Uz sākumu Sākums Gada varoņi dabā Pesticīdi lauku māju putekļos Kā ēst dabai saudzīgāk Bioloģiskais pārtikas kompass Dāvinātprieks Saruna par maskošanos Līksmo atbildīgi Par pretrunīgajām cilvēka un dzīvnieka attiecībām Pret nevajadzīgu nogalināšanu Iepazīt dabu grāmatās Zaļie pirmsvēlēšanu solījumi Cilvēka un augu attiecības Pieci bioloģiskie lauksaimnieki Izzināt dabu rudenī Māksla un ekoloģiskā identitāte Dabas velšu spēks Vai tu atpazīsti tauriņus? Pierakstīt dabas skaņainavu Animācijas filmas par dabu Latvijas biotopu daudzveidība Visvairāk apdraudētie dzīvnieki Ekolatvietim pa pēdām Dabīgi uzkopšanas līdzekļi Intīmā higiēna un dabas aizsardzība Slavenības – vides aizstāvji Vides aktīvisma aizsākumi Dabai draudzīgs un veselīgs uzturs Latvijas lauksaimniecības politikas anatomija Gada varoņi dabā Latvija ceļā uz pesticīdu lietošanas ierobežojumiem 100 idejas, lai dzīvotu zaļāk Jēgpilniem svētkiem Dabas iznīcināšanas temps Kadru zvejošana dabā Pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā Maluzvejniekiem pa pēdām Upe – juridiska persona Draudi planētas nākotnei Apzināties globālo identitāti Cilvēka un zvēra ceļu krustceles Cilvēku planēta kukaiņa acīm Darīt pašiem un kopā Pārbaudi savas zināšanas! Apēst pļavu Kas ir zemes māksla? Zaļās vārnas meklējumos Pļavas terapija īkšķa galā PET pudeles stāsts (Ne)cilvēka daba Lai mājdzīvnieks netop par draudu savvaļai Bitēm un cilvēkiem draudzīga lauksaimniecība Bezbiļetnieki Latvijas savvaļā Bioloģiskās pārtikas ceļvedis Piemēri, kas iedvesmo 168 kazas un siers Atbalstīt vietējos zemniekus Plastmasas kultūrslānis
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Bioloģiskās pārtikas kompass:
tiramisu Romā, sidrs Parīzē, olīvas Atēnās
Teksts un foto: Raivis Bahšteins
Ar bio apkārt Eiropai. Un ne tikai. Kad dodies ceļā, savus bioloģiskās ēšanas ieradumus nebūt nav jāatstāj skumstam mājas virtuves skapītī.
Patiesībā pirmā atkalsatikšanās ar bioloģisko pārtiku var notikt negaidīti drīz. Piemēram, lidojot ar "Scandinavian Airlines", uz gaisa kuģa klāja var tikt pie bioloģiskās kafijas ar Dānijā ražotu bioloģiski sertificētu pienu. Dažas aviokompānijas ir spējušas ieviest bioloģiskas maltītes. Lai gan mūsu "Air Baltic" ir ļoti, ļoti zaļš mārketings, bioloģiskos produktus tā gaisa restorānā pagaidām sameklēt grūti.

Tāpat lidostās Skandināvijā (bet ne tikai!) atrodamas kafejnīcas, kur bio kafija būs parastā izvēle, nevis īpaši izceļams izņēmums. Taču, kad lidmašīna caurdurs mākoņu segu un ar ierasto būkšķi sasveicināsies ar vienas vai citas valsts skrejceļu, sāksies nākamie izaicinājumi izsalkuma remdēšanai, ja ir vēlēšanās turēties pie saviem uztura principiem. Labā ziņa – tas ir iespējams.

Nākamā labā ziņa – tas piedod papildu šķautni ceļojumam, jo iepazīt kādu vietu, izgaršojot tur augušos bio produktus, nozīmē iepazīties nevis pavirši, bet nonākt visnotaļ tuvās attiecībās. Bioloģiskie produkti plauktos un ēdienkartēs, pieļauju, norāda uz to, ka uzņēmējs pircējus uzskata nevis par iepirkumu ratiņstūmēju sacensību dalībniekiem, bet par personībām, kas mēdz apzināti iedziļināties apkārt notiekošajos procesos.
Bio kā orientieris ļoti labi palīdz izdarīt izvēli, kad svešā pilsētā jāsaprot, kurā no desmitiem vai simtiem līdzīgu ēstuvju ir vērts iegriezties. Tāpat bio marķējums liek fokusēt pircēja fragmentēto skatienu veikalos.
Bio kompass
Piemērs – tepat, Rīgas lielākajos "Rimi" (šī lielveikalu ķēde patlaban ir lielākais bioloģiskās pārtikas mazumtirgotājs Latvijā), vīna nodaļā ir savs bio vīna metrs gan baltvīna, gan sarkanvīna plauktos. Tas nudien ir ērti.

Bet kā ir citur? Kur īsti meklēt bioloģisko pārtiku, nonākot citā valstī? Ziemeļeiropā, daudzviet Rietumeiropā jo īpaši, bet arī mūspusē bioloģiskās pārtikas pieejamība uzlabojas gadu no gada. Pēdējos 20 gados bioloģisko produktu tirgus Eiropas Savienībā piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, attīstībai nemitīgi paātrinoties.

Kāpēc tā? Bio burbuļa ieskautajiem nav tālu jāmeklē pēc atbildes, bet kopumā robežas šķērsošanu no konvencionālās uz bio pārtiku veicina sabiedrības pieaugošā izpratne par saikni starp pārtiku un veselību, kā arī intereses palielināšanās par vides jautājumiem, klimatu un galu galā arī ilgtspējīgu ekonomiku.
Biopārtikas plaukti parastā Francijas lielveikalā
Bio tiramisu apskāvienos
Vieglākais ceļš, lai turpinātu ēst bioloģiski ārpus Latvijas, bet nebūt ne sliktākais – meklēt produktus ar ES ekolapiņu lielveikalu plauktos. Labi, ja tā ir kāda vietējā veikalu ķēde. Ja ne, tik un tā ir vērts lūkot pēc zaļā karodziņa. Piemēram, "Lidl" veikalos saulainajā Sardīnijā ir patīkami daudz vietējo bio produktu, bet vēl vairāk to ir itāļu mazumtirdzniecības veikalu ķēdes "Conad" veikalos. Bio rikota no šī veikala nav izdzēšama no atmiņas. Vēlies itāļu bio tiramisu ar vietējām bio zemenēm? Nekādu problēmu, ja esi Romā. Pastiep roku, liec grozā un baudi svētkus pa tiešo no lielveikala plaukta!

Taču Romā ir arī gana jauki bioloģiskās pārtikas veikaliņi. Daži no tiem vakara stundās pārtop par bio restorāniem vai picērijām. Tas, protams, nav viss, ko Roma piedāvā. Internetā diezgan viegli atrast biosertificētas picērijas dažādos pilsētas kvartālos un arī cenu diapazonā. Bio picas no dabai un cilvēkiem draudzīgi audzētiem miltiem cep arī tālāk no centra, sānieliņu pinekļos. Starp citu, veikala pārtapšana par restorānu nav vienīgais simbiozes piemērs, jo daudzviet Eiropā biopārtikas tirgotavas atrodas pašā produktu rašanās vietā – biosaimniecības teritorijā. No lauka – veikalā un restorāna galdā pa tiešo.
Tiramisu ar zemenēm. Protams, bioloģiskas izcelsmes gan deserts, gan ogas. Un, protams, Itālijā.
Tirgus smaržas Grieķijā
Daudz interesantākas par sterilo lielveikalu vidi ir pastaigas vietējos tirgos. Dažreiz grūti saprast, kurš tirgus strādā tūristiem, kurš baro vietējo publiku. Un tikai pēc Atēnu tirgus apmeklējuma var novērtēt, cik patiesībā delikāti smaržīgs ir zivju paviljons Rīgas Centrāltirgū. Ja paveicas, tad tirgos var uziet īstus dārgumus. Piemēram, lētu un aromātisku bioloģisko garšvielu bodi tirgū, kas dienas pirmajā daļā piepilda Grieķijas pilsētas Saloniku ieliņas, bet pārējā laikā pulcē klaidoņus. Citā šīs pilsētās tirgū var atrast arī bioloģiski sertificētas olīveļļas. Tādas gan var atrast arī teju ikvienā lielveikalā. Ja tas nav izdevies, tad, piemēram, Atēnu lidostas suvenīrbode neļaus paiet garām bio olīveļļas piramīdām, tāpat grieķu bio medum un pat Grieķijā gatavotai bio šokolādei. Laba alternatīva kārtējām un visur diezgan vienādajām ēdamlietām, ja veltes mājiniekiem vai pašam sev nav sagādātas laikus. Protams, par aizmāršību pie kases būs jāsamaksā.
"Google Maps", topi un ceļveži
Ēšanu un iepirkšanos atvieglo iespēja visu saplānot iepriekš internetā. Gribat pastaigu ar pievienoto vērtību svešā pilsētā? Plānojiet pastaigu maršrutu "Google Maps" tā, lai tūrisma objekti mijas ar vietējiem bio veikaliņiem un kafejnīcām. Ja ir iespēja paviesoties vietējā bio vīndarītavā Spānijā vai zemnieku saimniecībā Austrijā, tad ceļojuma vibrācija būs vēl zaļāka. Zinu gadījumus, kad šādas viesošanās reizes beidzas ar ilgstošu pieķeršanos un regulārām vīna piegādēm uz Latviju.

Palīdzēt sasniegt bio galamērķus var dažādi internetā atrodami ceļveži, topi un ceļojumu apraksti. Iespējams, dažos informācija būs novecojusi vai bioloģiskums būs pievilkts aiz matiem, bet, ņemot to vērā, var izfiltrēt pērles no oļiem. Pavisam labi, ja topiem un ceļvežiem var izskriet cauri vēl pirms došanās ceļā, lai mazāk laika jāpavada ierīcēs un paliek vaļa pilnasinīgi piedzīvot ceļojumu. Piekritīsiet taču, ka viena no būtiskākajām ceļojuma maņām ir garša.
Biosieru vitrīna pārtikas veikalā Šveicē.
Bio vīna zodiaks
Arī grieķi, tāpat kā citi dienvidnieki, acīmredzami lepojas ar vietējo vīnu. Pie grieķu vīna veikalu ieejām goda plauktā uz ielas stikla dibenus bieži gozē bio vīna pudeles. Par vīnu vienmēr ir vērts aprunāties un pārdevēju ieteikumus ir vērts ņemt vērā. Atgriežoties pie lielveikaliem, ir gadījies biosertificēta sausa grieķu sarkanvīna pudeli nopirkt par četriem eiro. Un patīkami, ja puspagrabā iekārtotā visparastākajā pārtikas tirgotavā pēc vaicājuma par bioloģiskas izcelsmes vīnu, pārdevēja pirksts uzzīmē paprāvu bio pudeļu zvaigznāju vīna plauktos. Ja turpinām par dzērieniem un Grieķiju, tad šajā zemē brūvē arī biosertificētu alu, ko Latvijā pašlaik neviens nepiedāvā. Atgriežoties pie vīna, nav noslēpums, ka tas runā universālā valodā, kas, lai gan ar dažādiem dialektiem un izloksnēm, tomēr saprotama visiem un visur, kamēr lokālās bio uzkodas un augļi stāsta par atšķirīgo klimatu un tradīcijām. Grieķijā bio tiramisu ar uguni neatrast, toties visur uzglūnēs grieķu bio batoniņi, kas veidoti no sēklām un medus. Atēnu pārtikas veikalos līdzās grieķu labumiem plašā izvēlē pulcējas arī Latvijā ražotie zīmola "Rūdolfs" bioloģiskie produkti, prieks satikt savējos!
Lielās Parīzes bio kruasāni
Ne tikai Skandināvijas valstīs, bet arī Rietumeiropas lielajās zemēs, piemēram, Francijā vai Vācijā bioloģiskās pārtikas klāsts lielveikalos neliks vilties. Gluži pretēji, var uzvējot pārdomas par to, kad šo apgaismību piedzīvosim pie mums. No galvas neiziet skats lielveikalā "Coop" mazā pilsētiņā Šveicē – metrus trīs lielajā banānu stendā atrodami tikai biosertificēti banāni, turklāt no vairākiem ražotājiem. Šveicē gadījies sēdēt pie pusdienu galda uzņēmuma ēstuvē, kas piedāvā tikai bioloģiskus un tikai vēgētārus ēdienus – no mikrozaļumiem līdz sātīgiem sautējumiem. Protams, nav runa tikai par lielveikaliem. Tipiskās vācu beķerejas nereti cep bio maizi. Piemēram, Minhenē var līdzās sastapt par divas tādas. Minhenes bagātīgās bio augļu un dārzeņu tirgotavas zaļā greizsirdībā gribētos transplantēt Rīgā, Cēsīs, Liepājā.

Parīzē nebūs grūti uzmeklēt bio kruasānus, jo bio beķereju šīs pilsētas ielās netrūkst. Eh, kaut nu Rīga šajā jautājumā prastos būt Mazā Parīze. Francijas lielveikalos bioloģiskie produkti nav jāmeklē kā ar uguni. Ja veikalā ir pieejamas ātri pagatavojamās biozupas, tad nevis piecas, bet dučiem. Ja bio makaroni, tad neskaitāmu veidu. Ja bio sidrs, tad par nepilniem trīs eiro.Kopumā bio produktu izvēle franču lielveikalos ir apstulbinoši plaša, piemēram, "Auchan" vai "Carrefour"tīklos, nemaz nerunājot par specializētiem bio pārtikas lielveikaliem. Bioloģiskā pārtika Francijā nav nekas margināls, bet adekvāta un visu akceptēta pārtikas segmenta daļa. Parīzes bulanžēriju logos mēdz būt uzraksts, ka bagetes un smalkmaizītes ceptas no bio miltiem. Francijas metro stacijās bioloģiski sertificēti produkti – batoniņi, suliņas, čipsi un cepumi – atrodami dzērienu un uzkodu automātos. Bioloģiskos produktus Francijā nereti satiksiet arī viesnīcu brokastīs.
Lai tiktu pie sava bio kruasāna vai bagetes, Parīzē jāstāv rindā.
Ietīts mīklā Lietuvā
Bet kā ir mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs? Tepat ieslīpi pāri jūrai, Dānijā, bio ēdāji var piedzīvot daudz patīkamu mirkļu. Itin viegli var dzīvot, ēdot simtprocentīgi bioloģiski. Ja ir par maz ar lielveikalu plašo piedāvājumu, kur dažādās produktu kategorijās bio izvēļu ir vairāk nekā citu, tad var uzmeklēt ēstuves, kuras rotā dāņu bio kronis (nacionālais bioloģiskais marķējums). Tādas var atrast pat lidostās – daudz latviešu, kuru bērni sasirguši ar vīrusu vārdā "Lego", ir iepazinuši Bilundas lidostu, arī tajā viena no lielākajām ēstuvēm lepojas ar savu bio piedāvājumu. Pašā "Legolandē" ir ne tikai bio saldējuma kiosks, bet nopērkams arī bio popkorns un bio cukurvate. Iegādājoties kādu silto dzērienu, nevar nepamanīt, ka pat mazās cukura paciņas rotā bio marķējums. 

Baltijā vēl ir ļoti daudz vietas izaugsmei, bet gluži badā bio ēdājiem jāpaliek nebūs. Piemēram, igauņu "Selver" lielveikali zīmīgi ar to, ka to plauktos ir dažnedažādu miltu un to maisījumu klāsts, kā arī nopērkams iesals, kura dēļ maizes cepēji Latvijā ir gatavi biežāk apceļot Ziemeļu brāļu zemi. Savukārt Hījumā salā ir restorāns "Ungrumaja", kura ēdienkartē ir bioloģiskie produkti – jēra gaļa un dārzeņi – no bio saimniecībām, kas darbojas šajā klusajā un visnotaļ dabas piestrāvotajā salā. Bet Lietuvā pusceļā no Klaipēdas uz Kauņu šosejas malā darbojas kafejnīca "Nikola", kuras saimniekiem pieder bioloģiskā gaļas liellopu saimniecība, un šeit maltīšu pagatavošanā tiek izmantota pašu izaudzētā gaļa. Turp jādodas Lietuvai raksturīgo pelmeņveidīgo ēdienu cienītājiem.
Nebio marķējums ASV
Ārpus Eiropas kā biopārtikas centrs noteikti iezīmējas ASV. Lai gan šī zeme pirmajā mirklī neasociējas ar veselīgu ēšanu, pašlaik tieši ASV bio pārtikas tirgus ir izaudzis par lielāko pasaulē. Var jau būt, ka daļa kokakolas plūdos grimušo amerikāņu meklē atpakaļceļu pie labas pārtikas. ASV bio marķējums atšķiras – uz produktiem mums ierastās ekolapiņas nebūs, bet jāmeklē "USDA Organic" preču zīme. Arī šajā zemē netrūkst iedvesmojošu stāstu. Piemēram, pārtikas mazumtirdzniecības ķēdē "Whole Foods Market" ar īpašu atzīmi tiek izcelti nevis bioloģiskie produkti, bet gan tie, kam bio sertifikāta nav. Ha! Kamēr šaipus okeānam ir otrādi, atliek ceļot bioloģiski un mazliet pasapņot.
Citur zāle zaļāka?
Gribēju rakstīt par to, kā izdzīvot bez Latvijā ierastās bioloģiskās pārtikas, esot citās zemēs, bet sanāca mazliet no sērijas "citur zāle zaļāka". Te vietā būtu domīgā emocijikona. Vai arī divas, jo ceļošana kā tāda nav nekāda zaļā padarīšana, un ar lidmašīnu ne tik. Lai vai kā, katrs bioloģiska produkta pirkums jebkur uz planētas palīdz pasaulei kļūt par mazliet labāku vietu, kur dzīvot. Tāpēc ēdam un pieprasām bioloģisko pārtiku, lai tās Latvijā būtu vairāk – no lielveikaliem līdz skolām, no slimnīcām līdz sociālās palīdzības iestādēm, no tirdziņiem līdz restorāniem.
Ainava bioloģiskajā saimniecībā Šveicē
Kuru valstu iedzīvotāji visvairāk iegādājas bioloģisko pārtiku, €/gadā uz vienu iedzīvotāju
Dāņi: 344
Šveicieši: 338
Luksemburgieši: 265
Austrieši: 216
Zviedri: 215
Franči: 174
Vācieši: 144
Amerikāņi: 136
Kanādieši: 93
Norvēģi: 83
Bio galamērķi – valstis ar vislielāko bioloģiskās pārtikas tirgu, miljardi €
ASV: 44,7
Vācija: 12
Francija: 11,3
Itālija: 3,6
Kanāda: 3,5
Šveice: 2,9
Lielbritānija: 2,7
Zviedrija: 2,1
Spānija: 2,1
Dānija: 2,0
Labākais bio restorāns 2022

"Lilla Bjers" atrodas rokas stiepiena attālumā no Kurzemes krasta – Gotlandē. "Lilla Bjers" ir divi vienā – bioloģiskā saimniecība un restorāns, kas darbojas saskaņā ar koncepciju "No sēklas līdz šķīvim". Šogad tas saņēmis ES Bioloģiskās lauksaimniecības balvu ("EU Organic Awards") nominācijā "Labākais bio restorāns". Zviedrijai piederošā Gotlandes sala daudziem droši vien asociējas ar dziesmu par peldēšanu uz Gotlandes "galvaspilsētu" Visbiju. Pakaļ vakariņām Eiropas labākajā bio restorānā noteikti būtu vērts peldēt, bet salu iespējams apmeklēt arī civilizētā veidā, izmantojot prāmi vai lidojumu ar pārsēšanos Stokholmā.

Lasi vēl

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.