Ieteikumi stilīgas un dabai draudzīgas garderobes veidošanā
Raksts: Sabīne Košeļeva
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Būt stilīgam nebūt nenozīmē akli sekot modes žurnālu un sociālo mediju influenceru padomiem, bet gan veidot savu unikālo garderobi, kas ir saskaņā ar raksturu, dzīvesveidu, ķermeņa uzbūves īpatnībām un arī dabai draudzīga, lai apģērbs kalpotu tev, nevis tu apģērbam.
Modes industrijas ietekme uz vidi "fast fashion" laikmetā ir nudien graujoša. Laika posmā no 1960. līdz 2015. gadam tekstila atkritumu apjoms pasaulē ir palielinājies par veseliem 811%, savukārt Latvijā atkritumos nonāk apmēram trešdaļa nevajadzīgā apģērba – vairāk nekā 40 tūkstoši tonnu tekstila ik gadu.

Izkļūšana no apburtā loka "Nopirku, pavalkāju, izmetu" (vai iegrūdu skapja dziļumā) paģēr līdzīgu metodi kā jebkura cita kaitnieciska paraduma izskaušana, proti, apzināšanos. Te itin labi var noderēt atskārsme par paralēlēm ar emocionālo ēšanu, kas darbojas pēc līdzīga principa, – arī apģērbu nereti mēdzam iegādāties vien tāpēc, lai uz mirkli sajustos labāki, skaistāki, sevi par kaut ko apbalvotu vai apliecinātu piederību kādam vēlamam statusam. Tiesa, tā ir ilūzija, kas lielākoties pagaist jau pēc dienas, tāpēc acis jau atkal lūkojas vilinošajos veikalu skatlogos, lai gan drēbju skapis ir pilns līdz malām un funkcionālas nepieciešamības pēc jauna apģērba nav.

"Stilīgākie cilvēki ir tie, kuriem apģērbs ir personības turpinājums, kam nav nekāda sakara ar modi, bet gan sevis pazīšanu. Es atgriežos pie saiknes pats ar sevi un savu dzīvi, nevis daru to, ko man mēģina uzspiest no sociālajiem medijiem vai žurnālu vākiem. Izvēloties apģērbu, noteikti jāņem vērā savs dzīvesveids, intereses, pārvietošanās veids un laika pavadīšana. Turklāt lielāko daļu naudas, ko mēs izdodam par drēbēm, vajadzētu tērēt par apģērbu, ko mēs valkājam ikdienā, tātad uzvelkam daudzas reizes, nevis ieguldīt īpašā svētku apģērbā, ko uzvelkam vien pāris reižu," stāsta Modes muzeja speciāliste Agrita Grīnvalde.
Septiņu "R" princips:

"Reduce" – samazini pirkšanas apjomu;
"Reuse" – izmanto atkārtoti; ja neder pašam, varbūt derēs draugam, mammai vai kaimiņam;
"Recycle" – pārstrādā;
"Research" – seko līdzi, kur, kā un kas ražojis apģērbu, ko vēlies iegādāties;
"Repurpose" – pielāgo nevajadzīgo apģērbu citam mērķim, piemēram, auduma atgriezumus izmanto putekļu lupatiņām, nolietoto gultasveļu atdod dzīvnieku patversmēm utt.;
"Repair" – salabo, nevis izmet;
"Rent" – īrē, nevis pērc jaunu. Piemēram, balles tērpu, slēpošanas kostīmu u. c.
Aicinājumu kļūt par atbildīgu un kritiski domājošu pircēju savā radošajā darbībā veiksmīgi iekļauj viena no mūslaiku slavenākajām modes dizainerēm – panku modes pioniere Vivjena Vestvuda. Savā modes namā viņa izmanto pārstrādātus vai ekoloģiski iegūtus izejmateriālus, kā arī piekopj dabai draudzīgas un ilgtspējīgas ražošanas metodes. Viņai arīdzan pieder slavenais sauklis "Buy less, choose well, make it last" ("Pērc mazāk, izvēlies labi, valkā ilgāk"), kas ir ilgtspējīgas garderobes veidošanas pamatprincips.

Pēdējos gados popularitāti iemantojusi tā dēvētā kapsulas garderobe jeb neliels skaits apģērba vienību, ko var maksimāli dažādi kombinēt. Tiesa, kapsulas garderobes pirmsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad Londonā kāda modes preču veikaliņa īpašniece piedāvāja iegādāties jau gatavus apģērba komplektus, savukārt astoņdesmitajos gados to turpināja modes dizainere Donna Karana, 1985. gadā radot pirmo kolekciju "Seven Easy Pieces" ("Septiņi vienkārši apģērba gabali"). Skaits gan kapsulas garderobes veidošanā nav noteicošais – galvenais, ka apģērba gabali ir kvalitatīvi, ilgmūžīgi, saskanīgā krāsu gammā, vienotā stilistikā, kā arī individuāli piemēroti tieši konkrētajam nēsātājam neatkarīgi no modes tendencēm.

Kā ilgtspējīga un dabai draudzīga metode tiek atzīta arīdzan apģērba iegāde "second hand" veikalos, tādējādi izmantojot atkārtoti to, kas saražots par daudz vai citiem nav vajadzīgs. Tiesa, arī lietotu apģērbu iegādei ir ēnas puse – Latvijā tie veido vairāk nekā pusi no ievestajiem apģērbiem, turklāt nereti tas ir veids, kā bagātākas un attīstītākas valstis atbrīvojas no apģērba, kas tām vairs nav vajadzīgs. Rezultātā šis apģērbs atkritumos nonāk nevis konkrētajā valstī, bet gan Latvijā. Turklāt ievestā "second hand" apģērba kvalitāte ir ievērojami kritusies. Ja 2000. gadu sākumā itin viegli varēja atrast un lēti tikt pie "vintage" pērles un dizaineru apģērba, tad šodien piedāvājumā pārsvarā ir tie paši "fast fashion" produkti – vien stipri novalkāti, izstaipīti, neskaitāmas reizes pārmazgāti un savēlušies.

Dabai un maciņam draudzīga metode ir 30 reižu likums. Proti, ja apģērbu veikalā roka pēc kaut kā jau atkal stiepjas, tad uzdod sev jautājumu: "Vai es šo apģērba gabalu uzvilkšu 30 reižu?" Ja atbilde ir nē, tad tas nav jāpērk – pretējā gadījumā tā būs resursu šķērdēšana un ļaušanās mirkļa emocijām.


Agrita Grīnvalde gan aicina nenolaist rokas un domāt līdzi apģērba izvēlei, vairāk koncentrējoties uz savas individuālās garderobes izveidi, kas būtu gan stilīga, gan ilgtspējīga, nevis ļauties industrijas spiedienam: "Modē jau pašos pamatos ir iekodēta pretruna, jo tā atrodas uz mākslas un biznesa robežas. No vienas puses, mode spēj radīt satriecoši skaistus priekšmetus – ne velti Rīgā ir Modes muzejs, kur mēs rādām šos satriecoši skaistos priekšmetus –, bet tajā pašā laikā tā var būt arī nežēlīgs un ekspluatējošs bizness. Domājot par vienu pusi, nevajag aizmirst arī otru pusi."