Mēs esam daudz laimīgāki, teic Delfi.ee galvenais redaktors Urmo Sonvalds

Simtgades svinībās "Delfi" sveic visus mūsu ziemeļu kaimiņu zemes iedzīvotājus, taču īpaši sveicam arī savus kolēģus Igaunijas portāla "Delfi" redakcijā. Savukārt Latvijas lasītājiem kopā ar citiem faktiem un viedokļiem, kas būtu jāzina par Igauniju, piedāvājam arī interviju, kurā uz "Delfi.lv" galvenā redaktora Ingus Bērziņa jautājumiem atbild "Delfi.ee" galvenais redaktors Urmo Sonvalds.

Viens no lielākajiem tikumiem ir cilvēka spēja pasmieties par sevi. Dažreiz šķiet pārsteidzoši, cik nopietni ir latvieši, kad runa ir par nacionālo identitāti veidojošiem priekšstatiem. Kā tu domā – igauņiem piemīt šis tikums?

Igauņi spēj jokot par vēsturi, tradīcijām un savu raksturu. Bet... Vienmēr būs arī liela daļa kopienas, kura sargās sevi un jokus nespēs saprast. Šie cilvēki ir agresīvi, un mediji ir laba tribīne viņu uzskatiem. Varbūt vienīgi padomju režīma deportācijas ir temats, par kuru netiek jokots. Man pašam ļoti patīk joki par igauņiem, jo nereti tie parāda mūsu patieso dziļāko būtību.

Kāda, tavuprāt, ir lielākā atšķirība starp vidējo igauni uzreiz pēc Padomju Savienības sabrukuma un tagad, kad tiek svinēta simtgade?

Igaunijai un igauņiem tagad ir nākotne. Un tas dod mums spēku un cerību. Mēs tagad esam eiropieši. 1991. gadā mēs nebijām ne īsti eiropieši, ne “homo sovieticus”.

Vai dzimtenes mīlestības jēdziens atšķiras dažādās igauņu paaudzēs? Kā? Tas, pēc tavām domām, ir labi vai slikti?

Tas nav paaudžu jautājums. Tas ir jautājums par iztiku, ienākumu līmeni un drošību par nākotni. Ļaudis, kuriem klājas labi, visticamāk, patiesāk un skaidrāk mīl savu tēvzemi.

Igaunija vienmēr bijusi zināma kā visattālinātākā valsts no tā saucamās Baltijas vienotības, dēvējot sevi par attīstītāko, par Ziemeļvalsti un tamlīdzīgi. Vai šis aspekts ir svarīgs vispārējā attieksmē pret simtgades svinībām? Vai ir kāds īpašs igauņu ceļš, kuru gribi ieteikt Latvijai?

Baltijas vienotība pastāv vārdos un reģiona drošības nozīmē, kamēr vairumā gadījumu mēs esam sāncenši. Mēs cīnāmies par investīciju piesaistīšanu un starptautisku slavu, mēs visi vēlamies būt jaunuzņēmumu karaļi, ekonomikas lauvas. Igaunija savlaicīgi, 1991.–1994. gadā, veica nozīmīgākās reformas mūsu reģionā, un tas palīdz mums noturēties stiprās pozīcijās. Tāpat mums ir labāka situācija korupcijas jomā.

Ar kādām domām pamatā igauņi sagaida simtgadi? Var minēt, ka dažās sabiedrības grupās ir liela vilšanās par atjaunoto valsti. Vai notiek diskusijas arī par problēmām, un kādi risinājumi tiek piedāvāti?

Svinības sākās jau pirms dažiem gadiem, un pēdējos sešus mēnešus mēs visur redzam logo, plakātus un citus “Igaunijai 100” uzskates materiālus. Daudzi cilvēki ir noguruši no nebeidzamajām svinībām. Tas ir normāli, jo ikdienas rūpes ir lielākas un būtiskākas nekā dzimšanas diena. 

Kādi ir lielākie riski Igaunijas kultūras saglabāšanai nākotnē? Vai sabiedrība par tiem diskutē, un kādi risinājumi tiek piedāvāti?

Kā saglabāt mūsu kultūru, valodu un mantojumu – tie ir jautājumi, par kuriem mēs diskutējam burtiski katru dienu. Stipras skolas, stipra valodas mācīšana, brīvi mediji, zemi nodokļi grāmatām un medijiem – tie ir risinājumi. Neviens, protams, necīnās pret igauņu kultūru, bet jāmāk novērst negatīvas starptautiskās ietekmes.

Kā tu raksturotu svinību pasākumu tēmu? Par kuriem pasākumiem tu jūti vislielāko lepnumu? Kā uz pasākumiem reaģē sabiedrība?

Svinības nav beigušās, un mēs ceram, ka 24. februāris būs spilgtākā diena svinību virknē. Es ļoti priecājos par to, kādu saturu mēs radījām “Delfi”. Pēdējo sešu mēnešu laikā mēs pastāstījām par 100 dažādām Igaunijas ģimenēm – savācām 100 unikālus stāstus par mūsu vēsturi!

Ko tu teiktu 1918. gada igaunim, kurš tev prasītu – kā Igaunijā izskatās pēc 100 gadiem?

Mēs atkal esam brīvi, mēs esam zaudējuši tūkstošiem tautiešu šo simts gadu laikā, bet esam stiprāki, daudz laimīgāki, un mums ir nākotne. Vienīgi diemžēl cilvēki un nauda pamatā ir Tallinā.

Kas, tavuprāt, ir Igaunijas unikālais tēls pasaulē, ko tava valsts ir sasniegusi pēdējo 25 gadu laikā, un kas šo tēlu veidojis?

Igauņi ir pārmaiņu cilvēki – jebkurā jomā. Mums ir daudz zvaigžņu, kas palīdzējušas Igaunijai kļūt par slavenu valsti, bet manis paša TOP5 ir [šahists] Pauls Keress, [komponists] Arvo Pērts, [basketbolists] Tīts Soks, [gleznotājs] Konrāds Megi un [autosportists] Ots Tanaks.

Ja es tev palūgtu no visas Igaunijas literatūras vēstures citēt tikai vienu frāzi, lai izstāstītu, kā jūs tagad jūtaties savā simtgadē, ko tu teiktu?

Antons Hansens Tamsāre, “Zeme un mīlestība”: “Pēc smaga darba nāk mīlestība.”