Latvija neatrodas uz citas planētas
Raksts: Raivis Bahšteins
Foto: Shutterstock
Foto: Shutterstock
Kāpēc ikvienam jāpiedalās lielo vides jautājumu risināšanā, ja "parasto cilvēku" ikdienā tie it kā tieši neskar – problēmas, par kurām runā zinātnieki, nav gluži ieraugāmas pa logu.
Sākumā kautrīgi klauvēja pie durvīm, tagad kāpj iekšā pa logu. Dabas resursu pārtērēšanas radītās problēmas signalizē arvien uzstājīgāk, kļūstot par centrālo jautājumu ikvienā cilvēces darbības jomā un spēcīgi ietekmējot arī ekonomikas prognozes.
Procesi un notikumi ir savstarpēji cieši saistīti visā pasaulē, ieskaitot klimata un dzīvās dabas globālās krīzes, uzskata Pasaules Dabas fonda izpilddirektors Jānis Rozītis.
Tādējādi ikviens iedzīvotājs, arī Latvijā, pašam to apzinoties vai ne, ir ierauts šo krīžu cēloņu un seku mutulī.
Tam vajadzētu būt mediju pirmajās lapās katru dienu, taču, neskatoties uz pēdējā piecgadē visai regulārajiem zinātnieku paziņojumiem par klimata un dabas samilzušajām problēmām, risinājumu joprojām nav vai tie ir nāk ļoti lēni. Kā skaidro Rozītis, iemesls tam ir nespēja dažādām valstīm un biznesam savstarpēji vienoties par kopīgu rīcību, jo katram no pastāvošās situācijas, neskatoties uz visai skaidri definēto apdraudējumu nākotnē, ir kāds individuālais labums. Tikmēr kopīgās problēmas tikai pieaug.
Procesi un notikumi ir savstarpēji cieši saistīti visā pasaulē, ieskaitot klimata un dzīvās dabas globālās krīzes, uzskata Pasaules Dabas fonda izpilddirektors Jānis Rozītis.
Tādējādi ikviens iedzīvotājs, arī Latvijā, pašam to apzinoties vai ne, ir ierauts šo krīžu cēloņu un seku mutulī.
Tam vajadzētu būt mediju pirmajās lapās katru dienu, taču, neskatoties uz pēdējā piecgadē visai regulārajiem zinātnieku paziņojumiem par klimata un dabas samilzušajām problēmām, risinājumu joprojām nav vai tie ir nāk ļoti lēni. Kā skaidro Rozītis, iemesls tam ir nespēja dažādām valstīm un biznesam savstarpēji vienoties par kopīgu rīcību, jo katram no pastāvošās situācijas, neskatoties uz visai skaidri definēto apdraudējumu nākotnē, ir kāds individuālais labums. Tikmēr kopīgās problēmas tikai pieaug.
Krīze nesākās vienā dienā
Draudus, kas saistīti ar klimata un dabas krīžu nepārvarēšanu, Pasaules Ekonomikas forums 2020. gadā atzinis par lielākajiem nākotnes riskiem ilgtermiņa ekonomikas funkcionēšanai. Par 68% – tik ievērojami ir sarukušas zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju populācijas pasaulē pusgadsimta laikā, liecina nupat publicētais "Living Planet Report". Daba pazūd galvenokārt cilvēka rīcības dēļ – dzīvās ekosistēmas tiek apartas, izcirstas, apbūvētas ekonomisko interešu dēļ, tās aprij arī klimata pārmaiņas, kuras sekmē cilvēces paradumi.
Septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas publiskotajā ziņojumā par dabas daudzveidības stāvokli pasaulē secināts, ka situācija ir kritiska un cilvēce atrodas svarīgu lēmumu pieņemšanas krustpunktā. ANO atzīst, ka neviens no bioloģiskās daudzveidības mērķiem, kuri bija jāsasniedz līdz 2020. gadam, nav sasniegts.
Septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas publiskotajā ziņojumā par dabas daudzveidības stāvokli pasaulē secināts, ka situācija ir kritiska un cilvēce atrodas svarīgu lēmumu pieņemšanas krustpunktā. ANO atzīst, ka neviens no bioloģiskās daudzveidības mērķiem, kuri bija jāsasniedz līdz 2020. gadam, nav sasniegts.
Krīzes nesākas vienas dienas laikā. Latvijas iedzīvotāja nepatika pret kādu pavērsienu nav unikāla, tieši tikpat neapmierināts ir Brazīlijas zemnieks vai ASV uzņēmējs. Ar šīm globālajām problēmām, kurām mūsdienās nav robežu, var cīnīties tikai visi kopā, izskaužot cilvēces paradumus, kas kaitē dabai. Latvija neatrodas uz citas planētas, mēs esam klātesoši tajās pašās klimata un dabas krīžu problēmās.
Jānis Rozītis
Daba brūk, valdības kaļ vecā veida ekonomiku
Vides un dabas sistēmu sabrukums joprojām netiek uztverts pietiekami nopietni valdību darba kārtībā. Atkarība no ietekmīgām biznesa struktūrām un pārlieka līdzšinējā ekonomikas modeļa glorificēšana neļauj saskatīt acīmredzamo.
"Tomēr, meklējot iespējas, kā atveseļot ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas, ir iekustinātas sarunas par jaunu virzienu, kādā cilvēcei jāattīstās," norāda Rozītis. Tas ir iemesls, kāpēc 16. septembrī vairāk nekā 250 korporāciju vadītāji, institūcijas un filantropi publicējuši atklātu vēstuli valstu valdībām, finanšu ministriem un centrālo banku vadītājiem par nepieciešamību steidzami rīkoties ekonomikas atveseļošanas jomā, kur tiktu ņemta vērā atveseļošanās plānu kopējā ietekme uz taisnīgu turpmāko attīstību.
"Tomēr, meklējot iespējas, kā atveseļot ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas, ir iekustinātas sarunas par jaunu virzienu, kādā cilvēcei jāattīstās," norāda Rozītis. Tas ir iemesls, kāpēc 16. septembrī vairāk nekā 250 korporāciju vadītāji, institūcijas un filantropi publicējuši atklātu vēstuli valstu valdībām, finanšu ministriem un centrālo banku vadītājiem par nepieciešamību steidzami rīkoties ekonomikas atveseļošanas jomā, kur tiktu ņemta vērā atveseļošanās plānu kopējā ietekme uz taisnīgu turpmāko attīstību.
Jau maijā citu atklāto vēstuli parakstīja vairāk nekā 150 globālo korporāciju līderi no 34 nozarēm un 33 valstīm, aicinot valdības visā pasaulē savus pēcpandēmijas atveseļošanās centienus saskaņot ar jaunākajām zinātnieku atziņām klimata jomā. Vēstules parakstītāju vidū ir tādu uzņēmumu kā "Electrolux", "Schneider Electric", "Adobe", "Ikea", "H&M", "Coca-Cola" vadītāji.
Rīkoties un runāt, nevis ignorēt vai skumt
Ko darīt šeit un tagad, lai nesabruktu zem nomācošo prognožu svara? Kādi ir būtiskākie ikdienas ieradumi, kurus mainot tiktu sniegts vislielākais pienesums vides stāvokļa saglabāšanai?
"Klasiskajām" Latvijas iedzīvotāju ietekmes uz vidi jomām – mājoklis, pārvietošanās, pārtika – Pasaules Dabas fonda direktors pievieno šodien globāli un lokāli akcentēto cilvēka ietekmi uz dzīvo dabu jeb dabas daudzveidību. "Paturot prātā šīs četras jomas, vienkāršo ikdienas ieteikumu vidū ir, pirmkārt, apdomāt iegādāto produktu un izmantoto pakalpojumu patēriņa kvalitāti un apjomu – ko un kāpēc pērc vai izmanto? Kāda ir produkta un pakalpojuma ietekme uz vidi? Sākot ar maizes klaipu, T-kreklu līdz par mājoklim vai automobilim."
Tāpat, pēc Rozīša domām, būtiska ir pārdomāta attieksme pret dabas daudzveidību, gan ikdienā strādājot savā mājsaimniecībā vai darbojoties plašākā zemes īpašumā, gan pieņemot visdažādākos lēmumus profesionālajā vidē visdažādākajās jomās, jo vides jautājumus skar tās visas. "Vēl būtiski – runājiet savās ģimenēs, ar draugiem, kolēģiem par klimata un dabas izaicinājumiem, veidojiet jaunas vides iniciatīvas un nekautrējieties prasīt savas pašvaldības vadībai un mūsu valsts politiķiem sabiedrības interesēm un videi draudzīgākus lēmumus," saka Rozītis. Interesanti, ka nereti tas ir viens un tas pats.
"Klasiskajām" Latvijas iedzīvotāju ietekmes uz vidi jomām – mājoklis, pārvietošanās, pārtika – Pasaules Dabas fonda direktors pievieno šodien globāli un lokāli akcentēto cilvēka ietekmi uz dzīvo dabu jeb dabas daudzveidību. "Paturot prātā šīs četras jomas, vienkāršo ikdienas ieteikumu vidū ir, pirmkārt, apdomāt iegādāto produktu un izmantoto pakalpojumu patēriņa kvalitāti un apjomu – ko un kāpēc pērc vai izmanto? Kāda ir produkta un pakalpojuma ietekme uz vidi? Sākot ar maizes klaipu, T-kreklu līdz par mājoklim vai automobilim."
Tāpat, pēc Rozīša domām, būtiska ir pārdomāta attieksme pret dabas daudzveidību, gan ikdienā strādājot savā mājsaimniecībā vai darbojoties plašākā zemes īpašumā, gan pieņemot visdažādākos lēmumus profesionālajā vidē visdažādākajās jomās, jo vides jautājumus skar tās visas. "Vēl būtiski – runājiet savās ģimenēs, ar draugiem, kolēģiem par klimata un dabas izaicinājumiem, veidojiet jaunas vides iniciatīvas un nekautrējieties prasīt savas pašvaldības vadībai un mūsu valsts politiķiem sabiedrības interesēm un videi draudzīgākus lēmumus," saka Rozītis. Interesanti, ka nereti tas ir viens un tas pats.
