Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Ar gaišiem sveicieniem no Tadžmahala!
Daba un kovidmīti
Raksts: Raivis Bahšteins
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Neskatoties uz atsevišķiem gadījumiem, visaptverošā kovidkrīze tomēr nav ļāvusi dabai uzelpot, lai atkoptos no cilvēces radītās ietekmes uz vidi un klimatu. Pat uz mirkli – ne. Lai gan Covid-19 pandēmija brīžiem spējusi samazināt degvielas izmešu apjomus vai paseklinājusi ekonomiskās aktivitātes nospiedumu uz dabu citos veidos, tomēr jaunā situācija joprojām nav bijusi iemesls, lai krasi mainītu cilvēces uzvedību.

Piesārņojošā rutīna un skaistas bildes

Lai gan debesis aviopārvadājumi švīkā mazāk, ieguvumu videi kompensē plastmasas atkritumu pieaugums – bailes saslimt cilvēkiem liek izmantot arvien vairāk iepakojuma. Tostarp kafejnīcas un restorāni pārvērtušās par gatavo maltīšu iepakošanas vietām. Valdību rīkojumu vai personīgu apsvērumu vadīti cilvēki visā pasaulē masveidā sākuši lietot no dabai nedraudzīgiem materiāliem gatavotas sejas maskas un aizsegus – tie ir pandēmijas sabiedrības "jaunie maisiņi".
Foto: AP/Scanpix/LETA
Cilvēki, baidoties inficēties, no sabiedriskā transporta pārsēžas privātajos automobiļos, bet lielveikalu rindas aizstājušas pārtikas produktu un preču piegādes līdz namdurvīm, radot papildus CO2 izmešus. Turklāt saspīlētā ekonomiskā situācija daļai cilvēku, iespējams, liek atteikties no dabai draudzīgākām izvēlēm iepērkoties, piemēram, priekšroku dodot lētākiem produktiem, kuru audzēšanā izmantoti augsni degradējošie pesticīdi vai kas importēti no tālām zemēm.

Tie ir tikai atsevišķi piemēri no ikdienas, kas ilustrē to, ka jaunie cilvēces paradumi nebūt nav videi draudzīgi.

Pandēmijas ēnā zib cirvji Amazonē

Kad pasauli skāra pirmais Covid-19 vilnis, kam sekoja dažādu cilvēku pārvietošanās ierobežojumu noteikšana, sabiedrību pāršalca ziņas, ka, cilvēces rosībai pierimstot, daba uzelpo. Uzskatāmākais piemērs bija ziņas ar pasaulslaveniem skatiem no kultūrvēsturiskām ainavām, kas, uz brīdi izkāpušas no smoga mēteļa, vērotājiem nekautrīgi izrādīja savas slēptākās detaļas jau pa lielu gabalu – no mirdzošā Tadžmahala Indijā līdz Londonas un citu metropoļu dzidrajām panorāmām. Gaisa piesārņojums, lielā mērā pateicoties lidojumu pieklusumam, burtiski redzami samazinājās visos kontinentos.

Tikmēr Venēcijā, apstājoties kruīza kuģu satiksmei, ierasti duļķainie kanāli kļuva teju kristāldzidri. Savukārt Latvijā šādu ietekmi sevišķi novērot nevarēja, Daugavas brūnajā dzelmē nogrimušais Staburags vai Pērses ūdenskritums netapa saskatāms. Rīgā, atsevišķos Maskavas priekšpilsētas namos, krāsnis turpināja sildīt vecs apģērbs un atkritumi, izplatot toksisku dūmu miglu virs bruģētajām ielām. Latvijā viss bija pa vecam.
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Dažādas dabas organizācijas norāda, ka pastāv kļūdains uzskats par to, ka pandēmijas laikā daba "atpūšas" no cilvēkiem, jo tie vairāk uzturas mājās. Diemžēl šajā laikā atmežošana Amazones līdzenumā un citos reģionos Āzijā un Āfrikā nav apstājusies, tāpat kā retu savvaļas dzīvnieku malumedniecība. Tieši pretēji – kamēr valdību uzmanība fokusēta cīņai ar vīrusu, tikmēr ir signāli, ka uzbrukumi dabai notiek vēl zvēriskāk. Savukārt nabadzīgas teritorijas, kas ir ekonomiski atkarīgas no tūristiem, apstājoties ceļotāju pieplūdumam, saskaras ar trūkumu. Tādējādi, piemēram, Āfrikā, strauji pieaudzis savvaļas dzīvnieku gaļas patēriņš, negatīvi atsaucoties uz bioloģisko daudzveidību.

Risks inficēties un iepakošanas mānija

Ar plastmasu pret Covid-19 – pandēmija veicinājusi cilvēces vēl lielāku nodošanos produktu iepakošanai. Dabai te būtu ko iebilst. Lielveikalu apmeklētāji jau ir pieraduši, ka plēvē tiek guldīta ikkatra smalkmaizīte, bet sveramie produkti jau ir sabērti maisiņos vai plastmasas kastītēs. Taču, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, līdz šim nav apstiprināts neviens Covid-19 gadījums, kad šis vīruss būtu pārnests ar pārtiku vai pārtikas iepakojumu. Drīzāk kaitīga ir izvairīšanās no tādiem sveramajiem produktiem kā svaigie augļi un dārzeņi, norāda PVO (protams, pirms piegādes pircējiem izvērtējot to, vai audzēšanā izmantotas lauksaimniecības ķimikālijas).

Lai izdzīvotu un izplatītos, Covid-19 nepieciešams dzīvs "saimnieks" – dzīvnieks vai cilvēks, tāpēc vīruss nevar vairoties uz pārtikas iepakojuma virsmas. Līdz ar to pārtikas iepakojuma materiālus nav nepieciešams dezinficēt, bet pēc pārtikas paku apstrādes un pirms ēšanas rokas gan ir pienācīgi jānomazgā, atgādina PVO. Tajā pašā laikā plastmasas iepakojums, ar ko saskaramies arvien vairāk, ne tikai vairo pieprasījumu pēc plastmasas, bet pasauli apgādā ar jauniem un jauniem atkritumiem, kas rodas jau sekundes simtdaļu pēc produkta izlietošanas. Turklāt ftalāti un fenoli, ko satur iepakojums un kas nokļūst pārtikas produktos, atstāj izmaiņas cilvēka organismā. Šādas vielas ir pat medicīniskajā aprīkojumā. No sistēmas pieslēgšanas slimnīcā pacientiem visticamāk atteikties nevajadzētu, bet no lieka pārtikas iepakojuma gan var mēģināt izvairīties. Pārsteidziet pusdienu restorānu un pēc maltītes ierodieties ar līdzpaņemtu burciņu!
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Kā norādīts "Zero Waste Latvija" un citu nevalstisko organizāciju veiktā pētījumā "Plastics in the Spotlight", kā piedevas pārtikas plastmasas iepakojumam ražotāji izmanto vairākus tūkstošus dažādu vielu, lai padarītu iepakojumu izturīgāku, skaistāku, ērtāk lietojamu. Šādas piedevas izmanto arī kartona pārklāšanā ar plastmasas kārtu, tāpēc ātrās ēšanas piekritēju ķermeņos ftalātu ir visvairāk. Pat bambusa krūzītes tiek ražotas, izmantojot līmvielas, kas var būt cilvēkam un dabai kaitīgas.

Pandēmijas cēloņi. Kam "pieder TV pults?"

Arvien biežāk izskan zinātnieku brīdinājumi, kas norāda uz tiešu saikni starp dabas iznīcināšanu un potenciāliem slimību uzliesmojumiem nākotnē – uzsverot dabas aizsardzības un atjaunošanas nozīmi turpmāko pandēmiju novēršanā. Kā redzams, šie izaicinājumi vairs nav pie durvīm, bet jau kādu laiku ērti iekārtojušies pie mūsu pusdienu galdiem un arī miljoniem cilvēku slimības gultās visapkārt pasaulei. Jaunie izaicinājumi zviln pat atpūtas krēslos, izcīnot "TV pults turētāja tiesības" un pandēmijai lielā mērā nosakot dienaskārtību medijos. Aktuāls ir jautājums par to, vai pietiekami lielu proporciju no mediju satura veido Covi 19 pandēmijas cēloņu izzināšana, atbildīgāk ielūkojoties dabā notiekošajos procesos.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.