Jau kopš industriālās revolūcijas sākuma 18. gadsimtā, kad tehnoloģijas būtiski mainīja darba tirgu un cilvēku roku darbu aizstāja automatizētas ierīces, progresu vienmēr pavadījušas arī bažas par iznīcinātām darbvietām un bezdarbu. Satraukums izskan ar jaunu sparu tagad, kad jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstība ļauj automatizēt arī “balto apkaklīšu” darbu. Vieni pētnieki zīmē “robotu apokalipsei” līdzīgas ainas, ka pāris nākamo desmitgažu laikā gudrie datori un algoritmi varētu iznīcināt pat pusi darbvietu, citi savukārt vērš uzmanību, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana nebūt nav tik raita, turklāt izzudušo darbu vietā rodas jauni.
Vienlaikus pētnieki brīdina, ka jauno tehnoloģiju straujā attīstība nesīs plašas pārmaiņas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Ar kādiem izaicinājumiem sabiedrībai un politikas veidotājiem būs jāsastopas, kurš no pārmaiņām iegūs, un kurš paliks zaudētājos?
DELFI žurnāliste
21. gadsimtā darba tirgus sastopas ar vēl nepieredzētu situāciju – tehnoloģijas pārņem ne tikai cilvēku veikto fizisko darbu, bet arī ar lēmumu pieņemšanu un spriestspēju saistītus pienākumus, kas līdz šim uzskatīti tikai par cilvēkiem iespējamiem.
Oksfordas Universitātes pētnieki Karls Benedikts Frejs un Maikls Osborns 2013. gadā publicētā pētījumā zīmē draudīgu ainu – ASV 47% no darba tirgus var tikt automatizēti nākamo desmit, 20 gadu laikā. Lielākais risks zaudēt darbu ir transporta un loģistikas nozarē nodarbinātajiem, biroja un administratīvo darbu veicējiem, ražošanā, pārdošanā un arī pakalpojumu nozarē strādājošajiem.
Mazāk biedējošu nākotni ataino pērn publicēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums - OECD valstīs automatizācijai pakļauti 9% darbvietu. Pētījuma veicēji apšauba pieņēmumu, ka automatizācija iznīcinās lielu skaitu darbvietu, jo strādājošie pielāgojas jauno tehnoloģiju ieviešanai un automatizēto darba pienākumu vietā uzņemas darīt citus pienākumus. Jāņem arī vērā, ka jaunu tehnoloģiju ieviešanu var apgrūtināt ekonomiski un juridiski šķēršļi, piemēram, kurš uzņemsies atbildību par pašbraucošas automašīnas avārijas radītājam sekām?
Robotizāciju zināmās jomās var kavēt arī sociāli iemesli, piemēram, sabiedrības vēlme, lai zināmus pakalpojumus, piemēram, senioru aprūpi nodrošina cilvēki. Sociālantropologs Roberts Ķīlis skaidro, ka cilvēki nevēlas, lai noteikta tipa lēmumus pieņem mašīnas – tas attiecas uz jautājumiem par dzīvību un nāvi, noteiktiem veselības stāvokļiem. Arī vairākos izglītības posmos cilvēkiem joprojām patīk, ka mācības nodrošina cilvēki. “Tas ir saistīts ar empātiju, ar lietām, ko arī mašīnām var iemācīt, bet tas ir grūtāk,” skaidro sociālantropologs.
Vieni ekonomisti norāda, ka tehnoloģiskās pārmaiņas ne tikai iznīcina vecās, bet arī rada jaunas darbvietas – pirmkārt, nepieciešams saražot darbaspēku taupošās tehnoloģijas, tādējādi aug darbaspēka pieprasījums jaunās profesijās. Otrkārt, jaunu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā sekmē tā konkurētspēju un tādējādi augošu pieprasījumu pēc saražotā, kura nodrošināšanai atkal nepieciešams vairāk darbaspēka.
Citi savukārt aizrāda, ka tik vienkārši nav. Pirmkārt, tie darbinieki, kurus automatizācija izspiež no darba tirgus, nav tie paši profesionāļi, pēc kuriem pārmaiņu rezultātā rodas pieprasījums. Otrkārt, jaunās tehnoloģijas uzņēmumā jau tieši tāpēc tiek ieviestas, lai saražotu vairāk ar mazāku darbaspēku, tāpēc pieprasījuma kāpums pēc saražotā var nenest sev līdzi lielu vajadzību pēc jaunām darbarokām.
Vienlaikus OECD pētnieki brīdina – automatizācija un digitalizācija visvairāk skars mazkvalificētos darbiniekus un tos, kuri strādā darbvietās ar zemu atalgojumu, tāpēc jāpievērš īpaša uzmanība šo cilvēku pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidošanai. Taču tas nebūt nav vienkāršs uzdevums.
Viena no automatizācijai pakļautajām jomām ir klientu apkalpošana – nevienu jau vairs nepārsteidz pašapkalpošanās kases lielveikalos vai pašreģistrācijas iespējas lidostās vai viesnīcās. Tiek prognozēts, ka apkalpojošajā jomā saskarne arvien biežāk aizvietos cilvēkus. Arī bankās vai citos klientu apkalpošanas uzņēmumos uz mūsu jautājumiem atbildēs gudri roboti, bet cilvēki palīdzēs tikai īpaši sarežģītos gadījumos.
Klientu apkalpošanas uzticēšanu automatizētiem risinājumiem jau testē divas lielākās Latvijas vietējos klientus apkalpojošās bankas.
“SEB banka” 2015. gada decembrī sāka pētīt virtuālo aģentu iespējas. Vispirms mākslīgā intelekta programma “Aida” tika izmēģināta bankas iekšienē, piemēram, ja bankas darbinieks bloķējis datora profilu, “Aida” to var atbloķēt bez cilvēka – IT speciālista – iejaukšanās. Tagad “Aida” mācās atbildēt uz vienkāršiem klientu jautājumiem un spēj tikt galā ar vienkāršiem uzdevumiem, piemēram, atbloķēt karti un atjaunot pieeju internetbankai, taču sarežģītākas lietas tai vēl nav pa spēkam. “Aida” runā angļu valodā, taču viņai tiek mācīta zviedru valoda, un pašlaik “Aida” zviedriski runā četrus līdz septiņus gadus veca bērna līmenī. Latviešu valoda vēl ir tālākos plānos.
Mākslīgā intelekta trenēšanu “Lattelecom” korporatīvās attīstības direktors Krists Avots salīdzina ar cilvēka mācīšanās procesu. Dators to dara ātrāk nekā cilvēks, bet process ir līdzīgs tam, kā cilvēks izglītojas.
"Mākslīgā intelekta algoritmi un neironu tīkli ir kā zīdaiņi - tie spēj mācīties, bet pašā sākumā par pasauli neko nezina. Piemēram, sarunu roboti sākumā izaug līdz bērnudārza līmenim, spējot “uztvert un saprast” zināmu informācijas apjomu un atbildēt uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Ir jāmācās vēl zināms laika apjoms, lai tiktu līdz “augstskolai”, tam nepieciešami milzīgi datu apjomi ar piemēriem un cilvēka uzraudzība mācību procesā."
Krists Avots
Tikmēr “Swedbank” Zviedrijā jau divus gadus saskarsmē ar klientiem izmanto automatizētus risinājumus – bankas mājaslapā sarunu nodrošina robots, un 80% gadījumu tas spēj atrisināt klienta vajadzību, bet pārējos – sarežģītākos – jautājumus robots nodot cilvēka atbildībā, kurš savukārt pēc tam ar problēmu un tās risinājumu papildina robota zināšanu bibliotēku.
Nākamgad iecerēts automatizētos risinājumus testēt arī Latvijā. Ja vienkāršu standarta jautājumu risināšana tiks nodota robota rokās, tad bankas darbinieku kompetencē paliks sarežģītākas problēmas, kā arī bankas darbiniekiem būs iespēja veltīt vairāk laika klientiem un viņiem aktuālu vajadzību apspriešanai, nākotnes vīziju iezīmē “Swedbank” valdes loceklis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.
Klientiem šo izmaiņu rezultātā būs iespējams ātrāk sazināties ar banku, nebūs jāsūdzas, ka atbalsta tālruņi aizņemti, un būs iespēja operatīvi saņemt atbildi uz čatā iesūtīto jautājumu – klienti uz šādi uzdotiem jautājumiem sagaida tūlītējas atbildes, savukārt cilvēks to nevar nodrošināt, kamēr robots var vienlaicīgi sarunāties kaut ar 1000 cilvēkiem, stāsta bankas valdes loceklis.
Savukārt bankā strādājošajiem darbs mainīsies un kļūs interesantāks, jo arvien mazāk būs jāveic standarta funkcijas. Piemēram, tā vietā, lai atbildētu uz vienu un to pašu daudzu klientu uzdotu jautājumu, būs iespēja apmācīt mākslīgo intelektu, kā atbildēt uz klientu vaicājumiem. Protams, darbiniekiem jābūt gataviem mācīties. “Ja es negribu attīstīties kā personība, ja es visu mūžu gribu atbildēt tikai uz vienu jautājumu, tad, visticamāk, nākotnē es neatradīšu darbu. Bet, ja es gribu interesantāku darbu, attīstīties, augt un pārkvalificēties, tad iespējas ir labas,” saka Frolovs.
Kredītu analītiķi ir vēl viena no profesijām, kas saskaņā ar Freja un Osborna pētījumu tiks pilnībā automatizēta. “Swedbank” valdes loceklis atzīst, ka patlaban kredītriska vērtēšanas automatizācijas pakāpe ir atkarīga no klientu segmenta – mazo uzņēmumu segmentā kredītriska izvērtēšana jau ir pamatā automatizēta un cilvēku uzdevums ir tikai regulāri pārskatīt analīzes modeļus un vajadzības gadījumā tos grozīt. Vidējo uzņēmumu segmentā papildus automātiskiem vērtējumiem tiek izmantota arī eksperta analīze, savukārt lielo uzņēmumu gadījumā lielākoties lēmumi ir balstīti analītiķu vērtējumā. Tas ir tāpēc, ka analīzes modelis balstās uz vēsturisko pieredzi un pieredze mazu summu izsniegšanā ir krietni biežāka nekā lielu aizdevumu izsniegšanā, skaidro Frolovs.
Vēl viena joma, kur banka izmanto robota spējas, ir klientu datu analītika – ņemot vērā dažādu informāciju un kritērijus, programmatūra izdara secinājumus par klientu vajadzībām un riskiem un ļauj bankai piedāvāt atbilstošus risinājumus. “Klasisks piemērs – cilvēks nopērk biļetes ceļojumam, un tajā brīdī banka var pavaicāt, vai cilvēks padomājis, kā segs ar ceļojumu saistītos riskus,” ar datu analīzi saistītās iespējas izklāsta “Swedbank” valdes loceklis.
Ar mākslīgo intelektu Latvijā strādā arī uzņēmums “Tilde”, un viena no uzņēmuma attīstītajām tehnoloģijām ir mašīntulkošana – automātiska teksta pārtulkošana no vienas valodas otrā. Kad “Tilde” šo tehnoloģiju sāka piedāvāt, no tulkotājiem bieži bija dzirdamas bažas, ka mašīntulks padarīs viņu darbu nevajadzīgu, bet laiks un praktiskais lietojums parādījis, ka tā nebūt nav, portālam “Delfi” stāsta “Tildes” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs. Tieši otrādi, mašīntulks kļuvis par palīgu tulkotājiem, un mūsdienās tulkošanas industrijā arvien vairāk izmanto automatizāciju, proti, mašīntulks izveido tulkojuma melnrakstu, bet cilvēks izlabo kļūdas.
"Pat labākais mašīntulks nav tik gudrs kā cilvēks. Labs tulks saprot teksta jēgu un rūpējas, lai teksta jēga ir precīzi atspoguļota mērķa valodā. Mašīntulks izmanto statistikas sakarības, bet nesaprot jēgu tādā nozīmē kā cilvēks. Līdz ar to tulkojums prasa caurskatīšanu un labošanu."
Andrejs Vasiļjevs
Mašīntulkošanas attīstība kāpinājusi pieprasījumu pēc tulkojumiem. Iepriekš tulkošana bija dārga un lēna, tāpēc tulkojumus varēja atļauties tikai svarīgai informācijai. Tagad tehnoloģijas ļauj pārtulkot daudz vairāk informācijas, un darba apjoms palielinās gan mašīnai, gan cilvēkiem. Tulkojamās informācijas apjoms joprojām pārsniedz to apjomu, ko cilvēki spēj izpildīt, skaidro “Tildes” vadītājs. Viņš gan atzīst, ka līdz ar mākslīgā intelekta attīstību mainās arī tulkotāja pienākumi - vairs nav jātērē laiks un enerģija vienkāršu tekstu pārtulkošanai, bet jāpievēršas tam, kur tiešām nepieciešama profesionāļa kompetence, lai nodrošinātu, ka teksta saturiskās un stilistiskās nianses būtu precīzi atspoguļotas.
Mašīntulks noder arī reizēs, kad nemaz nevar noalgot tulku, piemēram, lai internetā izlasītu informāciju svešvalodā.'
Mašīntulkošana var palīdzēt arī ieviest vīziju par vienoto tirgu Eiropas Savienībā. Preču, kapitāla un darbaspēka kustībai robežas jau noņemtas, taču joprojām paliek valodas barjera, lai piekļūtu informācijai vai pakalpojumiem citās valstīs. “Eiropas Komisijai ir vīzija – attīstīt valodas tehnoloģijas un mašīntulkošanu, ko var izmantot publiskos pakalpojumos, lai padarītu tos daudzvalodīgus un cilvēki varētu tiem brīvi piekļūt,” saka Vasiļjevs. Viņa vadītais uzņēmums šogad noslēdzis vairākus līgumus ar Eiropas Komisiju par mašīntulkošanas izstrādi.
Vai varētu automatizēt arī mutvārdu tulkošanu? “Tildes” vadītājs atzīst, ka pie tā strādā gan viņa vadītais uzņēmums, gan daudzviet pasaulē, un ar laiku šādi risinājumi būs iespējami. Izaicinājumu gan ir daudz - nodrošināt kvalitatīvu balss atpazīšanu, saprast teikto, iztulkot un sintezēt otrā valodā. Pat cilvēks ne vienmēr spēj precīzi saprast otra teikto, un pat labākais tulks nevar 100% precīzi pārnest sacīto. Līdz ar to šīs tehnoloģijas attīstīsies pakāpeniski, vispirms jomās, kur ir kvalitatīvs ieraksts, kur runā pa vienam un skaidrā literārā valodā. Ar laiku tehnoloģijas spēs apgūt arī sarunvalodu, prognozē speciālists.
“Tildes” pirmais būtiskais solis šajā virzienā ir latviešu valodas runas atpazīšana – izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj pārvērst runātu tekstu rakstītā. Tehnoloģijas kvalitāte sasniegusi līmeni, ka to var sākt ieviest praktiskos lietojumos – ne tikai tulkošanā, bet arī sanāksmju protokolēšanā. Balss atpazīšanas tehnoloģijas ļauj pārvērst runāto rakstītā tekstā, krietni atvieglojot protokolētāja darba – viņam tikai jāpārskata teksts un jāizlabo neprecizitātes.
Tātad mākslīgais intelekts tulkus un tulkotājus tik drīz neaizstās. Arī daiļliteratūras tulkošana paliks cilvēku rokās, atzīst “Tildes” vadītājs. Savukārt tehniskās literatūras tulkošanā gan mākslīgais intelekts var sniegt atbalstu. Mašīntulks var palīdzēt cilvēkiem tulkot grāmatas, kurās ir precīza, lietišķa valoda un nav idiomātisko izteicienu vai tēlainu aprakstu. Tas ļauj pārtulkot tādas grāmatas, kuras iepriekš bija pārāk dārgi tulkot.
Par pašbraucošiem transportlīdzekļiem – piegādes iekārtām, vieglajām un kravas automašīnām, arī lidmašīnām un kuģiem, - runā arvien vairāk, un transportlīdzekļa vadītājs ir profesija, kuras automatizācijas iespējamība tiek lēsta kā augsta. Taču nepieciešams laiks, lai tehnoloģiski iespējamo iedzīvinātu arī reālajā pasaulē. Lai autonomo transportlīdzekļu pārvietošanās pa ielām un ceļiem būtu legāla, jāatrisina dažādi juridiski jautājumi, piemēram, kā apdrošināt šādu transportlīdzekli.
Mūsu kaimiņvalsts Igaunija šovasar savu prezidentūru Eiropas Savienībā iezīmēja ar pašbraucošu minibusu atklāšanu, bet Tallinas ielās tiek testēti uzņēmuma “Starship Technologies” pašbraucošie piegādes roboti. Turklāt Igaunija jau šogad iestrādāja normatīvajos aktos regulējumu par robotiem- pašgājējiem un to iespējām pārvietoties pa ietvēm.
LETA
“Lattelecom” korporatīvās attīstības direktors Krists Avots gan atzīmē: lai arī pagaidām mūsu ziemeļu kaimiņi spēj parādīt, ka šīs tehnoloģijas eksistē, praktiskajā dzīvē tās vēl nav īsti funkcionālas – pašbraucošais autobuss braucis norobežotā trasē ar maksimālo ātrumu trīs kilometri stundā. Savukārt automātiskajiem piegādes robotiem patlaban vēl staigā līdzi cilvēks, kurš tos uzrauga. Pārskatāmā nākotnē gan iecerēts no šiem pieskatītājiem atbrīvoties.
Šī joma ir izaicinoša, jo likumdošana netiek līdzi tehnoloģiskajai attīstībai, secina Avots. Viņaprāt, trīs līdz piecu gadu laikā mūsu valstī varētu tikt izstrādāta gan atbilstoša likumdošana šādu tehnoloģiju izmantošanai ikdienas vidē, ne tikai testa poligonos, gan arī tehnoloģijas būs uzkrājušas pierādījumu bāzi un apliecinājušas, ka pašbraucošie transportlīdzekļi ir kontrolējami un nebrauc virsū šķēršļiem.
“Lattelecom” eksperts atzīmē, ka automatizētie transportlīdzekļi mainīs ne tikai darba tirgu, bet arī pilsētvidi kopumā. Piemēram, automašīnu skaits pilsētā varētu samazināties, jo pašbraucošie auto sekmēs dalīšanās ekonomiku – kamēr viens braucējs dienu pavada darbā, tikmēr auto var nevis gaidīt stāvvietā, bet to var izmantot citi.
No Latvijas iedzīvotājiem puse domā, ka pirmie automobiļi bez vadītājiem pa mūsu valsts ceļiem brauks tikai pēc vairāk nekā desmit gadiem, to atklāj pēc “Swedbank” pasūtījuma šopavasar veikta iedzīvotāju aptauja.
Tikmēr Satiksmes ministrija kopā ar darba grupu sagatavojusi vadlīnijas automatizētu transportlīdzekļu tehnoloģiju testēšanai. Vadlīnijas būtu jāpiemēro, ja testi notiek uz publiskiem ceļiem un ja tiek testēti augsti vai pilnīgi automatizēti transportlīdzekļi. Savukārt attiecībā uz gatavām sistēmām, kas tiek izmantotas sērijveida transportlīdzekļos, plānots skatīties arī starptautiski saistošu dokumentu regulējumu. Šajā jautājumā būtu jāvadās pēc kopējām globālajām tendencēm, uzskata Satiksmes ministrijā.
Latvijas iedzīvotāji ir pamanījuši tehnoloģiju nestās pārmaiņas darba tirgū, taču liela daļa uzskata, ka viņus tās neskars.
“Swedbank” pasūtīta aptauja atklāj: 63% iedzīvotāju piekrīt tēzei, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana un automatizācija un robotizācija pilnībā aizstāj cilvēkus vairākās profesijās un tajās strādājušajiem nāksies meklēt citu darbu. Vienlaikus 65% aptaujāto uzskata, ka tieši viņu profesijai nedraud izzušana, bet 21% pieļauj, ka viņu specialitāte varētu pazust nākotnē – pēc vairāk nekā pieciem gadiem.
Jāpiezīmē, ka trīs ceturtdaļas no pakalpojumu nozarē strādājošajiem uzskata, ka viņu profesijai izzušana automatizācijas ietekmē nedraud. Tikmēr starptautiski pētījumi un tehnoloģiju attīstība rāda citas tendences - automatizācija var atņemt darbu vai mainīt darba pienākumus gan transporta nozarē strādājošajiem, gan banku darbiniekiem, gan pakalpojumu sniedzējiem dažādās nozarēs.
No aptaujātajiem augstākā vai vidējā līmeņa vadītājiem 78% domā, ka viņu nodarbošanos automatizācija nekādi neapdraud. Sociālantropologs Ķīlis gan vērš uzmanību, ka mākslīgais intelekts kļūst arvien jaudīgāks un arī lēmumu pieņemšanā tehnoloģijas ir veiksmīgākas nekā cilvēki.
“Jāpadomā, kas es tāds esmu un ko es vispār protu. Es sēžu kabinetā un dodu vadošus norādījumus? Ja tas ir tas, ko es domāju, ka vislabāk to darīšu, tad mani ļoti ātri aizvietos roboti, jo viņi lēmumus pieņem labāk nekā mēs.”
Roberts Ķīlis
“Swedbank” aptaujā 57% izvaicāto atzinuši, ka tuvāko piecu gadu laikā plāno apgūt jaunas prasmes, lai nezaudētu konkurētspēju darba tirgū. Tomēr trešdaļa neplāno neko jaunu mācīties. Tas ir pietiekami liels rādītājs, vērtē “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons. Viņš vērš uzmanību, ka lielākā daļa cilvēku tomēr saskarsies ar pārmaiņām profesijā vai nozarē, tāpēc noteikti būs vajadzīga spēja adaptēties un apgūt jaunas prasmes. “Šis ir signāls, ka par to būtu vairāk jādomā un jārunā. Latvijā mūžizglītība pašlaik ir ļoti vājā līmenī,” saka Jansons.
Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir gatavi nepieciešamības gadījumā mainīt nodarbošanos, daļa izvaicāto gan to būtu gatavi darīt arī tāpēc, ka tiem nepatīk pašreizējais darbs.
Tehniskā progresa nestās pārmaiņas ir neizbēgamas, tāpēc katram jārēķinās, ka dzīves garumā būs jāmācās kas jauns un arvien būs jābūt gatavam pielāgoties jauniem izaicinājumiem. Pārmaiņas analizējušie eksperti secina, ka nu jau lielākoties vairs nevar runāt par kādām noteiktām profesijām, par kurām ir simtprocentīga pārliecība, ka tās noteikti būs pieprasītas arī pēc desmit, 20 vai vairāk gadiem. Tā vietā drīzāk jārunā par pieprasītām prasmēm, kuras katram vērts attīstīt.
Pētījumi rāda, ka automatizācija tik drīz nepārņems tās jomas, kas saistītas ar radošumu un sociālo inteliģenci. Automatizācija ir mazāk iespējama tajās darbvietās, kurās strādājošiem nepieciešama augstāka izglītība, kā arī tajās darbvietās, kur strādājošiem jāsadarbojas citam ar citu. Cilvēki joprojām būs pārāki par tehnoloģijām jomās, kur jāspēj orientēties sarežģītās situācijās, jāreaģē uz nestandarta izaicinājumiem un jārisina nepieredzētas problēmas.
Līdz ar to cilvēkiem būtu jāattīsta radošums, komunikācijas prasmes, kritiskā domāšana ārpus rāmjiem, spēja ātri mācīties, arī prasme pielāgoties un mainīties. Tāpat jāattīsta un jāstiprina arī uzņēmība, līderība, ambīcijas. Būs nepieciešamas arī tehniskas iemaņas strādāt ar jaunām iekārtām, mehānismiem un datorprogrammām.
Jārēķinās arī ar jauniem darba attiecību modeļiem – gadu gadiem ilgu un stabilu karjeru vienā darba vietā arvien biežāk nomaina darbs projektos, ārštata darbs, uz elastīgiem sadarbības nosacījumiem balstītas darba attiecības.
Arī izglītības sistēmai jāreaģē uz pārmaiņām, jo pašreizējā sistēma vairs neatbilst mūsdienu vajadzībām, uzskata sociālantropologs un bijušais izglītības un zinātnes ministrs Ķīlis.
Tāpēc jāmaina līdzšinējais mācību process, ko veido atsevišķu priekšmetu pasniegšana, secīga zināšanu apguve, mājasdarbu pildīšana un skolu kabineti, kur mācību stundās ir viens skolotājs pret 30 bērniem un ir ļoti maz kopdarbības. Tā vietā skolēniem jāstrādā kopā, jauktās vecuma grupās. Kur vajag, tur jāveido individuāli plāni, citur savukārt – kolektīvi plāni. “Jāstrādā dažādās grupās un kombinācijās, lai skolēni pierod strādāt ar dažādiem cilvēkiem, ne tikai ar saviem draugiem,” saka Ķīlis. Viņaprāt, nākotnes skolā nav jābūt kabinetiem, tai jābūt vienai lielai ēkai, kas sadalīta tematiskajās zonās, piemēram, zinātne, mākslas, bioloģija, kur veikt grupu mācību darbus.
Daudzas prasības skolās jau kļuvušas liekas, uzskata sociālantropologs. “Glītrakstīšana ir bezjēdzīgs pasākums. Tas ir kā mācīt krāsot visu laiku vienu un to pašu stūri,” piemēru min Ķīlis. Viņš atzīst, ka sociālo apstākļu dēļ līdzšinējā izglītības sistēma gan vēl kādu laiku var eksistēt, taču nu jau arī paši skolas bērni sapratuši, ka tas, ko māca izglītības iestādēs, “nekam neder”, tāpēc rit decentralizēts un dezorganizēts paralēlais mācību process, kur skolēni mācās viens no otra, izmantojot “Youtube” vai citus risinājumus.
Arī skolēnu vecākiem būtu jāprasa izglītības iestādēm, ko tās dara, lai bērnus sagatavotu tehnoloģiju laikmetam, uzskata “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs. Skolēnu vecāku aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse vecāku nemaz nezina, kas skolā tiek darīts, lai bērnus sagatavotu nākotnes vajadzībām un lai tie apgūtu robotizācijas un automatizācijas laikmeta prasmes. Taču izglītības sistēmā ir daudz darāmā, lai skolēni apgūtu mūsdienu realitātei vajadzīgās prasmes.
Automatizācija var nest pārmaiņas arī skolēnu izglītošanas procesā – nākotnē virtuālie skolotāju palīgi varēs nodrošināt individuālu pieeju katram audzēknim, vīziju iezīmē Ķīlis. Kā tas iespējams? Ja tagadējo darba burtnīcu vietā nākotnē uzdevumi būs jāpilda datorā, tad brīdī, kad skolēns pieļaus kļūdu, palīgos nāks virtuālais skolotājs, norādīs uz nepareizo darbību un skaidros, kā būtu jādara. Savukārt virtuālā asistenta novērojumus pēc tam savā darbā jau varēs izmantot īstie skolotāji.
Tikmēr pati robotika ir perspektīvs studiju virziens, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes prodekāns mācību darbā Agris Ņikitenko. RTU piedāvā akadēmiskā bakalaura un maģistra programmas “Intelektuālas robotizētas sistēmas”, kas ietver gan industriālās automātikas un robotikas pamatus, gan arī spēcīgu mākslīgā intelekta komponenti. Uz studiju vietām ir konkurss, turklāt studējošie ir motivēti un darboties griboši, piemēram, veidojas jaunuzņēmumi robotizācijas un automatizācijas risinājumu izstrādei. Arī Latvijas uzņēmumiem ir liela interese sadarboties nolūkā automatizēt un padarīt efektīvāku savu ražošanu.
Jaunā tehnoloģiskā revolūcija – superdatoru spējas, mākslīgā intelekta attīstība, mašīnmācīšanās, automatizācija – liek ne tikai domāt par jauna veida izglītības sistēmu un gatavoties jaunām nodarbinātības formām, bet, tāpat kā pirmā industriālā revolūcija, var nest sev līdzi daudz plašākas sociālas, ekonomiskas un politiskas pārmaiņas un riskus, par kuru pārvaldīšanu būtu jādomā politikas veidotājiem.
Viens no riskiem - automatizācija palielinās nevienlīdzību sabiedrībā. Britu domnīca “Institute for Public Policy Research” jeb IPPR nesen publicētā ziņojumā par Lielbritānijas nākotni brīdina: var veidoties situācija, ka automatizācijas nestos ieguvumus baudīs tikai tehnoloģiju īpašnieki, kuri no sava kapitāla gūs labu peļņu. Savukārt pārējiem draud cīņa par savu eksistenci, jo ražošanā arvien mazāk būs vajadzīgs cilvēku darbs – ekonomiski izdevīgāk būs darbarokas aizstāt ar tehnoloģijām. Šajos apstākļos kritiski būtisks ir jautājums par kapitāla īpašumtiesībām.
Politikas veidotājiem būtu jādomā, kā tehnoloģiskās pārmaiņas izmantot visas sabiedrības labā un kā nepieļaut sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības pieaugumu. IPPR rosina meklēt risinājumus, lai nodrošinātu, ka automatizācijas nestie ieguvumi tiek demokrātiski pārvaldīti un plaši sadalīti. Tāpēc būs vajadzīgi jauni īpašumtiesību modeļi, augstāka minimālā alga un izglītības sistēma, kas veicina radošumu un attīsta mašīnu darbu papildinošas prasmes, kā arī īsāka darba nedēļa, lai godīgi sadalītu produktivitātes ieguvumus.
Vēl viens potenciāli ieviešams mehānisms ir vispārējais pamatienākums, kas papildinātu iedzīvotāju gūtos ienākumus darba tirgū. Dažviet pasaulē jau tiek testēta beznosacījumu ienākumu izmaksa iedzīvotājiem. Somija šogad sāka divu gadu eksperimentu, kura laikā 2000 bezdarbnieki ik mēnesi saņem 560 eiro maksājumu bez jebkādiem papildu nosacījumiem un turpinās šo summu saņemt līdz eksperimenta beigām arī gadījumā, ja atradīs darbu un sāks saņemt algu. Šī soļa mērķis ir meklēt iespējas, kā pielāgot sociālo politiku mūsdienu izaicinājumiem, un noskaidrot, vai šāds risinājums stimulētu bezdarbniekus iekļauties darba tirgū, kurā arvien vairāk sastopami elastīgi nodarbinātības risinājumi – īstermiņa vai nepilnas slodzes darbi.
Darba organizācijas maiņa – arvien vairāk īstermiņa līgumdarbu, gabaldarbu, ārštata darbu, nevis pastāvīgas darbvietas – nozīmē, ka daudziem strādājošajiem nodarbinātības nosacījumi kļūs sliktāki un samazināsies ienākumi, ja vien netiks atrasts efektīvs regulējums cilvēku interešu aizstāvēšanai, brīdina IPPR.
Lielākajai daļai cilvēku jārēķinās ar nedrošību un nepastāvību darba tirgū. Laika gaitā būs arvien mazāk pienākumu un darbu, ko nespēs paveikt tehnoloģijas un kur būs vajadzīga cilvēku palīdzība. Lai arī pārmaiņu rezultātā var rasties jaunas, pašlaik pat neiedomājamas profesijas, tas īpaši nepalīdzēs tiem cilvēkiem, kuru pašreizējās prasmes automatizācijas rezultātā vairs nebūs vajadzīgas.
Jaunu profesiju apgūšana vai pārkvalifikācija ir un būs sarežģīta situācijās, ja tiks automatizētas un izzudīs veselas profesijas un profesiju grupas. Tehnoloģiju progress ir kļuvis tik straujš, ka prasmju pilnveidošana un kvalifikācijas uzlabošana var vairs netikt līdzi pārmaiņām. Ja veselas sociālas grupas nespēs turēties līdzi tehnoloģiju progresam, tām draud bezdarbs vai nevērtīgas un slikti apmaksātas darbvietas un nevienlīdzības pieaugums.
Politikas veidotāju izaicinājums ir meklēt iespējas, kā robotizācijas un automatizācijas revolūcijas laikā nodrošināt labklājības pieaugumu visā sabiedrībā, ne tikai vairot tehnoloģiju īpašnieku turību. Pretējā gadījumā sabiedrībā rūgs neapmierinātība, kas var izlauzties dažādās protesta formās.
Pāris gadsimtu senā vēsturē – industriālās revolūcijas laikā Lielbritānijā – jau piedzīvota strādājošo vēršanās pret modernizāciju. Baidoties par to, ka jaunās mašīnas un fabrikas padarīs amatnieku darbu par nevajadzīgu, tie protestēja, lauza jaunās ražošanas iekārtas un pat dedzināja fabrikas. Protestētāji tolaik cerēja uz valdības atbalstu un gaidīja, ka jaunās ražošanas iekārtas tiks aizliegtas, taču tā vietā britu valdība vērsās pret nemiera cēlājiem un ieviesa bargus sodus par iekārtu bojāšanu - pat nāvessodu. Pēcāk jau strādājošie par savām interesēm – labākiem darba apstākļiem un lielākām algām – cīnījās, apvienojoties arodbiedrībās, bet sociālo pretrunu un nevienlīdzības dēļ sabiedrībā attīstījās sociālisma un marksisma idejas.
Pēc Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova domām, maldīgs ir uzskats, ka darba stundu būtisks samazinājums pēdējā gadsimta laikā ir noticis tikai sociālisma ideju izplatīšanās dēļ. Pieaugot darba ražīgumam, aug arī ienākumi. Ienākumiem sasniedzot noteiktu slieksni, kas katram ir individuāls, pieaug pieprasījums pēc brīvā laika. Tādējādi nevis Marksa doktrīna, bet gan tehniskais progress ir bijis galvenais rīks, kas ļauj mums tagad baudīt garākas brīvdienas.
Krasnopjorovs atzīst, ka tehniskajam progresam ir blakusparādības – dažas profesijas izzūd, bet to vietā parādās jaunas, tomēr sabiedrībai kopumā tehniskais progress noteikti nāca par labu – lai par to pārliecinātos, pietiek salīdzināt kaut vai pašreizējo Londonu ar Čārlza Dikensa romānu skatiem. Turklāt kopš tiem laikiem bezdarbs ir nevis pieaudzis, bet sarucis. Darbvietu kvalitāte un darba apstākļi ir būtiski uzlabojušies, bet vispārējais dzīves līmenis – pieaudzis.
Bez tehniskā progresa un automatizācijas darba ražīgums lauksaimniecībā būtu tik zems, ka visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem, kuri nav kara dienestā, būtu jāstrādā ar lāpstu, lai pabarotu sevi un karavīrus, un tieši tā tas arī bija pirms dažiem gadsimtiem, kad par zinātnieka vai mākslinieka profesiju atļāvās sapņot tikai daži, atzīmē Latvijas Bankas ekonomists.
"Automatizācija, robotizācija un tehniskais progress notiek nepārtraukti. No ekonomiskās teorijas viedokļa šie procesi nozīmē arvien vairāk fiziskā kapitāla uz darbinieku, kas ļauj darbiniekiem strādāt produktīvāk un tādējādi vai nu saņemt augstākus ienākumus, vai arī vairāk laika veltīt atpūtai, ģimenei un hobijiem."
Oļegs Krasnopjorovs
Savukārt domnīcas “Certus” ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis uzsver: lai arī šodien nenoliedzami dzīvojam labāk nekā pirms industriālas revolūcijas, vienlaikus tomēr jāņem vērā arī tas, kas noticis laikā starp industriālo revolūciju un mūsdienām. Pieredzēta milzīga ienākumu un bagātības koncentrācija dažās rokās, kā rezultāts bija ne tikai ienākumu nevienlīdzība, kura turpinās līdz šai dienai, bet arī lieli iekšpolitiski konflikti, marksisma ideoloģija un uz tās balstīti režīmi, divi pasaules kari. Tāpēc būtu jādomā, kā jauno tehnoloģiju nestās pārmaiņas pārdzīvot ne tik dramatiskā veidā kā 20. gadsimtā.
Tehnoloģiju speciālisti jau skaļi brīdina par postu, ko var nodarīt mākslīgā intelekta tehnoloģijas, ja tās tiek izmantotas ļaunprātīgos nolūkos, piemēram, karadarbībā. Šovasar vairāk nekā 100 robotikas un mākslīgā intelekta speciālisti parakstīja ANO adresētu aicinājumu aizliegt attīstīt un izmantot autonomos ieročus, lai novērstu mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstības sekmētu bruņošanās sacensību. Speciālisti brīdina par milzu riskiem, ja tiks izveidoti un izmantoti ieroči, kas darbosies bez cilvēku vadības un lēmumus pieņems mākslīgā intelekta algoritmi.
Mākslīgais intelekts kļūst arvien gudrāks, un zinātnieki jau rēķina, pēc cik gadiem tas kļūs jaudīgāks par cilvēces kolektīvo intelektu. Kā jebkura tehnoloģija, arī mākslīgais intelekts var sniegt labumu sabiedrībai, bet var arī nodarīt postu, tāpēc riski jāizprot un jāpārvalda.
Portāls “Delfi” aicina paust viedokli par robotizācijas un automatizācijas tendencēm.