Izpildi testu un uzzini, kas Dabas mātei groziņā!
Foto: Kārlis Dambrāns
Latvijas daba ir ne vien pārsteidzoši skaista, bet arī daudzveidīga un bagātīga, un tieši tāpēc šis skaistums ir lolojams un sargājams, lai to apbrīnot varētu arī nākamās paaudzes. Izpildi testu un uzzini, cik pazīstams esi ar Latvijas Mātes dabas groziņa labumiem!
Latvijas dabas retumi un labumi
Vai vari atpazīt, kas redzams attēlā?
Aplūko attēlu un izvēlies atbildi!

Foto: Viesturs Radovics
Sākt testu
Vai vari atpazīt putnu?
Nē, tā ir slēptiesprasmīgā laukirbe, kas ir gada putns 2021.

Foto: Andrejs Jesko
Slēptiesprasmīgā laukirbe ir gada putns 2021. Laukirbes sniegotās ziemās mēdz ierakties sniegā, lai pārdzīvotu zemākas temperatūras, pat tādas, kurās termometra stabiņš noslīd krietni zem nulles atzīmes. Tiesa, drauds putna dzīvībai ir sērsna jeb dienas laikā atkususī sniega virsējā kārta, kura naktī aizsalst, tā spējot ieslodzīt putnu sniegā pavisam.

Foto: Andrejs Jesko
Nē, tā ir slēptiesprasmīgā laukirbe, kas ir gada putns 2021.

Foto: Andrejs Jesko
Nē, tā ir slēptiesprasmīgā laukirbe, kas ir gada putns 2021.

Foto: Andrejs Jesko
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šis ir par kukaini?
Nē, tā ir parastā spīļaste – Gada kukainis 2021

Foto: Uģis Piterāns
Nē, tā ir parastā spīļaste – Gada kukainis 2021

Foto: Uģis Piterāns
Tieši tā! Spīļaste ir Gada kukainis 2021. Vai zināji, ka spīļaste mēdz pacelt ķermeņa galā esošās cietās spīles jeb cerkas tad, kad jūtas apdraudēta? Turklāt tieši pēc spīļu formas un pēc kniebiena spēka var atšķirt tēviņu no mātītes. Taisnākas spīles ir mātītei, bet izliektākas, ieapaļas – tēviņam.

Foto: Uģis Piterāns
Nē, tā ir parastā spīļaste – Gada kukainis 2021

Foto: Uģis Piterāns
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šī ir par sēni?
Tieši tā! Smailā stiklene ir Gada sēne 2021. Vai zināji, ka neēdamā sēne smailā stiklene viegli atšķirama no citām stikleņu sugām? Šai sugai augļķermeņi ievainojumu un iespiedumu vietās melnē.

Foto: Inita Daniele
Nē, tā ir smailā stiklene – Gada sēne 2021

Foto: Inita Daniele
Nē, tā ir smailā stiklene – Gada sēne 2021

Foto: Inita Daniele
Nē, tā ir smailā stiklene – Gada sēne 2021

Foto: Inita Daniele
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kā sauc šo zirnekli?
Nē, tas ir zebrzirneklis – Gada kukainis 2021.

Foto: Uģis Piterāns
Nē, tas ir zebrzirneklis – Gada kukainis 2021.

Foto: Uģis Piterāns
Nē, tas ir zebrzirneklis – Gada kukainis 2021.

Foto: Uģis Piterāns
Tieši tā! Tas ir Gada bezmugurkaulnieks 2021 – zebrzirneklis. Vai zināji, ka zebrzirnekļi neveido tīklus, bet gan ir plēsīgi mednieki, kuri paši ķer sev maltīti, visbiežāk kukaiņus, pārvietojoties un lecot? Turklāt tos uzskata par zirnekļiem ar vislabāko redzi pasaulē.

Foto: Uģis Piterāns
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šis ir par augu?
Nē, tā ir Gada sūna 2021 – līklapu novellija!

Foto: Julita Kluša
Tieši tā! Tā ir Gada sūna 2021 – līklapu novellija. Šīs nelielās aknu sūnas krāsa ir atkarīga no apgaismojuma. Noēnotās vietās tā ir zaļgana, atklātās vietās – no sarkanīgas līdz brūnganai. Savu nosaukumu tā ieguvusi 1870. gadā par godu šūnveidīgo augu pētniekam ­– angļu briologam Džonam Novelam.

Foto: Julita Kluša
Nē, tā ir Gada sūna 2021 – līklapu novellija!

Foto: Julita Kluša
Nē, tā ir Gada sūna 2021 – līklapu novellija!

Foto: Julita Kluša
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šis ir par zvēru?
Nē, tā ir Amerikas ūdele – invazīva suga, kas izspiedusi vietējo Eiropas ūdeli

Foto: Ruslans Matrozis
Nē, tā ir Amerikas ūdele – invazīva suga, kas izspiedusi vietējo Eiropas ūdeli

Foto: Ruslans Matrozis
Nē, tā ir Amerikas ūdele – invazīva suga, kas izspiedusi vietējo Eiropas ūdeli

Foto: Ruslans Matrozis
Tieši tā! Amerikas ūdele ir invazīva suga, kas izspiedusi vietējo Eiropas ūdeli un kļuvusi par ienaidnieku vietējiem ūdensputniem, izpostot pīļu ligzdvietas un apēdot to olas. Amerikas ūdele agrāk Eiropā nemaz nedzīvoja – 20. gadsimta 50. un 60. gados Eiropā, tostarp Igaunijā un Lietuvā tās ar nodomu palaida dabā, lai to būtu vairāk, un no to dēļ Latvijā jau vairāk nekā 10 gadu Eiropas ūdele nav sastapta.

Foto: Ruslans Matrozis
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kāds Latvijā reti sastopams bruņurupucis šis ir?
Nē! Tas ir Eiropas purva bruņurupucis, kas iekļauts Latvijas, Lietuvas un Baltijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā.

Foto: Imago/Scanpix/LETA
Nē! Tas ir Eiropas purva bruņurupucis, kas iekļauts Latvijas, Lietuvas un Baltijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā.

Foto: Imago/Scanpix/LETA
Tieši tā! Eiropas purva bruņurupucis iekļauts Latvijas, Lietuvas un Baltijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā. Tā lielākais drauds ir sarkanausu bruņurupucis, kurš izplatījies savvaļā, visticamāk, neapdomīgas cilvēka rīcības dēļ, palaižot savvaļā īpatni no sava mājas terārija. Sugas statuss Latvijā neskaidrs, taču pēdējā gadu desmitā reģistrēti vairāki bruņurupuču atrašanas gadījumi Daugavpils un Dobeles rajonā. Ieraugot jebkādus bruņurupučus, biologs Mihails Pupiņš aicina uzreiz, turpat no meža vai purva, viņam ziņot pa tālruni 29621191.

Foto: Imago/Scanpix/LETA
Nē! Tas ir Eiropas purva bruņurupucis, kas iekļauts Latvijas, Lietuvas un Baltijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā.

Foto: Imago/Scanpix/LETA
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kā sauc šo invazīvo augu?
Nē, tas ir Sosnovska latvānis – bīstamākā invazīvo augu suga Latvijā

Foto: Laura Grīnberga
Tieši tā! Sosnovska latvānis ir latvāņu ģints suga, kas Latvijā ieviesta pagājušā gadsimta 50. gados kā lopbarības augs. Vēlāk Sosnovska latvānis sāka strauji izplatīties savvaļā un līdz mūsdienām tas kļuvis par bīstamāko invazīvo augu sugu Latvijas dabā.

Foto: Laura Grīnberga
Nē, tas ir Sosnovska latvānis – bīstamākā invazīvo augu suga Latvijā

Foto: Laura Grīnberga
Nē, tas ir Sosnovska latvānis – bīstamākā invazīvo augu suga Latvijā

Foto: Laura Grīnberga
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šis ir par ārstniecības augu?
Tieši tā! Par asinszāli šo puķi sauc tādēļ, ka, parīvējot tās ziedus pret ādu, rodas asinīm līdzīgs krāsojums. Asinszāles uzlējumam ir pretiekaisuma, audus atjaunojoša un kuņģa, 12 pirkstu zarnas čūlas dziedējošas darbība – jo sevišķi, ja ir paaugstināts kuņģa skābes saturs.

Foto: Andrejs Terentjevs/F64
Nē, tā ir asinszāle! Asinszāles uzlējumam ir pretiekaisuma, audus atjaunojoša un kuņģa, 12 pirkstu zarnas čūlas dziedējošas darbība – jo sevišķi, ja ir paaugstināts kuņģa skābes saturs.

Foto: Andrejs Terentjevs/F64
Nē, tā ir asinszāle! Asinszāles uzlējumam ir pretiekaisuma, audus atjaunojoša un kuņģa, 12 pirkstu zarnas čūlas dziedējošas darbība – jo sevišķi, ja ir paaugstināts kuņģa skābes saturs.

Foto: Andrejs Terentjevs/F64
Nē, tā ir asinszāle! Asinszāles uzlējumam ir pretiekaisuma, audus atjaunojoša un kuņģa, 12 pirkstu zarnas čūlas dziedējošas darbība – jo sevišķi, ja ir paaugstināts kuņģa skābes saturs.

Foto: Andrejs Terentjevs/F64
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kas šis ir par dabas liegumu?
Nē, tas Cenas tīrelis – īpaši aizsargājama teritorija. Pieci no 25 tīrelī sastopamiem biotopiem ir Eiropas nozīmes biotopi, kas kopumā aizņem 95% no purva teritorijas, un tajā ir sastopamas 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas.

Foto: LETA/Kaspars Nordens
Nē, tas Cenas tīrelis – īpaši aizsargājama teritorija. Pieci no 25 tīrelī sastopamiem biotopiem ir Eiropas nozīmes biotopi, kas kopumā aizņem 95% no purva teritorijas, un tajā ir sastopamas 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas.

Foto: LETA/Kaspars Nordens
Tieši tā! Cenas tīrelis ir īpaši aizsargājama teritorija – pieci no 25 tīrelī sastopamiem biotopiem ir Eiropas nozīmes biotopi, kas kopumā aizņem 95% no purva teritorijas, un tajā ir sastopamas 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas. Kādreiz Cenas tīrelis bijis otrais lielākais purvs Latvijā tūlīt aiz Teiču purva, taču cilvēka darbības rezultātā tā kopplatība ir sarukusi līdz 6000 ha.

Foto: LETA/Kaspars Nordens
Nē, tas Cenas tīrelis – īpaši aizsargājama teritorija. Pieci no 25 tīrelī sastopamiem biotopiem ir Eiropas nozīmes biotopi, kas kopumā aizņem 95% no purva teritorijas, un tajā ir sastopamas 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas.

Foto: LETA/Kaspars Nordens
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kā sauc attēlā redzamo ekosistēmu?
Nē, tās ir randu pļavas Bērzciemā – piejūras pļavas, kas arī uzskatāmas par dzīvo herbāriju

Foto: Mārtiņš Zilgalvis/F64
Nē, tās ir randu pļavas Bērzciemā – piejūras pļavas, kas arī uzskatāmas par dzīvo herbāriju

Foto: Mārtiņš Zilgalvis/F64
Nē, tās ir randu pļavas Bērzciemā – piejūras pļavas, kas arī uzskatāmas par dzīvo herbāriju

Foto: Mārtiņš Zilgalvis/F64
Tieši tā! Attēlā redzamās pļavas atrodas Bērziemā, savukārt Salacgrīvas novadā atrodas plašākās randu pļavas. Tās uzskatāmas par dzīvo herbāriju, kur 200 ha platībā sastopama trešdaļa Latvijas ziedaugu, aptuveni 600 sugu, tajā skaitā 37 Latvijā un citās Eiropas valstīs retas un apdraudētas. Randu pļavas ir arī starptautiski atzīta putnu migrācijas un ligzdošanas vieta – tur var sastapt dumpi, niedru liju, Šinca šņibīti, ormanīti vai upes zīriņu.

Foto: Mārtiņš Zilgalvis/F64
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kā sauc šo aizsargājamo zivi?
Nē, tā ir store, kas kopš 1995. gada iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas izzudušo sugu (0.) kategorijā

Foto: Dāvis Ūlands/F64
Tieši tā! Agrāk store bija izplatīta visā Atlantijas Eiropas piekrastē, taču pēc 2. Pasaules kara droši zināms tikai viens stores noķeršanas gadījums – 1963.-64. gadā pie Jūrmalas. Salīdzinājumam Igaunijā 20. gadsimtā noķerta 21 store, no kurām deviņas pēckara periodā, pēdējā no tām 1996. gadā Rīgas līcī pie Muhu salas. Kopš 1995. gada store iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas izzudušo sugu (0.) kategorijā.

Foto: Dāvis Ūlands/F64
Nē, tā ir store, kas kopš 1995. gada iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas izzudušo sugu (0.) kategorijā

Foto: Dāvis Ūlands/F64
Nē, tā ir store, kas kopš 1995. gada iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas izzudušo sugu (0.) kategorijā

Foto: Dāvis Ūlands/F64
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kā sauc šo aizsargājamo abinieku?
Tieši tā! Smilšu krupis ir iekļauts Latvijas, kaimiņvalstu un Baltijas Sarkanajās grāmatās, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā. Šo dzīvnieku skaits pēdējās desmitgadēs ir strauji samazinājies. Piemēram, dabas liegumā "Karateri" 1993. gadā bija konstatēti 500 smilšu krupji, bet 2016. gadā tikai daži īpatņi. Interesanti, ka tas nepārvietojas lecot, bet gan ātri ejot.

Foto: Shutterstock
Nē, tas ir smilšu krupis, kas ir iekļauts Latvijas, kaimiņvalstu un Baltijas Sarkanajās grāmatās, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā

Foto: Shutterstock
Nē, tas ir smilšu krupis, kas ir iekļauts Latvijas, kaimiņvalstu un Baltijas Sarkanajās grāmatās, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā

Foto: Shutterstock
Nē, tas ir smilšu krupis, kas ir iekļauts Latvijas, kaimiņvalstu un Baltijas Sarkanajās grāmatās, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā

Foto: Shutterstock
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kā sauc šo aizsargājamo augu?
Nē, tas ir laksis jeb meža loks – daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar izteiktu ķiploku smaržu, kas ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Foto: Kaspars Krafts/F64
Nē, tas ir laksis jeb meža loks – daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar izteiktu ķiploku smaržu, kas ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Foto: Kaspars Krafts/F64
Tieši tā! Laksis jeb meža loks ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar izteiktu ķiploku smaržu. Lakša izplatības apgabals aptver Eiropu no Skandināvijas līdz Vidusjūras piekrastei, un tas aug ēnainos, mitros mežos, galvenokārt gāršās. Latvijā tipiskas lakša audzes atrodamas Slīteres nacionālajā parkā. Laksis ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Foto: Kaspars Krafts/F64
Nē, tas ir laksis jeb meža loks – daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar izteiktu ķiploku smaržu, kas ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Foto: Kaspars Krafts/F64
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Kā sauc šo aizsargājamo augu?
Nē, tā ir krūmu čuža – ļoti rets un izzūdošs rožu dzimtas krūms, kas iekļauts gan Baltijas reģiona, gan Latvijas Sarkanajā grāmatā

Foto: Kārlis Dambrāns
Nē, tā ir krūmu čuža – ļoti rets un izzūdošs rožu dzimtas krūms, kas iekļauts gan Baltijas reģiona, gan Latvijas Sarkanajā grāmatā

Foto: Kārlis Dambrāns
Nē, tā ir krūmu čuža – ļoti rets un izzūdošs rožu dzimtas krūms, kas iekļauts gan Baltijas reģiona, gan Latvijas Sarkanajā grāmatā

Foto: Kārlis Dambrāns
Tieši tā! Krūmu čuža ir ļoti rets un izzūdošs rožu dzimtas krūms, kas iekļauts gan Baltijas reģiona, gan Latvijas Sarkanajā grāmatā, kā arī LR MK noteikumos Nr 396 "Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu". Latvijā krūmu čuža savvaļā sastopama tikai vienā vietā – avotkaļķu veidošanās vietās, kā arī kūdrainās augsnēs Abavas palienē pie Kandavas, dabas lieguma "Čužu purvs" teritorijā.

Foto: Kārlis Dambrāns
Tālāk
Pārbaudīt
Rādīt rezultātus
Tu esi uz pareizā ceļa!
Neviens nepiedzimst par lietpratēju,bet tev noteikti ir potenciāls par tādu kļūt!
Pildīt vēlreiz
Ļoti labi, bet vienmēr var būt vēl labāk
Latvijas daba tev nav sveša, bet vēl ir lietas un vietas, ko izzināt!

Foto: Viesturs Radovics
Pildīt vēlreiz
Apsveicam, tu esi īsts Latvijas dabas draugs!
Dabā dzimis, dabā audzis, dabā mūžu nodzīvojis :)

Foto: Viesturs Radovics
Pildīt vēlreiz
Kartes aplūkošanai aicinām telefonu pagriezt horizontāli

Unikālas Latvijas vietas

"Uzbrauc" uz punktiem un uzzini interesantus faktus!
Randu pļavas

Dabas liegums randu pļavas atrodas Salacgrīvas novadā. Tās uzskatāmas par dzīvo
herbāriju, kur 200 ha platībā sastopama trešdaļa Latvijas ziedaugu, aptuveni 600 sugu,
tajā skaitā 37 Latvijā un citās Eiropas valstīs retas un apdraudētas.

Foto: Andris Soms
Dabas liegums "Karateri"

Dabas liegums "Karateri" ir aizsargājamā un izzūdošā smilšu krupja mājvieta. 1993. gadā
tajā tika konstatēti 500 smilšu krupji, bet 2016. gadā tikai daži īpatņi.
Cenas tīrelis

Cenas tīrelis ir īpaši aizsargājama teritorija – pieci no 25 tīrelī sastopamiem biotopiem ir
Eiropas nozīmes, kas kopumā aizņem 95% no purva teritorijas, un tajā ir sastopamas 10
Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas.

Foto: F64
Pāvilostas pelēkā kāpa

Dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa" ir platākā (vietām līdz 818 m plata) atklātā pelēko kāpu teritorijai Latvijā. Galvenās dabas vērtības ir divi Eiropas Savienībā aizsargājami
biotopi, kā arī aizsargājamu augu (smiltāju neļķe u.c.) un dzīvnieku (smilšu krupis u.c.)
sugas.
Čužu purvs

Dabas liegums "Čužu purvs" ir vienīgā vieta Latvijā, kur sastopams ļoti rets, izzūdošs un
Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauts rožu dzimtas krūms – krūmu čuža.

Foto: Kārlis Dambrāns
Kaltenes krasta veidojumi

Aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis – gandrīz 3 km gara josla ar platumu līdz 350 m. Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas vairāki Savienības aizsargājamie biotopi, un to nepieciešams saglabāt gan zinātniskiem ģeoloģijas, sugu un biotopu pētījumiem, gan kā ainaviski interesantu teritoriju.

Foto: F64
Pokratas ezers

Pokratas ezers ir viens no trim ezeriem Latvijā, kur sastopams Latvijas Sarkanajā grāmatā
ierakstītais peldošais ezerrieksts – vēl tas aug Klaucānu un Priekulānu ezerā Jēkabpils
novadā. Pokrates ezerā Balvu rajonā peldošo ezerriekstu atrada 1935. gadā.
Liepājas ezers

Dabas lieguma "Liepājas ezers" teritorijas lielāko daļu aizņem Liepājas ezers, kas ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem mezotrofajiem ezeriem ar iesāļiem ūdeņiem raksturīgām augu sugām. Ezerā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu, un šī teritorija iekļauta starptautiskajā putniem nozīmīgo vietu sarakstā (IBA).

Foto: LETA
Raunas Staburags

Raunas Staburags ir unikāls dabas veidojums – avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums. Tas ir vienīgais šāda veida dabas objekts Latvijā pēc Daugavas Staburaga applūdināšanas, kas vieglās pieejamības un apmeklētāju nevērības dēļ ir arī viens no apdraudētākajiem Latvijas dabas objektiem. Raunas Staburags ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, ģeoloģisks dabas piemineklis, kas iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000".

Foto: F64
Dabas liegums "Ilgas"

2019. gada vasarā dabas liegumā "Ilgas" konstatēta stabila Latvijas Sarkanajā grāmatā
iekļautā Eiropas purva bruņurupuča populācija ar 62 Latgales zoodārzā izaudzētiem un
izlaistiem īpatņiem, kas sastāv no trim subpopulācijām: "Ieleja" ar 12 izlaistiem īpatņiem,
"Kaskāde" ar 35 izlaistiem īpatņiem un "Strauts" ar 15 izlaistiem īpatņiem.
Diļļu pļavas

Dabas lieguma "Diļļu pļavas" unikālā vērtība ir Baltijas ledus ezera senkrasta pakājē dabas
faktoru un cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā izveidojies Kurzemei raksturīgs zālāju
tips, kas daudzviet Latvijā meliorācijas dēļ izzudis. Tajā sastopami dabiskie zālāji ar
zilgano molīniju un stāvo vilkakūlu, kā arī kaļķaini zāļu purvi un kadiķu audzes zālājos un
virsājos.
Lubāna mitrāju komplekss

Lubāna mitrāju komplekss ir lielākais mitrājs Latvijā un starptautiskas nozīmes aizsargājama dabas teritorija. Tajā apvienoti 12 jau esoši dabas liegumi, iekļaujot Latvijas lielāko ezeru Lubānu un bioloģiski vērtīgas ezeram pieguļošas teritorijas. Lubāns un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām valstī, kā arī viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām.

Foto: F64
Bauskas dabas parks

Bauskas dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija un "Natura 2000" teritorija, kas
atrodas Lielupes ielejā posmā no Bauskas līdz Mežotnei. Tajā atrodas vērtīgi dabas
pieminekļi (Bauskas dolomīta atsegumi, atsegumi pretī Mūsas un Mēmeles satekai,
Jumpravas dolomītu atsegumus, Ziedoņu dolomīta atsegumi), kā arī nozīmīga upes nēģu
un vimbu nārsta vieta un vairāki Latvijā īpaši aizsargājami biotopi.
Skrundas zivju dīķi

Dabas liegums "Skrundas zivju dīķi" ir "Natura 2000" teritorija, kas ir būtiska ūdensputnu barošanās un atpūtas vieta pavasara un rudens migrāciju laikā, īpaši ziemeļu gulbjiem un bridējputniem. Tajā ligzdo vismaz divi ziemeļu gulbju pāri, kā arī ir nozīmīga vieta jūras ērgļiem.
Rāznas nacionālais parks

Rāznas Nacionālais parks izveidots, lai saglabātu dabas vērtības, kā arī raksturīgo
Latgales kultūrainavisko vidi, kas ir neatkārtojama pauguru un ezeru kompozīcija. Te konstatēti 14 ES Biotopu direktīvas 1. pielikuma biotopi, samērā liela pļavu daudzveidība, kā arī viens no ainaviski izcilākajiem ezeriem – Ežezers – ar 26 salām.

Foto: F64