Foto: Shutterstock
Gadiem ejot, tu, visticamāk, saproti, ka harmoniskas un laimīgas attiecības lielākoties veido nevis savstarpējā saskaņa, cieņa un, protams, mīlestība, bet arī spēja pielāgoties un rast kompromisus, iztiekot bez nevajadzīgiem un attiecības pat graujošajiem skandāliem. Lūk, aptaujājot piecus pārus, noskaidrojām, kādi ir bijuši nopietnākie kompromisi, ko cilvēki ir pieņēmuši mīlestības, attiecību un savas kopdzīves laikā. Ļoti iespējams, tie liks uz būtiskām lietām no nedaudz neierastāka skatpunkta paraudzīties arī tev un kritiski izvērtēt savu vai partnera rīcību!

Santa un Edmunds, kopā trīs gadus

Foto: Shutterstock

Nopietnākie konflikti, kas starp mums radās, saistījās ar prasmi pieslīpēties vienam otra vaļaspriekiem brīdī, kad uzsākām kopdzīvi. Pēkšņi parādījās viedokļu atšķirības par to, cik daudz laika mums vajadzētu pavadīt kopā un cik – atsevišķi, veltot laiku savām nodarbēm un interesēm. 

Strīdu bija daudz, tomēr to rezultātā iepazinām viens otru vēl labāk, sapratām, kas mūs dara laimīgus un sniedz gandarījumu, un – cik svarīgi attiecībās ir nepazaudēt sevi. Laiks, ko pavadām atsevišķi, veltot savu enerģiju mumsnozīmīgām lietām, tikai liek novērtēt un saprast, cik dārgas mums ir šīs attiecības, kā arī padara kopā pavadīto laiku daudz kvalitatīvāku un harmoniskāku, jo esam uzlādējušies ar enerģiju un pozitīvām emocijām, ko sniedzam viens otram.

Krista un Nauris, kopā divus gadus

Foto: Shutterstock

Ievācoties mūsu pirmajā kopīgi īrētajā dzīvoklī, nopietni sastrīdējāmies par to, kādam tam būtu jāizskatās. Abi esam mākslinieciski, tomēr katrs ar savu gaumi. To visu kombinējot ar vēlmi kontrolēt situāciju, konflikti radās uz līdzenas vietas. Mūsuprāt, veidojot vidi sev apkārt, pārim ir jāieklausās vienam otrā un jābūt gatavam pieņemt faktu, ka var rasties viedokļu atšķirība. Un šai brīdī svarīgākais ir pārrunāt savas sajūtas un vēlmes, rodot kopsaucēju.

Anete un Renārs, kopā četrus gadus

Foto: Shutterstock

Tā kā mums abiem krasi atšķiras kārtības izpratne, par nomētātajām mantām, neiznestajiem atkritumiem un nesaklāto gultu attiecību sākumposmā nemitīgi radās strīdi, kas beidzās ar ievērības cienīgiem skandāliem un pat nomesto drēbju sagriešanu vai izmešanu.

Lai situāciju atrisinātu civilizētā veidā, vienojāmies, ka katrs uzkopsim aiz sevis paša un tā, lai nevienā mirklī nebūtu kauns uz mājām aicināt ciemiņus. Protams, reizēm kāds no mums mājas darbus apdara biežāk, taču sapratām, ka šī nav tik globāla problēma, lai mēs savu enerģiju tērētu strīdiem. Galu galā – no nākamajā dienā nomazgātiem vakariņu traukiem neviens vēl nav nomiris.

Laila un Lauris, kopā gandrīz divus gadus

Foto: Shutterstock

Nav noslēpums, ka cilvēku libido var atšķirties. Nereti pie vainas ir stress, sadzīviskas problēmas vai vienkārši nelāgs noskaņojums, kas uz kādu brīdi intīmo tuvību padara retāku. Nozīmīgi strīdi par to mums nav bijuši, tomēr prasme rast kompromisu un respektēt partnera vēlmes ir neiztrūkstoša mūsu attiecību sastāvdaļa, ko kopjam, atklāti paužot savas sajūtas un emocijas.

Zane un Jānis, kopā septiņus gadus

Foto: PantherMedia/Scanpix

Mūsu ģimenes dzīvē lielākās nesaskaņas ienāca brīdī, kad strauji sāka paaugties dēliņš. Radās atšķirības par to, kā puiku labāk audzināt, kas savukārt radīja apjukumu bērnā, viņam neizprotot, kāpēc vecāki bieži vien rīkojas tik atšķirīgi (tētis ir pielaidīgs, savukārt mamma – stingra). Redzot, ka tas atsaucas uz dēla uzvedību, sapratām, ka šādi viņam tikai kaitējam, tāpēc apsēdāmies, uzrakstījām uz papīra būtiskākos audzināšanas noteikumus, ko vēlamies ieviest mazā ikdienā, un vienojāmies, ka tos nepārkāpsim. 

Tādējādi dēls atradinājās no prasmīgas manipulēšanas ar vecāku vājībām, kā arī mēs kļuvām par krietni saskanīgāku ģimeni, daudz vieglāk rodot risinājumus dažādām problēmsituācijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!