Uz sākumu Sākums Zaļie pirmsvēlēšanu solījumi Cilvēka un augu attiecības Pieci bioloģiskie lauksaimnieki Izzināt dabu rudenī Māksla un ekoloģiskā identitāte Dabas velšu spēks Vai tu atpazīsti tauriņus? Pierakstīt dabas skaņainavu Animācijas filmas par dabu Latvijas biotopu daudzveidība Visvairāk apdraudētie dzīvnieki Ekolatvietim pa pēdām Dabīgi uzkopšanas līdzekļi Intīmā higiēna un dabas aizsardzība Slavenības – vides aizstāvji Vides aktīvisma aizsākumi Dabai draudzīgs un veselīgs uzturs Latvijas lauksaimniecības politikas anatomija Gada varoņi dabā Latvija ceļā uz pesticīdu lietošanas ierobežojumiem 100 idejas, lai dzīvotu zaļāk Jēgpilniem svētkiem Dabas iznīcināšanas temps Kadru zvejošana dabā Pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā Maluzvejniekiem pa pēdām Upe – juridiska persona Draudi planētas nākotnei Apzināties globālo identitāti Cilvēka un zvēra ceļu krustceles Cilvēku planēta kukaiņa acīm Darīt pašiem un kopā Pārbaudi savas zināšanas! Apēst pļavu Kas ir zemes māksla? Zaļās vārnas meklējumos Pļavas terapija īkšķa galā PET pudeles stāsts (Ne)cilvēka daba Lai mājdzīvnieks netop par draudu savvaļai Bitēm un cilvēkiem draudzīga lauksaimniecība Bezbiļetnieki Latvijas savvaļā Bioloģiskās pārtikas ceļvedis Piemēri, kas iedvesmo 168 kazas un siers Atbalstīt vietējos zemniekus Plastmasas kultūrslānis Ko atstāsim mantojumā bērniem? Lasi, iedvesmojies, balso! Atbildīgi arī dārzā Pastāsti un iedvesmo citus! Saules un zemes spēks uz tava galda Rūpnieciski ražotas kosmētikas plusi un mīnusi Dabas daudzveidībai pa pēdām Saikne starp dabu un cilvēku veselību Cilvēks. Dzīvnieks. Ainava.
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Dabas enciklopēdijai pa pēdām: izzinoši galamērķi rudens baudīšanai

Teksts: Sabīne Košeļeva
Foto un video: F64
Rudentiņš bagāts vīrs, un tāda ir arī Latvijas daba, ko pētīt un apbrīnot ne tikai vasarā. Dabas aizsardzības pārvalde vietnē "Tiekamies dabā" piedāvā virkni izzinošu un izglītojošu galamērķu, kuros var dabā ieraudzīt to, par ko raksta dabas mācības un bioloģijas grāmatās: iepazīt savdabīgu floru, novērot caurceļojošus vai ligzdojošus putnus, apbrīnot neparastas govis un zirgus, kā arī apgūt vēl neizzinātas vēstures lappuses. Atliek vien sasmērēt sviestmaizes pusdienu piknikam, ietaisīt termosā tēju un doties (atbildīgi) dabā smelties zināšanas un svaigu gaisu!
Barona taka
Barona taka sākas pie Vilces muižas un ved uz Vilces pilskalnu. Kāpēc to sauc par Barona taku? Klīst runas, ka pa to paticis staigāt pašam Krišjānim Baronam. Vilces muiža ir bijusī Hānu dzimtas pils, kur mūsdienās atrodas Vilces pamatskola. Savukārt turpat netālu esošajā pilskalnā ir izbūvēta skatu platforma, no kuras paveras plašs skarts uz Zaķu pļavu. Tajā kopā satek divas upes – Vilce un Rukūze, kā arī atrodas seno zemgaļu pilskalns, bet Rukūzes upes krastos var apskatīt devona smilšakmens atsegumus. Barona taka kopā ar taku uz Zaķu pļavu veido lokveida maršrutu, kura garums ir ap 2,4 km, un tajā ir izvietoti izglītojoši stendi par meža dzīvniekiem, kas ainavisko pastaigu pa Latvijas ārēm papildinās arī ar jaunas informācijas apgūšanu.
Foto: F64
Tērvetes Gulbju tornis
Tērvete, pirmkārt, saistās ar LVM dabas parku un Annas Brigaderes pasaku varoņiem, taču turpat ir arīdzan pirms vairāk nekā 30 gadiem uzpludinātais mākslīgais ezers – Tērvetes ūdenskrātuve jeb t.s. Gulbju ezers, ko iecienījuši makšķernieki, ūdensputni un līdz ar to arī putnu vērotāji. Putnu vērošanas ērtībām pie ezera ir uzbūvēts 10 metrus augsts stiklots putnu vērošanas tornis ar divām platformām. Pirmā platforma ir vaļēja tipa un atrodas trīs metru augstumā (pieejama arī cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām), savukārt otrā ir stiklota un atrodas sešu metru augstumā. Turpat arī atrodas informācijas stends, kas vēsta par tuvāko apkārtni un mākslīgajā ezerā sastopamo dzīvo radību.
Foto: F64

Koka laipas Svētes palienes pļavās

Svētes palienes pļavu laipas stiepjas aptuveni 1,6 kilometru garumā, un tās izbūvētas 1,5 m augstumā, lai pa tām varētu droši pastaigāties arī palu laikā. Svētes palienes pļavas ir nozīmīga teritorija caurceļojošajiem ūdensputniem, no kuriem zīmīgākie ir ziemeļu gulbis, sējas un baltpieres zosis un dažādi garkakļi. Tāpat palienes pļavas ar ar Svētes upes dabiskajiem upes vaļņiem, ieplakām un bagātīgu rūtainās fritilārijas atradni ir nozīmīga griežu un ķikutu ligzdošanas vieta. Lai veicinātu floras daudzveidību, palienes pļavās 1,2 hektāru platībā ir izveidoti meandri jeb mitrāji, kuros sastādīti dažādi augi, kā, piemēram, smaržīgā kalme, parastā niedre un vītola vijmietiņš, savukārt laipu platformās uzstādīti divi informatīvi stendi, kuros pieejama informācija par Svētes palienes pļavām, tur sastopamo floru un faunu, par pavasara palu īpatnībām u.c.
Foto: LETA

Dunduru pļavas un tornis

Dunduru pļavās ir realizēts pirmais upju atjaunošanas projekts Latvijā, kur no dziļa un taisna meliorācijas grāvja izveidota līkumota upīte – Slampe, kas pavasarī appludina daļu pļavu un tajās nolaižas atpūsties simtiem gājputnu, kurus var novērot no skatu torņa vai kurgāna. Dunduru pļavas ir laba vieta plēsīgo putnu vērošanas vieta, bet Slampes upes atjaunotais tecējums ipatīk zivju gārnim, melnajam stārķim un vairākām pīļu sugām. Vietās krasta atsegumos ligzdo zivju dzenītis. Tiesa, lai putnu apdzīvotās pļavas neaizaugtu, tām nepieciešama regulāra pļaušana vai ganīšana, tāpēc Dunduru pļavās visu gadu 120 ha lielā aplokā mīt taurgovis un Konik zirgi. Tos 2004. un 2005. gadā Ķemeru nacionālajam parkam piegādāja Pasaules dabas fonds (WWF) ar Eiropas Lielo Zālēdāju fonda ("Large Herbivorous Foundation") – 15 taurgovis no Beļģijas un10 Konik zirgus no Papes, bet 2010. gadā no Nīderlandes kā dāvinājums tika saņemti vēl 27 zirgi. Dzīvnieki Dunduru pļavās ir iedzīvojošies un vairojas, tāpēc to skaits arvien pieaug.
Foto: F64

Amatas ģeotaka

Amatas senieleja izceļas ne tikai ar fantastiskajām dabas ainavām, bet arī ar vēstures liecībām, jo tās krastos redzami dolomīta un smilšakmens atsegumi, kas atklāj zemes vēsturi 350-400 miljonu gadu tālā pagātnē, kad Latvijas teritoriju vēl klāja jūra, kur radās arī pirmās zivis – bruņu zivis un bārkšspuru zivis. Jūras un lagūnu krastos auga arī senie augi, kuru pārakmeņojumi kopā ar zivju atlieku pārakmeņojumiem atrodami devona iežu slāņos. Amatas senieleja ir sevišķi bagāta arī ar ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kuriem ir liela zinātniska un izglītojoša nozīme – vairāk nekā 20 smilšakmens un dolomīta atsegumi, no kuriem 10 ir valsts nozīmes aizsargājami ģeoloģiski dabas pieminekļi. Amatas ģeotaka piedāvā divus dažāda garuma izglītojošus maršrutus: Melturi- Kārļu zivjaudzētava (3,6 km) un Kārļu zivjaudzētava-Zvārtes iezis (9,2 km).
Foto: F64

Dunikas purva taka

Dunikas purvā izbūvētā purva laipa ir aptuveni piecus kilometrus gara un tā ved pāri Tīrspurvam, kas ir sūnu jeb augstais purvs. Šādu nosaukumu šis purva tips ieguvis kupolveida formas dēļ, kas veidojas, purvam attīstoties. Tā kupolu veido sfagnu sūnas, kas purva centrālajā daļā aug daudz straujāk, kā arī uzkrāj vairāk ūdens, jo purva malās tas ātrāk notek uz apkārtējām teritorijām. Piemēram, purvā redzamās mazās priedītes patiesībā ir vairākus simtus gadu vecas – tās neaug lielas barības vielu trūkuma dēļ. Takas galā paveras skaista aina – 11 ha plaša un posotru gadsimtu veca Luknas skābaržu audze, kas ir vienīgā un lielākā parastā skābaržu tīraudze Latvijā.
Foto: F64

Dabas procesu taka

9,1 kilometru garā Dabas procesu taka burtiski piedāvā izzinošu pastaigu caur piecām ekosistēmām: ezeru, pļavu, mežu, purvu un kāpām, un katra no tām atklāj, kā veidojas dabas ainava dažādu dabas procesu, piemēram, ūdens, uguns, vēja, lielo zālēdāju, ietekmē. Dabas procesu taka ved gar Ķoņu ciemu virzienā uz Nidas purvu, kas ir vienīgais purvs Latvijā, kas atrodas tik tuvu Baltijas jūrai, savukārt purva rietumu pusē ir izbūvēta dēļu laipa, kas aizved pie skatu platformas purva vērošanai. Tālāk taka pagriežas uz jūru un ved gar jūras krastu ar baltu un smalku smilšu liedagu, kas aizved atpakaļ uz Papes kanālu Papes ciemā.
Foto: F64

Dabas gleznu taka

3,5 kilometru garās Dabas gleznu takas sākums un beigas ir pie Valguma ezera atpūtas centrā "Valguma pasaule", kas piedāvā piedāvā apmeklēt arī Baskāju taku un Meditācijas labirintus. Savukārt Dabas gleznu taka sniedz iespēju dabā ieraudzīt to, par ko raksta dabas mācības un bioloģijas grāmatās: kritalas, koku sagāzumus, egļu astoņzobu mizgrauža darbības pēdas, atsveķotās priedes, skujkoku meža ainavu, aizsargājamus biotopus, iežu atsegumus pie Slocenes upes, kā arī bebru darbus un nedarbus. Tāpat, ja ir gana daudz pacietības un spēja ievērot klusumu, te var sastapt arī lapsas un stirnas, zivju dzenīti, zivju gārni, paceplīti, zeltgalvīti, ūdensstrazdu vai pat melno stārķi. Gar taku visā garumā ir ierīkotas skatu platformas, lai labāk varētu aplūkot gan Valguma ezeru, gan Slocenes upes līkločus.
Foto: F64

Vēršupītes melnalkšņu dumbrājs

Melnalkšņu dumbrājs atrodas Ķemeru Nacionālajā parkā dabiskā Vēršupītes palienes mežā, kurā ir daudz sausu, mirušu koku un kritalu dažādās vecuma stadijās, kas nodrošina ideālus apstākļus sugu daudzveidībai. Pamežu veido lazdas, ievas, segliņi, bet zemsedzē aug dažādi augi, kuru augšanai nepieciešams liels mitrums. Dumbrājs ir arīdzan mājvieta ievērojamam daudzumam dzeņu, kuru apdzīvotie dobumi dažkārt atrodas tiešā laipas tuvumā, tāpēc tos var labi saskatīt. Pacietība, uzmanība un klusa uzvedība var vainagoties arīdzan ar citu putnu sugu ieraudzīšanu – dumbrājā sastopamas zīlītes, paceplīši vai sarkanrīklītes. Savukārt rudeņos uz kailo koku stumbriem pilnā krāšņumā aplūkojama sūnu un sēņu daudzveidība. Pavisam īsā taka – vien 500 metru – ir lieliska vieta, kur iepazīt Latvijas rudens izpausmes ar pašiem mazākajiem, taču pastaigu pa vēsturiskā Ķemeru kūrorta parka celiņiem var pagarināt līdz sēravota paviljonam "Ķirzaciņa" (aptuveni 800 metru) vai Ķemeru centram (aptuveni viens kilometrs).
Foto: F64

Starpiņupe

Starpiņupes ieteka Rīgas jūras līcī un aptuveni viena kilometra garais posms uz ZR no tās ir putniem bagātākā vieta Lapmežciema jūrmalā, kas ir nozīmīga migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta, bet jūras krasta dūņu zona ir viena no nozīmīgākajām bridējputnu atpūtas un barošanās vietām Ķemeru nacionālajā parkā. Gan pavasarī, gan rudenī te sastopami dažādi bridējputni, kaijas un virkne pīļu sugu, ko itin viegli var novērot barojoties. 2007. gadā Starpiņupes ietekā reģistrēta jauna putnu suga Latvijā – tuksneša tārtiņš Charadrius leschenaultii. Turklāt Starpiņupe ir interesants dabas izzināšanas galamērķis arī ziemā, jo starp slūžām un līdz pašai ietekai jūrā ūdens parasti neaizsalst, tāpēc tā ir piemērota vieta ūdensputnu ziemošanai.
Foto: Viesturs Radovics, "Delfi"

Apzinies savu atbildību dabā kā tūrists!

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.