Kā rūpēties par tiem, kas rūpējas par mums? Nenovērtētie apputeksnētāji
Teksts: Raivis Bahšteins
Foto: Matīss Markovskis
Ar programmu "Bišu draugs" vēlas pievērst uzmanību kukaiņiem apputeksnētājiem un pārmaiņām dabā, ar ko tie saskaras.
"Bez lielas publicitātes, bet lēnām bumbu veļam," saka Jānis Kronbergs, bioloģiskais biškopis un programmas "Bišu draugs" vadītājs. Sarunās par vides pārmaiņām biežāk tiek uzsvērta medus bites loma pārtikas augu apputeksnēšanā un problēmas, ar ko medus bites saskaras, bet apputeksnēšanā piedalās dažādi kukaiņi un mums jārūpējas arī par tiem, uzskata Jānis Kronbergs. Lai nosargātu, vispirms apputeksnētāji jāiepazīst.
Pamanīt. Apjaust. Novērtēt
"Medus bite ir tikai daļa no apputeksnētāju sabiedrības. Protams, vieglāk novērot izmaiņas, kas dabā notiek tieši ar medus bitēm, jo notiekošā liecinieki ir bitenieki. Taču pieļauju, ka līdzīgi procesi notiek ar pārējiem apputeksnētājiem, par kuriem neviens īsti nerūpējas," saka Jānis Kronbergs. Tādēļ programma "Bišu draugs" ne tikai izglīto par medus bites nozīmīgumu, bet cenšas iesaistīt sabiedrību rūpēs par apputeksnētājiem kopumā. 

Pēc Jāņa Kronberga domām, pirmais solis ir vispār pamanīt, ka apputeksnētāji dzīvo mums līdzās. Tad – apjaust to nozīmi. Un novērtēt. "Kopš bērnības atceros, ka cilvēki, sastopoties ar apputeksnētājiem, vairāk vēlējušies izsargāties no dzēlieniem. Netika runāts par to, kāda ir šo kukaiņu nozīme, ka tie ir dabai un cilvēkam vajadzīgi. Kukaiņi, kas ielido istabā, nav jānosit. Jācenšas saudzīgi izlaist laukā. Tā ir attieksme, kas pamazām sabiedrībā mainās, – novērtēt katru dzīvo būtni. Cilvēki vienmēr ir bijuši gatavi pasaudzēt tauriņus, bet svarīgi saudzēt arī bites un ikvienu citu apputeksnētāju," stāsta programmas "Bišu draugs" vadītājs.

Sabiedrība medus bišu un citu apputeksnētāju stāvoklim lielāku uzmanību pievērsa, pateicoties plašāk izskanējušajiem gadījumiem, kad bites bija saskārušās ar lauksaimniecībā lietotajiem pesticīdiem. Kā stāsta Jānis Kronbergs, apputeksnētāju īpatsvars dabā samazinās, vienlaikus apputeksnēšanas loma lauksaimniecībā joprojām ir izšķirīga. "Pagaidām vide Latvijā ir pietiekami daudzveidīga, bet ASV un Kanādā ļoti pieprasīta kļuvusi ceļojošā dravniecība, kad bites kļūst par apputeksnēšanas pakalpojuma sniedzējām lauksaimniekiem, jo citādi pie ražas netikt," piebilst bitenieks.
Jānis Kronbergs, bioloģiskais biškopis un programmas "Bišu draugs" vadītājs
Sekas dabas daudzveidības sarukumam 
Internetā klejo bildes ar skatiem, kā cilvēki Āzijā augļkokus apputeksnē ar otiņu. Jānis atzīst, ka līdzīgas ainas var vērot dokumentālajā filmā "More Then Honey", un bijis par to ļoti pārsteigts, secinot, ka acīmredzot tās ir sekas dabas daudzveidības sarukumam cilvēka iedarbības dēļ. 

"Skolās pasākuma "Eiropas medus brokastis" laikā stāstām ne tik daudz par to, cik garšīgs ir medus, bet gan par bites un citu apputeksnētāju nozīmi dabā. Jau sākot ar to, ka no apputeksnētājiem ir atkarīgs katrs trešais pārtikas kumoss. Tādējādi bērniem veidojas pavisam cita izpratne un apziņa par to, kāpēc ir tiks svarīgi vidi saglabāt. Kamēr spējam noturēt bioloģisko daudzveidību dabā, medus bitei apkārtējā vide spēj dabiski nodrošināt sabalansētu uzturu. Ja daudzveidības nav, bite saskaras ar vienveidīga uztura problēmu – rītā un vakarā ir tikai "putra" vien. Valstīs, kur lauksaimniecība ir intensīvāka, bišu ēdienkartes dažādošana ir kļuvusi par lielu izaicinājumu," norāda Jānis Kronbergs. 

Klimata pārmaiņas ir vēl viena izaicinājumu dimensija, ar ko jāsadzīvo ne tikai mums, bet arī apputeksnētājiem. Piemēram, pagājušā gada aukstais pavasaris ietekmēja ne tikai medus bites, bet arī citus apputeksnētājus.

Urbānā drava un kukaiņu viesnīcas
Kā stāsta Jānis Kronbergs, cilvēka veidotas kukaiņu mājas jeb viesnīcas ir īpaši vērtīgas pilsētvidē, bet laukos tās vairāk kalpo kā izglītojošs objekts, kas māca par apputeksnētāju dzīvi, jo lauku vidē parasti netrūkst visādu pakšu, šķūņu un citu paslēptuvju, kur patverties, piemēram, vientuļajām bitēm. 

"Bišu drauga" ietvaros izveidota pirmā bišu vēstniecība – Rīgā, Āgenskalnā, viesnīcas "Hotel Janne" pagalmā. Tajā atrodas biškopja Valda Janova bišu strops, pie kura skrejas piestiprināta tiešsaistes kamera. Vietnē "Bisudraugs.eu" var sekot saimes ikdienas gaitām. 
Jānis stāsta, ka tiešsaistes stropu plānots nākamajā sezonā novietot lauku vidē. "Mūsu mērķis ir izveidot vairākas bišu vēstniecības Latvijā – lielākajās apdzīvotajās vietās, tās padarot pieejamas skolām un ikvienam, kas vēlas tuvāk iepazīties ar bišu dzīvi. Tās varētu kļūt par daļu no ekotūrisma Latvijā," uzskata Jānis Kronbergs. 

Programma "Bišu draugs" tiek īstenota, pateicoties iesaistītajiem cilvēkiem un nevalstiskajām organizācijām, bez lielu resursu piesaistes un Eiropas projektiem, norāda Jānis. Viņš vēlas "Bišu draugu" padarīt par ilgtermiņa izglītojošu pasākumu, un vilkme no izglītības iestāžu puses esot sajūtama. Ar laiku Latvijā varētu izcelt apputeksnētājiem draudzīgas skolas, uzņēmumus, pašvaldības. Programmu realizē Latvijas Biškopības biedrība, atsaukušās arī tādas organizācijas kā Latvijas Dabas fonds, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, kā arī Rīgas Jauno tehniķu centrs un Valsts izglītības satura centrs.
Kopš bērnības atceros, ka cilvēki, sastopoties ar apputeksnētājiem, vairāk vēlējušies izsargāties no dzēlieniem. Netika runāts par to, kāda ir šo kukaiņu nozīme dabā, ka tie ir dabai un cilvēkam vajadzīgi. Kukaiņi, kas ielido istabā, nav jānosit. Jācenšas saudzīgi izlaist laukā. Tā ir attieksme, kas pamazām sabiedrībā mainās, – novērtēt katru dzīvo būtni.
Jānis Kronbergs
Trūkst ļoti daudzu atbilžu
Valters Brusbārdis, Latvijas Biškopības biedrības pētnieks
Valters Brusbārdis, Latvijas Biškopības biedrības pētnieks

Aprēķināts, ka kukaiņu apputeksnētāju pienesums Eiropas ekonomikai pārsniedz vairāk nekā 20 miljardus eiro gadā. Latvijā apputeksnētāju trūkumu pagaidām neizjūtam, kamēr citas valstis to jau piedzīvo. Latvijā biškopība ir attīstīta visā valstī vienmērīgi, līdz ar to bites sasniedz katru lauku saimniecību. Apputeksnēšana pagaidām Latvijā ir bez maksas un pieejama visiem. Turpretī ASV mandeļu plantācijās raža ir pilnībā atkarīga no bišu saimēm. Tas gan ir nežēlīgs bizness, jo mandeļu audzēšanā tiek plaši izmantoti pesticīdi, tādēļ bišu saimes nereti iet bojā vai vismaz būtiski cieš.

Dažkārt cilvēki satraucas, ka ziedošās ābelēs nav nevienas bites. Tomēr es negribētu teikt, ka Latvijā situācija ir dramatiska. Kā jau minēju, medus bite ir klātesoša visā valstī, bet citu apputeksnētāju sugu populāciju izmaiņas jāvērtē atsevišķi. Medus biti nereti gan izmanto par modeļorganismu, lai spriestu par citu apputeksnētāju stāvokli. Medus bite viennozīmīgi ir visvairāk pētītais kukainis uz planētas tā iemesla dēļ, ka bite ir komerciāls kukainis. 

Ja salīdzina ar citiem apputeksnētājiem, medus bites spēj samērā labi izturēt nelabvēlīgus apstākļus. Ārpus ligzdas izlido tikai aptuveni ceturtā daļa bišu. Ja izlidojušās aiziet bojā, saime tik un tā saglabā dzīvotspēju. Tā sezonas laikā var iet bojā tūkstošiem bišu, bet, ja kaitīgā viela netiek ienesta tieši saimes ligzdā, saime izdzīvo. Sliktākā situācijā saskarē ar indīgām vielām ir kukaiņi vientuļnieki.

Latvijas Biškopības biedrība bija iesaistījusies starptautiskā projektā INSIGNIA. Man nebija liels pārsteigums, ka projekta rezultāti apliecināja – intensīvās lauksaimniecības dēļ vide ir piesārņota ar pesticīdiem visā Eiropā un arī Latvijā. Pašlaik pesticīdu lietošanu jau var salīdzināt ar mikroplastmasas piesārņojumu. Mikroplastmasa ir visur, un arī pesticīdi ir visur. Negaidīts bija atklājums, ka bišu saimēm barības vākšanas periodā no agra pavasara līdz rudenim saskarsme ar pesticīdiem ir nepārtraukta. Mainās darbīgo vielu buķete, kādas nonāk stropos, bet mēs bijām ļoti pārsteigti par to, ka tas notiek visas sezonas laikā, nevis tikai pesticīdu smidzināšanas darbu laikā. Otrs pārsteigums bija plašais sintētisko pesticīdu aktīvo vielu klāsts, ar ko saskaras bites, – Latvijā veiktais monitorings paraugos no Zemgales uzrādīja pat vairāk nekā desmit vielu vienkopus. Vēl īsti nav aplēsts, ko bitēm maksā saskare ar šīm vielām. Papildus jāpēta, ko nozīmē saskare ar vairākām vielām vienlaikus. Iespējams, negatīvā ietekme pastiprinās. Tas nav pietiekami pētīts, un tā ir tā skumjā puse, domājot par apputeksnētājiem. Vairāk pētītas ir noteiktas darbīgās vielas, piemēram, neonikotinoīdu grupa, glifosāts, atsevišķi fungicīdi, bet zinātnes kopiena ne tuvu nav izpētījusi visu. Skaudrā patiesība ir tāda, ka trūkst ļoti daudzu atbilžu

Kā palīdzēt apputeksnētājiem…

…dārzā?

  • Veidot dārzu tā, lai augi zied secīgi visu sezonu. Puķu kastēs un dobēs ap māju stādīt arī garšaugus – noderēs ne tikai apputeksnētājiem, bet arī pašiem.

  • Izvairīties no augu aizsardzības līdzekļu lietošanas dārzā.

  • Pļaujot retāk, ļaut zālienam uzziedēt. Izvēlēties zāliena maisījumu ar balto āboliņu. Tā ziedus bites var apmeklēt visu vasaru.

  • Veidot savu bioloģiski daudzveidīgo pļavu.

  • Ierīkot kukaiņu viesnīcu.
Avots: Bisudraugs.eu

Kā palīdzēt apputeksnētājiem…

…uzņēmumā?

  • Pie tējas un kafijas darbiniekiem piedāvāt Latvijas medu. Uzņēmuma dāvanu klāstā iekļaut medu vai citus bišu produktus.

  • Radīt apputeksnētājiem draudzīgu vidi, iespēju robežās apzaļumojot uzņēmuma teritoriju un ierīkojot nektāraugu stādījumus vai puķu kastes.

  • Izveidot atpūtas zonu – zaļo stūrīti, kurā ierīkot kukaiņu viesnīcu, lai varētu vērot apputeksnētāju darbošanos.

  • Ja ir iespēja, uzņēmuma teritorijā var izvietot vienu vai vairākas bišu saimes.
Avots: Bisudraugs.eu

Kā palīdzēt apputeksnētājiem…

…lauku saimniecībā?

  • Sēt un stādīt bitēm draudzīgus kultūraugus. Lielas vēja apputeksnētas platības, piemēram, graudu sējumi, rada “zaļos tuksnešus” bitēm. Tāpēc jāapsver daudzveidīgāku kultūraugu audzēšana, ietverot arī ziedošus augus, piemēram, zirņus, pupas, lucernu, āboliņu.

  • Pļaut zāli bitēm draudzīgā veidā. Pļavas ar nektāraugiem ir labs resurss daudziem apputeksnētājiem.

  • Pļaujot zālājus, ieteicams atstāt daļu no platības nenopļautu. Arī pienenēs un dažādu nezāļu ziedos var būt daudz bišu.

  • Lai mazinātu augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz apputeksnētājiem, jāizvairās no pesticīdu lietošanas. Insekticīdi iznīcina arī apputeksnētājus.
Avots: Bisudraugs.eu

Kā palīdzēt apputeksnētājiem…

…pašvaldībā?

  • Apsaimniekot dārzus un parkus tā, lai veicinātu apputeksnētajiem draudzīgu vidi.

  • Plānot zālāju, krūmu un koku sakopšanas darbus tā, lai izvairītos no darbībām, kas traucē apputeksnētājus augu ziedēšanas laikā.

  • Pesticīdi ir kaitīgi apputeksnētājiem, jāizvairās no to lietošanas.

  • Nepļaut visus ziedošos zālienus uzreiz, darīt to pakāpeniski. Nopļauto zāli vēlams novākt tikai pēc izžūšanas, lai augi paspētu nogatavināt sēklas.

  • Ierīkot ziedošas, nektāraugiem bagātas zaļās joslas (ziedaugus, krūmus, kokus), piemēram, ieskaujot sportam paredzētās teritorijas.

  • Plānojot ceļmalu pļaušanu un uzturēšanas darbus, vēlams konsultēties ar vides speciālistiem par piemērotāko apsaimniekošanas modeli.

  • Veicināt diskusiju par apputeksnētājiem un saudzīgu saimniekošanu, iesaistot iedzīvotājus.
Avots: Bisudraugs.eu