Daudzi šo 2008. gadā iznākušo "Disney/Pixar" datoranimācijas filmiņu ierindo savu mīļāko multeņu izlasē, un lielā mērā par to jāpateicas stāsta galvenajam varonim – piemīlīgajam robotam VALL-E. Stāsta darbība norisinās 2805. gadā. Cilvēki Zemi ir pametuši, aiz sevis atstājot tikai atkritumu kalnus, piesārņojumu un neauglīgu augsni. Robots VALL-E ir ieprogrammēts vākt atkritumus, un viņš vada visnotaļ vienmuļu dzīvi, līdz uz Zemes ierodas robots IEVA, kuras uzdevums ir atrast pazīmes, ka Zeme ir sākusi atkopties un cilvēki atkal var atgriezties. Tas ir sirsnīgs un aizkustinošs stāsts ne tikai par pirmajām simpātijām un nesavtīgām rūpēm, bet arī liek padomāt par ikdienas paradumiem un to, ko pēc sevis atstāsim nākamajām paaudzēm.

2012. gadā iznākusī muzikālā animācijas filma Lorakss parāda, cik būtisku lomu klimata izmaiņās spēlē negausīga koku izciršana un mežu iznīcināšana. Filma ir balstīta uz tāda paša nosaukuma bērnu grāmatiņu. Stāsts ieskicē ainu, kādu kaitējumu cilvēka personīgās ambīcijas, vēlme tikt pamanītam, būt veiksmīgam un bagātam var nodarīt dabai, ja neapdomīgi rīkojas ar tās resursiem. Stāsta varoņus ierunājuši daudzi labi zināmi ļaudis – Denijs DeVito, Teilore Svifta, Zaks Efrons, Eds Helmss, Betija Vaita un citi.

2006. gadā iznākusī animācijas filma Latvijā zināma ar nosaukumu "Otrpus žogam". Tas ir stāsts par meža zvēriņiem, kas pamostas pēc ziemas miega un atklāj, ka viņu mežs ir ne tikai ievērojami sarucis, bet to arī ierobežo augsts žogs. Radību agrāk apdzīvotajā teritorijā ir izpletusies jauna pilsēta. Barības meklējumos zvēriem talkā nāk izveicīgs, shēmojošs jenots, kurš pamet ideju doties izrevidēt cilvēku mitekļus un nočiept viņiem pārtiku. Animācijas filma ne tikai stāsta par savstarpējām attiecībām un to, cik svarīgs ir godīgums, bet arī ieskicē skaudro ainu – cilvēku pilsētām izplešoties, tiek atņemtas mītnes vietas dzīvniekiem. Savukārt zvēri iemanījušies adaptēties pilsētvidē un zināmā mērā jau kļuvuši atkarīgi no cilvēkiem un viņu izmestās pārtikas. Dzīvnieku balsis iedzīvinājuši tādi zināmi Holivudas spīdekļi kā Brūss Viliss, Stīvs Karels, Niks Nolte un citi.

Datoranimācijas kinokomēdija "Madagaskara" uz lielajiem ekrāniem iznāca 2005. gadā un kļuva par īstenu veiksmes stāstu – franšīzi ar vairākiem turpinājumiem. Stāsta galvenie varoņi ir pašpārliecināts lauva, sievišķīga nīlzirgu meitene, trakulīga zebra un nedrošs, bet erudīts žirafu tēviņš, kurš ir iemīlējies nīlzirdzenē. Šī raibā kompānija dzīvo slēgtā, bet ļoti ērtā vidē Ņujorkas Centrālparka zoodārza, un mirklī, kad zvēri nonāk brīvībā, viņi saprot, ka patiesībā gaužām maz zinājuši un spējuši iztēloties, kāda ir dzīve dabiskajā vidē, kur mitinās citi viņu sugas brāļi un māsas. Filmas oriģinālvalodā dzirdams gan Bens Stillers, gan Kriss Roks, gan Deivids Švimmers un vēl daudzi citi.

Animācijas komēdijas "Ledus laikmets" pirmā daļa uz ekrāniem iznāca 2002. gadā, un filmiņai ir arī vairāki turpinājumi, kurus, nebūs melots, ļaudis visā pasaulē gaidīja ar lielu nepacietību. Tas ir stāsts par ledus laikmeta dzīvniekiem, kuriem klimata pārmaiņu dēļ nākas migrēt. Izzinot jaunas teritorijas, uzplaukst visnotaļ īpatnēja, bet sirsnīga draudzība starp sliņķi Sidu, mamutu Meniju un zobenzobu tīģeri Djego, kurš sākotnēji rīkojas savtīgu mērķu vadīts, tomēr beigās saprot draudzības patieso vērtību. Trijotne kopīgiem spēkiem aprūpē cilvēkbērnu un nogādā viņu atpakaļ pie vecākiem. "Ledus laikmets" ne tikai parāda, cik svarīga ir draudzība un savstarpējā uzticēšanās, bet arī ieskicē klimata pārmaiņas, kurām mūsu pasaule gājusi cauri pagātnē, ļaujot uzzināt vairāk par ģeoloģiskajiem procesiem un dažādām izmirušām radībām.

Režisora Džona Lasetera veidotā animācijas filma uz ekrāniem iznāca 1998. gadā, un galvenās lomas tajā ierunājuši Kevins Speisijs, Deivs Folijs un Džūlija Luisa-Dreifusa. Stāsta galvenais varonis ir skudra vārdā Fliks. Lai nenonāktu naidā ar mantkārīgiem sienāžiem, skudrām reizi gadā jāsarūpē tiem mielasts. Fliks vēlas izglābt savu koloniju no upura, kas tai piespiedu kārtā jānes, tāpēc meklē “karavīrus”. Tiesa, beigās atklājas, ka viņa savāktais kukaiņu bariņš patiesībā ir cirka trupas dalībnieki. Tas ir stāsts par dzīvajām radībiņām, kuras ikdienā, iespējams, nemaz nepamanām, bet tās pastāv mums līdzās, un mēs tās ieraudzītu, ja palūkotos rūpīgāk.

Sirsnīgā animācijas filma "Meklējot Nemo" iznāca 2003. gadā un ir saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas "Oskara" balvu kā tā gada labākā animācijas filma. Tā stāsta par Lielo Barjerrifu – pasaules lielāko koraļļu rifu sistēmu – un klaunzivi Marlinu, kurš kopā ar aizmāršīgo zivtiņu Doriju dodas plašajā okeānā meklēt savu pazudušo dēlu Nemo. Mazais Nemo nomaldās no rifa un beigās nonāk akvārijā kāda Sidnejas zobārsta kabinetā. Meklējot Nemo, viņa tētis un Dorija ceļā sastopas ar dažādām ūdens radībām un ļauj skatītājiem iepazīt dzīļu noslēpumus. Aktuāls arī ir jautājumi, kā cilvēku rīcība ietekmē okeānus un dzīvās radības tajos un kāpēc ir tik būtiski saudzēt un aizsargāt koraļļu rifus.

"Jautrās pleznas" nemaz nav tik jautras, kad iedziļināmies šīs 2006. gadā iznākušās animācijas filmas vēstījumā – pārzveja un cilvēku radītais piesārņojums negatīvi ietekmē pingvīnu dabisko vidi un nodara būtisku kaitējumu klimatam. "Jautrās pleznas" saņēmusi arī Amerikas Kinoakadēmijas "Oskara" balvu kā labākā animācijas filma. Tā stāsta par imperatorpingvīniem, kuri savu dvēseļu radinieku atrod ar dziesmas palīdzību. Galvenais varonis ir mazs pingvīnēns, kurš, lai gan neprot dziedāt, lieliski māk dejot stepu. Filmas oriģinālvalodā dzirdams Robins Viljamss, Elaidža Vuds, Hjū Džekmens, Nikola Kidmena, Britānija Mērfija un citi zināmi aktieri un aktrises.

"Disney" studijas animācijas filma "Karalis Lauva" iznāca 1994. gadā un ar savu stāstu joprojām ne tikai spēj aizkustināt un pat saraudināt, bet arī ļauj iepazīt skaisto, bagātīgo un mainīgo Āfrikas dabu, tās pasakainos un cēlos dzīvniekus. Dabā viss pastāv līdzsvarā, un dzīvības loks ir ļoti būtisks, lai šis līdzsvars netiktu izjaukts. Kas notiek tad, kad kāds, savtīgu interešu vadīts, no dabas sāk negausīgi ņemt, pretī neko nedodot – tad sākas panīkums. Stāsta galvenais varonis ir karaļa dēls, lauvēns Simba, kurš kļūst par liecinieku sava tēva nāvei un aizbēgt no mājām. Pieaugot viņš atgriežas savā senču zemē, lai to paglābtu no postažas, kas radusies negausīgu medību rezultātā, kad hiēnas barības ķēdē nonākt līdzās lauvām.

Animācijas filma "Ness un Nesija" iznāca 1991. gadā, un tā ir Latvijas kinovēsturē pirmā zīmētā pilnmetrāžas filma. Tā veidota pēc Vika grāmatas "Zemūdens bara lielā diena" motīviem. Stāsta galvenie varoņi ir Lohnesa ezera Nesija un Ineša ezera Ness, kuri tūkstošiem gadu viens no otra bijuši nošķirti. Zemūdens iemītnieki apvienojas, lai palīdzētu abiem satikties, taču viņiem ceļā gadās visdažādākās grūtības, tostarp arī cilvēku radītais piesārņojums, kas nonācis ūdeņos.