Abavas senlejas dabas parks ir iekļauts "Natura 2000" (īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkls Eiropas Savienības dalībvalstīs) teritorijā un veidots, lai aizsargātu upes ieleju, kas var lepoties ar plašu biotopu daudzveidību, tostarp ļoti retiem biotopiem, piemēram, kaļķainiem purviem ar devela grīsli un kadiķu audzēm kaļķainās pļavās.

Abava ir viena no zināmākajām Latvijas upēm, kas kultūras kanonā izdaudzināta ar skaistajiem skatiem ievu ziedēšanas laikā, un dabas parka pievienotā vērtība ir ainavas – upes ielejas skati, pauguri, nogāzes un pļavas, – un ne velti upes tecējuma posms no Kandavas līdz Sabilei tiek dēvēts par Kurzemes Šveici.

Dabas parkā arī ietilpst virkne ģeoloģisko objektu – Īvandes ūdenskritumi, Imulas dolomīta klintis, Abavas rumba, Māras kambari, Sudmaļu ūdenskritums, Muižarāju klintis, Kalnamuižas kraujas un citi. Tāpat arī parka teritorijā ietilpst dabas liegums Čužu purvs, kas ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik lielā platībā savvaļā aug pēcleduslaikmeta augs krūmu čuža ("Pentaphylloides fruticosa"). Kopējā purva platība ir 96 hektāri. Tas ir bagāts ar kaļķiežiem un sēravotiem. Vairāk par Abavas ielejas dabas parku var uzzināt šeit.

Daugavas ielejas dabas parks iekļauts "Natura 2000" teritoriju tīklā un ir izveidots ar mērķi aizsargāt Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas nav izmainījies pēc Pļaviņu HES uzcelšanas. Senlejas pamatkrasta stāvo nogāžu vērtība ir platlapju un gravu meži. Tāpat arī šajā teritorijā ir daudz dabisku un botāniski ļoti vērtīgu sauso pļavu kaļķainās augsnēs. Savukārt upes krastos esošajās mēreni mitrajās pļavās sastopamas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.

Tuvāk Aizkrauklei atrodami arī dolomītu atsegumi un avotu izplūdes vietas upes krastā. Šeit ir reti sastopamu sikspārņu barošanās vietas. Parka teritorijā ietilpst arī Ozolkalnu dabas liegums, kas izveidots, lai aizsargātu vientuļo bišu dzīvesvietu Daugavas senkrasta nogāzē.

Arī Dvietes palienes dabas parks ir iekļauts "Natura 2000" teritorijā. Tā ir regulāri applūstošu palieņu pļavu aizsardzības teritorija pie Dvietes un Ilūkstes upes ietekas Daugavā. Šī ir izcila vieta putnu vērošanai un uzskatāma par vienu no daudzveidīgākajām un bagātīgākajām putnu vietām visā Latvijā.

Dvietes palienes ir ļoti nozīmīga caurceļojošo ūdensputnu pulcēšanās vietām pavasarī, un ik sezonu šeit uzturas vairāki tūkstoši zosu un pīļu, šī ir arī svarīga ligzdošanas vieta griezēm. Dabas parka teritorijā konstatētas vismaz 28 īpaši aizsargājamo putnu sugas. Šeit regulāri tiek rīkotas putnu vērošanas ekskursijas. Plašāka informācija šeit.

Papes dabas parks ir ne tikai "Natura 2000" teritorija, bet arī starptautiskas nozīmes mitrājs. Dabas parka mērķis ir aizsargāt ligzdojošos un caurceļojošos putnus. Papes ezers ir lagūnas tipa sekls ezers, kas ne tikai vilina putnus, bet arī ir bagāts ar dažādiem aizsargājamiem biotopiem. Teritorijā sastopami arī tādi aizsargājami veidojumi kā pelēkās kāpas ar zemu lakstaugu veģetāciju, kaļķaini zāļu purvi ar dižo aslapi, sugām bagātas vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs, molīnijas pļavas uz kaļķainām vai mālainām augsnēm, jūras piekrastes smilts sēkļi, embrionālās kāpas, neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas, boreālie meži.

Dabas parka teritorijā atrodamas gan unikālas dabas ekosistēmas, gan arī skaistas ainavas un interesanti apskates objekti, tostarp jau iepriekš minētais Papes ezers, kā arī Nidas augstais purvs un jūras piekraste. Šeit atrodams arī bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums, vairākas dabas takas un savvaļas zirgi, tauri un sumbri. Plašāka informācija šeit.

Pavisam netālu no Rīgas atrodas Ogres Zilie kalni – dabas teritorija ar skaistu, neskartu mežu. "Natura 2000" teritoriju tīklā iekļautā dabas parka lielāko daļu aizņem Latvijā ļoti rets biotops – skujkoku meži uz osiem. Zilie kalni ir Ogres Lielo Kangaru osu grēdas sastāvdaļa, kam raksturīgs izteiksmīgs reljefs.

Parkā sastopamas dažādas floras un faunas vērtības – gan augu, gan putnu un vairākas kukaiņu aizsargājamās sugas. Ogres Zilajos kalnos atrodamas sešas aizsargājamas augu sugas, kas raksturīgas mežiem uz osiem vai osveida vaļņiem: meža silpurene, smiltāju esparsete, šaurlapu lakacis, Ruiša pūķgalve, pundurbērzs, pļavas silpurene. Apmeklētāju ērtībai izveidotas pastaigu takas, skatu tornis, izglītojoši plakāti un atpūtas vietas. Vairāk par dabas parku iespējams uzzināt šeit.

Engures ezera dabas parks, "Natura 2000" teritorija, ir starptautiskas nozīmes mitrājs. Dabas parks veidots, lai teritorijā nodrošinātu ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzību. Šeit ligzdo aptuveni 186 putnu sugas, tostarp arī jūras ērglis un grieze. Pēc augu un putnu sugu daudzveidības un apdraudēto sugu daudzuma Engures ezera ornitoloģiskais liegums ir viena no bagātākajām teritorijām Latvijā.

Biotopu ziņā Engures ezera lielākā vērtība ir ezera saldūdens biotopi un apkārtnē esošā bioloģiskā daudzveidība. Te sastopami ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ļoti reti biotopi, piemēram, kaļķaini zāļu purvi ar rūsgano melnceri, pārejas purvi, slīkšņas un citi. Plašāka informācija par dabas parku atrodama šeit.

Salacas ielejas dabas parka teritorija aptver Salacas upes ielejas posmu no Mazsalacas līdz Salacgrīvai. Parks ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un ir "Natura 2000" teritorija. Šeit sastopami vairāki nozīmīgi biotopi, tostarp smilšakmens atsegumi, alas, upju straujteces, avoksnāji, nogāžu meži, sausas pļavas kaļķainās augsnēs un daudzi citi dabas brīnumi. Salaca ir ceturtā nozīmīgākā lašupe Baltijas jūras reģionā un tai daudzos posmos ir liela ainaviskā vērtība.

Dabas parkā sastopami daudzi nozīmīgi ģeoloģiskie objekti – Pietraga Sarkanās klintis, Dauģēnu klintis un alas, Neļķu klintis un alas, Silmaču iezis un alas, Bezdelīgu klintis un alas, Dzelveskalna atsegumi un alas un citi atsegumi. Plašāka informācija par dabas parku apskatāma šeit.

Adamovas ezera dabas parks, "Natura 2000" teritorija, ir nozīmīga eitrofo ezeru aizsardzības teritorija. Ezers un tā apkārtne ir barošanās vieta vairākām sikspārņu sugām, tostarp Eiropas nozīmes sugai – dīķa naktssikspārnim.

770 hektāru plašais dabas parks tiek dēvēts par Latgales augstienes aizsargājamo dabas dārgumu, un ne bez iemesla – šeit sastopami tādi Eiropas nozīmes biotopi kā dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju, melnalkšņu staignāji, boreālie meži un jaukti platlapju meži. Ezerā ir piecas ar mežu apaugušas salas un divi niedru purvi. Meži, kas atrodas uz salām, ir vairāk nekā 100 gadus veci, un cilvēks tos relatīvi maz ir ietekmējis.