, kur neredzam iespējas iespraukties."
Kā uzsver Vanags, grūti ielauzties ir to valstu tirgos, kur ir pašmāju biotehnisko iekārtu ražotāji, piemēram, Indijā, Vācijā un ASV: "Ģeogrāfiski atrodamies starp Ķīnu un Vāciju, un mums cena arī ir starp viņiem, pat drusciņ tuvāk Ķīnai." Tādēļ klienti, kuri vēlas inovatīvu risinājumu, bet nevar atļauties ASV vai Vācijas ražotos reaktorus, mēdz izvēlēties Latvijā radītos. Viens no lielākajiem konkurentiem, īpaši iepirkumu konkursos Krievijā, "Biotehniskajam centram" ir Dienvidkoreja.
Taujāts par svarīgākajām mācībām, kas gūtas uzņēmuma 20 gadu pastāvēšanas laikā, Vanags uzsver, ka svarīgi noticēt savai varēšanai un nepaļauties uz citu solījumiem, kā arī nebaidīties atmest tos darbības virzienus, kas atdevi nedod: "Ja kāds virziens iet, kāds neiet, tad vienkārši ir jāmēģina laicīgi reaģēt. Piemēram, mums agrāk dominēja automatizācija, bet bioreaktori negāja, tāpēc attīstījām automatizāciju. Noautomatizējām daudz rūpnīcu un pieprasījums sāka mazināties. Redzējām, ka automatizācijas pakalpojumus nevaram eksportēt, tādēļ sākām attīstīt bioreaktorus. Šo virzienu varējām eksportēt."
Ieteikumi ir arī vērtētājiem no malas. "Tas, ko vēl gribētos redzēt, lai viņi pārceltos uz kādu industriālo parku un modernizētu savu infrastruktūru, jo sākotnējā periodā tas nebija tik svarīgi, tomēr ražošanas jaudas ir ierobežotas," atzīst Kiščenko, atgādinot, ka sakārtota infrastruktūra nav mazsvarīga arī klientu uzrunāšanā.