Cilvēku planēta ar kukaiņa acīm: biotopu izzušana, pesticīdi un desmitā tiesa
Raksts: Raivis Bahšteins
Video: Matīss Markovskis
Foto: Kaspars Krafts/F64
Entomologs un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis stāsta par cilvēku un kukaiņu pasaules sadursmi lauksaimniecībā un skaidro, kāpēc mums jābūt modriem par jaunu sugu ienākšanu klimata pārmaiņu ietekmē.

Kā bites un kukaiņu pasaule kopumā sadzīvo ar planētas apdzīvotības pieaugumu?

Jo vairāk cilvēku, jo kukaiņiem – sliktāk. Tiek iznīcināti biotopi un kukainim vairs nav, kur dzīvot, tam vienkārši trūkst māju. Var būt arī tā, ka cilvēks veicina kādu sugu izplatību, bet tas notiek daudz retāk, nekā iznīcina. Bite ir kā simbols visiem apputeksnētāju, kuru mums ir tūkstošiem. Ir 360 savvaļas bišu sugu, kas dzīvo dabā. Apputeksnēšana ir ļoti aktuāla tēma, jo no tās ir atkarīga raža.

Kur Latvijas dabā sastopama lielākā kukaiņu daudzveidība?

Katrā biotopā ir savs kukaiņu komplektiņš, kas nedzīvo citur. Arī lauksaimniecības ainavā ir tādas oāzes, piemēram, Vilces dabas parks, kas ir daudzveidības karstais punkts. Pēc neoficiālas informācijas Latvijā ir atkārtoti atrasta dižā briežvabole – tā ir suga, ko ļoti daudzi ļoti vēlētos "nomedīt". Runājot par odiem, triju gadu laikā atradām piecas jaunas odu sugas. Pārsteigums, ka pie mums ir ieradies dievlūdzējs un palicis uz patstāvīgu dzīvošanu.

Ja līdz ar klimata pārmaiņām Latvijā ienāk jaunas kukaiņu sugas, vai to vidū būs arī jauni dzēlēji un asinssūcēji?

Entomologiem ir prieks, ieraugot jaunu sugu, neatkarīgi no tā, vai no cilvēka viedokļa tā ir laba vai slikta. Kukaiņu daudzveidība, kas ir Latvijā, ir cilvēkiem draudzīga. Bet mums ir jābūt modriem, jo nav nekāds brīnums, ka pie mums parādītos bīstamas sugas, piemēram, dzēlējodi, kas pārnes saslimšanas. Var ienākt arī tādas sugas, kas var kaitēt vietējai faunai. Rietumeiropā ieperinājies Āzijas sirsenis, kas laika gaitā var atceļot arī pie mums.

Kāpēc kukaiņi uzbrūk lauksaimniecības platībām un mežiem? Apburtais loks – jo vairāk pārveidojam dabu, jo vairāk kukaiņi posta cilvēku stādīto, jo vairāk lietojam pesticīdus gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā un atkal postām dabu.

Viss, kas ir apkārt, ir daba. Un daba līdzinās Dievam. Kā katram dievam, mums tam ir jāupurē desmitā tiesa. Tas būtu tikai normāli, jo arī tādi kukaiņi kā kaitēkļi ir sugas, kam gribas dzīvot un gribas mājas, bērnus. Retās sugas izmirst, bet neviena kaitēkļu suga pasaulē nav pazudusi, neskatoties uz to, ka tiek izmantota pesticīdu jūra. Tās tikai pielāgojas un pielāgojas. Dabiskajām sugām piemērošanās spēja ir zemāka un tās cieš no cilvēka iedarbības.

Ko dabai un cilvēkam dod 2021. gada kukainis spīļaste?

Ja redzam, ka ir izgrauzts ābols un tajā iekšā sēž spīļaste, tad mums šķiet, ka vainīga ir spīļaste, bet patiesībā tā uzbrūk tiem kukaiņiem, kas ir izgrauzuši ābolu. Spīļaste ir ļoti sens kukainis un viens no dabas inženierijas unikumiem. Tās pakaļspārni ir salocīti tik kompaktā veidā, ka šo principu izmanto kosmosa tehnoloģijās, izgatavojot saules baterijas, lai tās varētu kompakti salikt un atvērt.

Aizsargājamās kukaiņu sugas Latvijā – cik daudz par tām zinām?

Latvijā ir vairāk nekā simt aizsargājamu kukaiņu sugu, taču šī informācija ir novecojusi un vajadzētu izvērtēt, kurām sugām ir nepieciešama stingrāka aizsardzība un kuras varētu sargāt mazāk. Ir problēma ar datiem – tos ir grūti ievākt. Var palīdzēt ikviens iedzīvotājs – ja ierauga kaut ko neparastu, vajag nofotografēt un ielikt portālā Dabasdati.lv. Te varētu būt zinātnes sadarbība ar sabiedrību.