Uz sākumu Sākums Latvija ceļā uz pesticīdu lietošanas ierobežojumiem 100 idejas, lai dzīvotu zaļāk Jēgpilniem svētkiem Dabas iznīcināšanas temps Kadru zvejošana dabā Pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā Maluzvejniekiem pa pēdām Upe – juridiska persona Draudi planētas nākotnei Apzināties globālo identitāti Cilvēka un zvēra ceļu krustceles Cilvēku planēta kukaiņa acīm Darīt pašiem un kopā Pārbaudi savas zināšanas! Apēst pļavu Kas ir zemes māksla? Zaļās vārnas meklējumos Pļavas terapija īkšķa galā PET pudeles stāsts (Ne)cilvēka daba Lai mājdzīvnieks netop par draudu savvaļai Bitēm un cilvēkiem draudzīga lauksaimniecība Bezbiļetnieki Latvijas savvaļā Bioloģiskās pārtikas ceļvedis Piemēri, kas iedvesmo 168 kazas un siers Atbalstīt vietējos zemniekus Plastmasas kultūrslānis Ko atstāsim mantojumā bērniem? Lasi, iedvesmojies, balso! Atbildīgi arī dārzā Pastāsti un iedvesmo citus! Saules un zemes spēks uz tava galda Rūpnieciski ražotas kosmētikas plusi un mīnusi Dabas daudzveidībai pa pēdām Saikne starp dabu un cilvēku veselību Cilvēks. Dzīvnieks. Ainava. Atbildība un ilgtspējība kosmētikas maciņā Tērpties saskaņā ar sevi un dabu Bezatkritumu dzīvesveida pieci pamatprincipi Daba un kovidmīti 2020. gads dabas un cilvēka acīm Neapēst zemeslodi Vērtīga lasāmviela par cilvēka un dabas attiecībām Pandēmijas ietekme uz iešanu dabā 'Zero waste' kustības attīstība Lupatu verdzība Mazāk ir vairāk Stāsti bez derīguma termiņa Krīze nesākās vienā dienā Zaļo svešvārdu vārdnīca E-V Zaļo svešvārdu vārdnīca A-D
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Iepriecināt svēkos jēgpilni: dāvināt sajūtas, nevis mantas
Raksts: Līga Švāne
Foto: Shutterstock
Sociālajos tīklos Ziemassvētki visbiežāk tiek ilustrēti ar idilliskām ainiņām, kurās iemūžināti sniegoti dabasskati, aicinoši sprakšķošs kamīns, kūpoša kakao krūze, spožām lampiņām rotātas eglītes un adītos džemperos tērptas laimīgas ģimenes. Tiesa, tā ir tikai viena medaļas puse, un daudzi noteikti piekritīs, ka pirmssvētku laiks bieži vien iet roku rokā ar trauksmi, kuru izraisa nemitīga skraidīšana pa veikaliem, meklējot piemērotākās dāvanas saviem tuviniekiem un draugiem. Decembrī visu pasauli pārņem īsts iepirkšanās drudzis, kas rezultējas neskaitāmu kastīšu un sainīšu kaudzē zem eglītes. Savukārt pēc svētkiem pār daudziem nāk atklāsme – maciņā svilpo vējš, bet prieks par dāvinātajām un saņemtajām veltēm bijis īslaicīgs. Šī iemesla dēļ arvien vairāk cilvēku, lai izvairītos no "pēcsvētku iepirkšanās paģirām", priekšroku dod jēgpilnām dāvanām, kas ne vienmēr ir ar roku aptaustāmas, bet saņēmējam sniegs patiesu gandarījumu un atmiņā paliks vēl ilgi.

Ietekme uz apkārtējo vidi un pandēmijas ēna

Sabiedrībā veidojas arvien lielāka izpratne par to, kādu iespaidu uz apkārtējo vidi atstāj patēriņa kults. Lērums mantu, īpaši pirms Ziemassvētkiem, tiek nopirktas impulsīvi un drīz vien nokļūst izgāztuvē. Turklāt dāvanas parasti nāk bonusā ar izraibinātiem iesaiņošanas papīriem, plastmasas bantītēm un dabai tik ļoti nedraudzīgajiem spīgulīšu rotājumiem. Daļa sabiedrības jau tagad dāvaniņas cenšas iesaiņot dabai pēc iespējas draudzīgāk, un netrūkst arī tādu, kas pavisam atteikušies no mantām, tā vietā citus iepriecinot ar jaunām pieredzēm, sajūtām un kopābūšanu.

Arī globālā pandēmija un Covid-19 ierobežojumi ieviesuši savas korekcijas iepirkšanās paradumos, un gan tirgotājiem, gan pircējiem nākas pielāgoties jau otrajiem Ziemassvētkiem vīrusa ēnā. Situācija visā pasaulē vēl vairāk pamudinājusi cilvēkus rūpīgi izvērtēt, ko un kā saviem mīļajiem dāvināt svētkos. Kamēr vieni vienkārši vēlas izvairīties no pulcēšanās un burzmas veikalos, ļaujot ar nepieredzētu vērienu uzplaukt interneta veikaliem, citiem pandēmija likusi pārdomāt savu vērtību skalu, un materiālo lietu nozīme daudziem tajā ir krietni mazinājusies.

"PricewaterhouseCoopers" (PwC) nesen veiktais patērētāju pulsa pētījums liecina, ka patērētāji pievērš lielāku uzmanību ilgtspējas jautājumiem – izvēlēto pārdevēju un preču ietekmei uz vidi, sabiedrību un pārvaldību (ESG). Cilvēkiem arvien vairāk interesē, ko viņu iecienītie zīmoli dara, lai aizsargātu vidi un izvērtētu, kā šo komersantu rīcība ietekmē sabiedrību.
Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, piemēram, par precēm, kuras piedāvā uzņēmumi, kuri ir ilgtspējīgi domājoši, par precēm, kas iepakotas, izmantojot videi draudzīgu iepakojumu, kā arī par vietējiem produktiem neatkarīgi no tā, vai iepērkas tiešsaistē vai veikalā.
Apdrošināšanas sabiedrība "Balta" pirms diviem gadiem publicēja pētījumu, kurā iegūtie dati liecināja – Latvijā teju katrs otrais iedzīvotājs pasniedz nejēdzīgas dāvanas, kādas pats nemaz nevēlētos saņemt. 39% aptaujāto arī atzina, ka par sev netīkamām dāvanam nemaz nemulst un labprāt tās tālāk atdāvina kādam citam. Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku atzina, ka svētkos labprāt saņemtu dāvanu karti.

Dāvināt piedzīvojumus, nevis lietas

Ir ļoti daudz alternatīvu, ar ko aizstāt tradicionālo dāvanu formātu. Ja mērķis ir otru iepriecināt un sniegt patīkamas emocijas, tad būtībā par dāvanu var kļūt jebkas – galvenais, lai tiek atmodināti laimes hormoni.

Koncertu un teātra mīļotāji vienmēr priecāsies par biļetēm, piedzīvojumu meklētājus var pārsteigt ar izbraucieniem, pārgājieniem un iespēju nakšņot kādā spocīgā muižā, tie, kuriem patīk apgūt jaunas prasmes, noteikti nesmādēs kursus un apmācības, bet jaunos vecākus varētu sajūsmināt piedāvājums pieskatīt viņu bērnus, ļaujot mammai un tētim uz brīdi atpūsties divatā.

Personalizēts iemīļotā mākslinieka video sveiciens, pašsacerēts dzejolis, lēciens ar gumiju, izjāde ar zirgu – šīs ir tikai dažas idejas, ar kurām pārsteigt un iepriecināt savus mīļos. Uzdāvini pieredzi, nevis mantu!

Būsim atbildīgi!

"Domāju, ka aizvien vairāk ir pieejama informācija, kas aicina būt atbildīgiem un ka Ziemassvētkiem nav jābūt patēriņa svētkiem. Tieši pretēji — Ziemassvētki ir brīdis, kad mēs varam atjaunot saikni ar dabu, domājot par savām rīcībām, ejot dabā un rūpējoties vairāk par patiesām sajūtām, ne mantām. Jāatceras, ka katrs mūsu iztērētais eiro ir tāds kā balsojums par to, kādu vēlamies redzēt mūsu pasauli. Priecē redzēt, ka cilvēki izvēlas iesaistīties dažādos ziedošanas projektos, kas atbalsta grūtībās nonākušos. Bet līdzīgi kā atbalsts sociālajiem projektiem, tā arī atbildībai pret apkārtējo vidi būtu jākļūst par ikdienu. Svētki var būt labs sākums izmēģināt citus paradumus.

Par to, kā mūsu paradumi ietekmē klimatu un dabas daudzveidību, ir nemitīgi jārunā, jāskaidro, jādiskutē. Tikai tā augs izpratne. Pasaules Dabas fonds šogad sagatavojis īpašu kampaņu sociālajos tīklos, piedāvājot desmit idejas videi draudzīgākiem Ziemassvētkiem. Līdzīgi rīkojas arī citas organizācijas. Labie piemēri, ar kuriem dalās vides organizācijas vai cilvēki medijos, var kļūt par iedvesmu arvien jaunām izmaiņām paradumos. Idejas un piemēri ir milzum daudz, un katra atbildīgā rīcība saistīta ar kādu ietekmju samazināšanu. Piemēram, izvēloties darināt dāvanas pašiem vai pērkot tās labdarības veikalos, mēs mazināsim patēriņu, vairosim radošumu mājās. Vai arī, ieplānojot svētku galdā celt Latvijas saldūdens zivi ierastā cepeša vietā, mēs mazināsim sarkanās gaļas patēriņu, spiedienu uz populārajām zivju sugām (piemēram, lasi) un ēdīsim veselīgāk gan sev, gan mūsu planētai," stāsta Elīna Pekšēna, Pasaules Dabas fonda (PDF) pārstāve.

Svētki nāk komplektā ar atkritumu kalniem

""Iepirkšanās drudzis", kā to dēvē, es teiktu, tūlītēju ietekmi atstāj uz mūsu prātiem. Parasti esam noguruši, sastresojušies un, protams, neskaitāmas ietekmes uz vidi. Lielveikalos bieži iek pirktas tās saucamās simboliskās dāvanas. Tās ir vienas dienas vai svētku laika manta. Tad arī viss – tā nozūd atkritumu tvretnē, aiz sevis atstājot vien ražošanas ietekmes un papildinot atkritumu kalnus. Tiek runāts, ka kopumā gada nogales svētku laikā atkritumu daudzums vidēji palielinās par vairāk nekā 30%. Runa lielā mērā ir par pārtikas atkritumiem, iepakojumu un citiem atkritumiem. Jau ikdienā mēs izmetam trešo daļu no visas pārtikas, bet svētkos šis skaitlis ievērojami palielinās par apmēram 40%. Attieksmei pret to, ko un cik daudz pērkam svētku galdam, ir milzīga nozīme. Nav noslēpums, ka daudzi pārtikas produkti ir atbildīgi par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē (mežu izciršana, augšņu noplicināšana, ūdeņu piesārņošana, jūru pārzveja un tā tālāk).

Runājot par iepakojumu, spīdīgais svētku papīrs, visticamāk, nebūs pārstrādājams. Vai mums visas dāvanas būtu tādā jāsaiņo? Nē! Ir citi varianti. Iesaiņošanai var atkārtoti izmantot papīra iepirkumu maisiņus, vecās kartes, nošu lapas utt.," skaidro Elīna Pekšēna.

Labākās dāvanas ir tās, kuras vispār nav jāsaiņo. Piemēram, dalība dažādos pasākumos, kā arī pašu darinātas vai labdarības veikalos pirktas dāvanas. Protams, pandēmija rada zināmus ierobežojumus, bet, kā norāda Elīna, mēs joprojām varam dāvināt:
• Dalība dažādos piedzīvojumu pasākumus, kas tiek organizēti dabai saudzīgi.

• Izzinoši pārgājieni un neparastas došanās dabā (purvi, meži, upes, jūra).

• Varam ziedot dabas aizsardzības atbalstam, piemēram, kādam dabas parkam.

• Teātra un koncerta apmeklējumus.

• Dalība "zero waste" darbnīcās jaunu radošo prasmju apgūšanai.

• Varam gatavot dāvanas paši (kulinārijas šedevri, bišu vaskadrāniņas, iepakojuma pārveidošana noderīgos trauks, adītas zeķes, cimdi, lupatu lelles utt.).

• Laba grāmata vienmēr būs vērtīga dāvana, piemēram, tikko izdotā Deivida Atenboro "Dzīve uz mūsu planētas".


"Domāju, ka varam būt gandarīti, ja kaut vienai daļai savu tuvo cilvēku varētu sarūpēt kaut ko no pieminētā. Protams, ka bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim, visticamāk, būs daudz citu vēlmju. Tad varam paturēt prātā, ka labāk iegādāties kvalitatīvu materiālu mantas, kuras nedarbina baterijas," piebilst Elīna.

Izzināt un vairot izpratni

"Man svētku laiks šķiet ļoti skaists, un arī prieks, ko sniedz otra apdāvināšana, man ir ļoti svarīgs," stāsta TV personība, fotogrāfe un dabā gājēja Kristīne Garklāva. Kristīne aicina svētkos ne tikai iepriecināt savus tuvākos, bet arī padomāt plašākā kontekstā – iet un piedzīvot to, kas mums ir apkārt, saprast tā vērtību, kā arī neaizmirst par tiem, kuriem nepieciešama palīdzība un atbalsts. Tā, piemēram, Kristīnes ģimenē par ikgadēju tradīciju kļuvusi došanās uz patversmi un suņu staidzināšana.

Tuvojoties svētku brīvdienām, Kristīne rūpīgi domā par to, ko darīt un kā šīs dienas pavadīt, lai tās būtu jēgpilnas, atmiņā paliekošas un citādākas nekā iepriekšējos gados. Došanās dabā var kļūt par izzinošu dāvanu ar pievienoto vērtību. Kristīne piedāvā dažas idejas, kā svētkus padarīt īpašus:

  • Iesaistieties kādā vides akcijā un aiciniet arī citus piedalīties. Ir svarīgi veicināt izpratni par dabu un tās daudzveidību, dažādu augu, kukaiņu un dzīvnieku nozīmīgumu.
  • Dārziņu īpašnieki noteikti priecāsies par dāvanā saņemtām puķu sēklām. Ziedi vēlāk ne tikai priecēs acis, bet arī izdarīs labu dabai, pievilinot bites un citus apputeksnētājus.
  • "Dabas koncertzāle" šogad plašāk pētīja invazīvo sugu tēmu, un projekta ietvaros ir tapusi invazīvo sugu karte ar 15 maršruta pieturpunktiem dažādās Latvijas vietās. Došanās uz šiem punktiem kopā ar ģimeni vai draugiem var kļūt par izzinošu ceļojumu un svētku piedzīvojumu. Plašāka informācija atrodama šeit.
  • Dalība talkā. Piedalīšanās talkā vai vides sakopšanas akcijā ne tikai veicinās kopības sajūtu, bet arī sniegs labumu dabai un sabiedrībai kopumā.
  • Bērnus noteikti pārsteigs un iepriecinās zem eglītes palikta grāmata, kurā apkopoti zvēru pēdu nospiedumi. Grāmatu pēc tam var likt lietā, dodoties dzīvnieku pēdu meklēšanas un atpazīšanas ekspedīcijā.

Kristīnei ļoti būtiska ir kopābūšana, un viņa aicina ikvienu pirms svētkiem uz brīdi apstāties un padomāt, kā šo laiku padarīt īpašu un ar pievienoto vērību gan sev, gan citiem. "Pagājušajā ziemā mēs uzcēlām iglu un sarīkojām tur bērniem pārsteiguma vakariņas. Šāds randiņš ar vecākiem vai draugiem atmiņās noteikti paliks vēl ilgi," piebilst Kristīne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.