Uz sākumu Sākums Vai tu atpazīsti tauriņus? Pierakstīt dabas skaņainavu Animācijas filmas par dabu Latvijas biotopu daudzveidība Visvairāk apdraudētie dzīvnieki Ekolatvietim pa pēdām Dabīgi uzkopšanas līdzekļi Intīmā higiēna un dabas aizsardzība Slavenības – vides aizstāvji Vides aktīvisma aizsākumi Dabai draudzīgs un veselīgs uzturs Latvijas lauksaimniecības politikas anatomija Gada varoņi dabā Latvija ceļā uz pesticīdu lietošanas ierobežojumiem 100 idejas, lai dzīvotu zaļāk Jēgpilniem svētkiem Dabas iznīcināšanas temps Kadru zvejošana dabā Pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā Maluzvejniekiem pa pēdām Upe – juridiska persona Draudi planētas nākotnei Apzināties globālo identitāti Cilvēka un zvēra ceļu krustceles Cilvēku planēta kukaiņa acīm Darīt pašiem un kopā Pārbaudi savas zināšanas! Apēst pļavu Kas ir zemes māksla? Zaļās vārnas meklējumos Pļavas terapija īkšķa galā PET pudeles stāsts (Ne)cilvēka daba Lai mājdzīvnieks netop par draudu savvaļai Bitēm un cilvēkiem draudzīga lauksaimniecība Bezbiļetnieki Latvijas savvaļā Bioloģiskās pārtikas ceļvedis Piemēri, kas iedvesmo 168 kazas un siers Atbalstīt vietējos zemniekus Plastmasas kultūrslānis Ko atstāsim mantojumā bērniem? Lasi, iedvesmojies, balso! Atbildīgi arī dārzā Pastāsti un iedvesmo citus! Saules un zemes spēks uz tava galda Rūpnieciski ražotas kosmētikas plusi un mīnusi Dabas daudzveidībai pa pēdām Saikne starp dabu un cilvēku veselību Cilvēks. Dzīvnieks. Ainava. Atbildība un ilgtspējība kosmētikas maciņā Tērpties saskaņā ar sevi un dabu Bezatkritumu dzīvesveida pieci pamatprincipi Daba un kovidmīti 2020. gads dabas un cilvēka acīm Neapēst zemeslodi Vērtīga lasāmviela par cilvēka un dabas attiecībām Pandēmijas ietekme uz iešanu dabā
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Gružu jūra: ko aiz sevis dabā atstāj (ne)cilvēki
Raksts: Sabīne Košeļeva
Foto: Viesturs Radovics
Apvienojot patīkamo ar lietderīgo, kādu darba dienas vakaru kopā ar kolēģiem devāmies pastaigā pa atpūtnieku tik iecienītajiem Mangaļsalas piejūras mežiem un kāpām, apbruņojušies ar darba cimdiem, gružu maisiem un fotoaparātu. Kā mums gāja? Pāris stundu laikā katrs tikām pie pilna gružu maisa visa kā un gana daudz vielas pārdomām par to, cik apzinīga, atbildīga un ilgtspējīgi domājoša sabiedrība esam.
Kā atklāj Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Kristīne Kļaveniece, tad kopumā cilvēku izpratne par vides pārkāpumiem arvien palielinās, kā arī pieaug vēlme aktīvi rīkoties, lai novērstu konstatētos pārkāpumus. Par to liecina mobilās lietotnes "Vides SOS" dati – 2020. gadā par vides pārkāpumiem iedzīvotāji iesnieguši 5124 ziņojumus – tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2019. gadā. Savukārt līdz 2021. gada 30. maijam lietotnē saņemti jau 1598 ziņojumi.

Lielākā daļa – vairāk nekā 65% – no "Vides SOS" saņemtajiem ziņojumiem saistīti ar vides piegružošanu, proti, gadījumiem, kad vidē tiek konstatēti mājsaimniecību radītie atkritumi, kā arī atkritumi, kas radušies mazo uzņēmumu darbības rezultātā (piemēram, riepas no autoservisiem u.c.). Vislielākais ziņojumu skaits saņemts par pārkāpumiem Rīgā un Pierīgas reģionā.
Visi lietotnē saņemtie ziņojumi tiek piereģistrēti, izskatīti un atbilstoši kompetencei nodoti rīcībai vides inspektoriem, kā arī nepieciešamības gadījumā arī zemes īpašniekiem un pašvaldībām. Savukārt piegružotājus soda par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārkāpšanu – piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu radītājam vai valdītājam. Fiziskai personai naudas soda apmērs svārstās no 70 līdz 1000 eiro, savukārt juridiskai – no 250 līdz 2800 eiro.
Saskaņā ar VVD pausto informāciju galvenokārt vidē nonāk atkritumi no mājsaimniecībām, kam nav līgumi par atkritumu apsaimniekošanu vai arī tie ir formāli un neatbilst faktiskajam mājsaimniecības radītajam atkritumu apjomam. Savukārt 2020. gadā novērota jauna tendence – arvien biežāk vidē nokļūst būvniecības atkritumi un mājsaimniecības atkritumi, kas radušies pēc jauna nekustamā īpašuma iegādes, atbrīvojoties no iepriekšējā īpašnieka iedzīves.
  • Mobilā lietotne "Vides SOS"
  • Situācijās, kad nepieciešama nekavējoša rīcība, aicinām zvanīt uz VVD vienotā zvanu centra tālruni 26338800 (24/7)
  • Citos gadījumos aicinām ziņot, rakstot uz e-pastu videssos@vvd.gov.lv vai "Facebook" @videsdienests
Kur ziņot?
Foto: Vides SOS

Plaisa starp zināšanām un rīcību

Latvijas Universitātes pētnieks, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un vides eksperts Jānis Brizga skaidro, ka vides piesārņojums rada draudus ne tikai cilvēku veselībai, labsajūtai un drošībai, bet arīdzan nopietni kaitē vides kvalitātei – augiem, dzīvniekiem, ekosistēmām, ainavai u.c., kā arī ir šķērslis racionālai un efektīvai dabas resursu izmantošanai. Kādā veidā? Nonākot gaisā, virszemes un pazemes ūdeņos, kā arī augsnē, no kurienes tālāk ar pārtiku un dzeramo ūdeni kaitējumu uzņem cilvēks.
Galvenās gaisu piesārņojošās vielas ir sēra oksīdi SOx (nelabvēlīgi ietekmē elpošanas sistēmu, var izraisīt saslimšanu ar astmu, rada bronhu un acu gļotādas kairinājumu, iespējama plaušu, kuņģa un smadzeņu audzēju veicinoša iedarbība), slāpekļa oksīdi Nox (plaušu funkciju traucējumi, alerģiskas elpceļu iekaisuma reakcijas), oglekļa oksīdi CO un CO2, gaistošie organiskie savienojumi (metāns CH4, benzols C6H6, formaldehīds CH2O, hlorfluorogļūdeņraži, hlorbromogļūdeņraži), disperģētas cietās daļiņas PM10, PM2,5 (putekļi, kvēpi, svina u.c. smago metālu savienojumi, nitrāti un sulfāti, šķīdumu pilieni) u.c., kas izraisa elpceļu un plaušu iekaisumu, kaitīgi ietekmē sirds-asinsvadu sistēmu, samazina dzīves ilgumu, iespējams, arī izraisa plaušu vēzi.

Virszemes un pazemes ūdeņus galvenās piesārņojošās vielas ir smagie metāli, slāpeklis, fosfors, dažādas organiskās vielas, tajā skaitā naftas produkti, virsmas aktīvās vielas u.c. Savukārt augsnei īpaši bīstami ir smagie metāli, dažādas organiskās vielas, tajā skaitā naftas produkti. Pārsvarā dabā nonāk eļļas produktu atkritumi u.c. ķīmiskās vielas, izlietoti filtri, akumulatori, nolietota elektronika, nolietotas automašīnu riepas, dažādas metāla detaļas un auto stikls.
Brizga atzīst, ka allaž pastāv diezgan liela plaisa starp cilvēka zināšanām un rīcību. Samērā izteikti to varot novērot dažādu aptauju rezultātos, turklāt tas nav tikai Latvijas fenomens, bet gan novērojams visā pasaulē: "Aplūkojot Eirobarometra pētījumu rezultātus, Latvijā cilvēki diezgan augsti vērtē vides kvalitāti un uzskata, ka tīra vide ir būtisks labklājības elements. Savukārt atšķirība no daudzām citām Rietumeiropas valstīm ir tāda, ka cilvēki paši sevi neuzskata par vainīgajiem vai atbildīgajiem vides piesārņošanā un domā, ka galvenie atbildīgie ir lielie uzņēmumi vai lielās valstis. Proti, vaina tiek meklēta kaut kur citur, un kamēr viņi neko nedarīs, tikmēr nav vērts neko darīt arī mums."

Tiesa, nevar visus "bāzt vienā maisā" un jāņem vērā, ka Latvijā sabiedrība nav viendabīga, turklāt nevar arīdzan visu atbildību novelt uz indivīdu. "Mēs kā sabiedrība esam "ierobežota" infrastruktūrā un sociālajās sistēmās, kas lielā mērā nosaka mūsu uzvedību. Piemēram, pārvietošanās ar velosipēdu. Ja nav drošas velonovietnes, veloceliņu vai dušas darba vietā, tad nevar gaidīt, ka cilvēks ikdienā pārvietosies ar velosipēdu. Ir jāsaprot konteksts, kādā mēs gaidām kādu konkrētu rīcību. Tas gan neattiecas uz tīšiem piegružotājiem, kuri mērķtiecīgi brauc uz mežu tur izgāzt savus atkritumus," skaidro Brizga, piemetinot, ka kopaina vis nav galīgi drūma un virzība vides aizsardzības jautājumos tomēr notiek pozitīvā gultnē.
Lai celtu individuālo apzinātību un atbildību, būtu jāizmanto dažāda pieeja dažādiem cilvēkiem. Ir cilvēki, kuriem vides apziņa ir augsta, taču kaut kādu iemeslu dēļ viņiem sanāk grēkot, par ko pēc tam jūtas vainīgi. Šiem cilvēkiem var palīdzēt, piedāvājot ērtākus un pieejamākus risinājumus, lai rīkoties videi draudzīgi būtu vieglāk nekā videi nedraudzīgi. Savukārt daļa sabiedrības ir ļoti vienaldzīga pret vides jautājumiem un uzskata to visu par muļķībām. Un te droši vien ar informēšanu par vides aizsardzības jautājumiem mēs nepalīdzēsim, lai mainītu viņu uzvedību. Drīzāk tie varētu būt kādi ekonomiski instrumenti vai infrastruktūras risinājumi, lai videi nedraudzīga rīcība kļūtu arvien grūtāka nekā videi draudzīga.
Jānis Brizga
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.