Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
No lauka līdz galdam.
Vai tu zini, ko ēd?
Raksts: Sabīne Košeļeva
Foto: EPA/Scanpix/LETA
Bez kvalitatīvas pārtikas nav iedomājama cilvēka veselība – gan tiešā, gan pastarpinātā veidā, jo pašreizējam pārtikas modeļa ietkmē vairāk nekā 50% pieaugušo Eiropas iedzīvotāju ir liekais svars, savukārt aptuveni trešdaļu no pasaules siltumnīcas efekta gāzu emisijām rada tieši pārtikas sistēmas, liecina Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums.
Tāpēc Eiropas Savienība (ES) 2020. gada maijā nāca klajā ar stratēģiju "No lauka līdz galdam" (farm to fork), kas ir viens no veidiem, kā panākt Eiropas zaļā kursa mērķi līdz 2050. gadam Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tas nozīmē pāriet uz aprites ekonomikas modeli un padarīt pārtikas ražošanas un piegādes sistēmu godīgu, veselīgu un dabai draudzīgu, panākot ilgtspēju pārtikas ķēdē.

Ilgtspējīgs modelis ir nepieciešams arī, lai pārtikas sistēmas spētu turēties pretī dažādām krīzēm, piemēram, Covid-19 pandēmijai, tāpēc ir nepieciešams tās fundamentāli pārveidot. Patlaban pārtikas sistēmas gan rada milzīgas emisijas, gan patērē lielu daudzumu dabas resursu, kas noved pie bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, negatīvi ietekmē veselību (gan nepietiekama, gan pārmērīga uztura dēļ) un neveido taisnīgu ekonomisko atdevi un iztikas līdzekļus visiem pārtikas sistēmas dalībniekiem, jo īpaši primārajiem ražotājiem.

"No lauka līdz galdam" stratēģija paredz:

  • risināt klimata pārmaiņu problēmas, lai pārtikas ražošanai būtu pozitīva vai neitrāla ietekme uz vidi;
  • aizsargāt vidi un saglabāt bioloģisko daudzveidību;
  • nodrošināt pietiekamu, cenas ziņā pieejamu un uzturvielām bagātu pārtiku ikvienam;
  • samazināt pārtikas zudumus un izšķērdēšanu;
  • izskaust krāpšanu pārtikas jomā piegādes ķēdē un uzlabot dzīvnieku turēšanas apstākļus;
  • samazināt pesticīdu u.c. kaitīgu ķīmisku līdzekļu izmantošanu un paplašināt bioloģisko lauksaimniecību.

Pazīt dobi, no kuras nācis tavs salāts

Svaigi.lv radītāja Elīna Novada
Latvijā pirmais un aizvien lielākais "No lauka līdz galdam" principa pārtikas piegādātājs ir svaigi.lv, kura darbības fokuss ir tīra un dabīga pārtika, nodrošinot īsu, skaidri saprotamu un caurredzamu pārtikas aprites ķēdi, kas ir izdevīga visām iesaistītajām pusēm un balstīta savstarpējā cieņā un uzticībā. Tiesa, šis koncepts radies krietni vien pirms ES Zaļā kursa izsludināšanas par "jauno melno".

Kā stāsta svaigi.lv radītāja Elīna Novada, pie idejas par centralizētu produktu iegādi no vietējām zemnieku saimniecībām sākusi strādāt 2015. gada sākumā, kad viņas meitiņa bija nepilnu gadu veca un bija jāsāk barot ar pieaugušo cilvēku ēdienu: "Man, protams, gribējās dot viņai vislabāko iespējamo, un biju pārliecināta, ka labākais iespējamais ir bioloģiski audzēta vietējā pārtika," atklāj Elīna.

Viņa sākusi meklēt iespējas un atskārtusi, ka iespēju nemaz nav tik daudz, jo tolaik nebija tik attīstīti ne digitālie kanāli, ne sociālie tīkli. "Tajos laikos ļoti aktīva bija tiešā pirkšanas kustība, kur cilvēki grupiņā organizēja produktu pasūtīšanu no saimniecībām. Piedalījos vienas šādas grupiņas izveidē, un tad, kad man tas aizņēma jau piecas dienas nedēļā, sapratu, ka brīvprātīgai nodarbei tas aizņem pārāk daudz laika. Tāpēc nolēmu, ka varētu šādu grupiņu organizēt savā dzīvoklī saviem draugiem un paziņām – viņiem nekas nebūtu jādara, es visu pasūtītu un sapakotu, bet par to ierēķinātu simbolisku samaksu," stāsta Elīna.

Sacīts – darīts. Apzvanījusi saimniecības (sākumā tās bija vien 19) un vienojusies par piegādes nosacījumiem, Elīna sāka darboties. Brīdī, kad starp pasūtītājiem parādījās arvien jaunas un jaunas sejas, kas vairs nebija ne draugi, ne paziņas, viņa pieņēma lēmumu, ka jāveido centralizēts serviss. Izpētījusi līdzīgus uzņēmējdarbības piemērus no pasaules un uzrunājusi programmētājus no iepriekšējām darba vietām, 2015. gada jūlijā tika dibināts uzņēmums SIA "Svaigi".

Šobrīd svaigi.lv sortimentu nodrošina apmēram 130 zemnieku saimniecību no visas Latvijas, kuri pēc iepriekšēja pasūtījuma digitālajā platformā trīs reizes nedēļā (pirmdien, ceturtdien un piektdien) atgādā svaigu produkciju. Elīna stāsta, ka saimniecības tik tiešām nosedz visu Latvijas teritoriju – vistas "brauc" no Daugavpils, dārzeņi no Liepājas puses, bet maizi cep Rīgā.

Priekšroka tiek dota bioloģiskajām saimniecībām, jo tās jau ir izgājušas stingru kvalitātes kontroli, ko apliecina sertifikāti, savukārt par citu saimniecību produkcijas kvalitāti pārliecinās ar produktu testēšanu un informācijas izpēti. Kā atklāj Elīna – Latvija ir maza, un bieži vien konkrētajai saimniecībai jau ir atbilstoša reputācija, par ko vēsta esošie sadarbības partneri.

Visa informācija par saimniecībām ir pieejama arī mājaslapā, kur ikviens var izpētīt, no kurienes nāk un kādos apstākļos audzis viņa izvēlētais produkts. "Tu burtiski vari noskaidrot dobi, no kuras tavs salāts ir nācis," smejas Elīna.

Pārsvarā svaigi.lv klienti mērķtiecīgi iegādājas pamata produktus maltīšu pagatavošanai – dārzeņus, svaigu gaļu un zivis, lauku olas, piena produktus, graudaugus un augļus, un tikai pēc tam grozā tiek liktas uzkodas, dzērieni un našķi.

"Ja tev mājās ir kvalitatīvi produkti, tad tas palīdz ēst pārdomātāk, veselīgāk un samazināt iepirkšanās reižu skaitu – nav jāiet katru dienu uz veikalu, kur priekšā ir daudz vilinājumu iegādāties to, ko patiesībā nemaz nevajag. Nav nekāds noslēpums, ka iepirkšanos ļoti ietekmē mūsu noskaņojums," skaidro Elīna.

Pārdomāts ir arīdzan produkcijas iepakojums, lai tas būtu maksimāli dabai draudzīgs un ilgtspējīgs. Ar saimniecībām pirms sadarbības uzsākšanas allaž tiek izrunātas visas iespējas un kopīgi pieņemts lēmums par labāko risinājumu, piemēram, pārstrādājamiem maisiņiem vai papīra turzām. Svaigi.lv pasūtīto produkciju piegādā kartona kastēs vai papīra maisiņos, ko lūdz atgriezt atkārtotai izmantošanai, savukārt iztukšoto stikla taru pēc tam nodod atpakaļ saimniecībām atkārtotai piepildīšanai.
"Mēs iestājamies par to, lai cilvēki arvien vairāk izvēlētos vietējo ražotāju pārtiku un atbalstītu Latvijas zemniekus. Man šķiet brīnišķīgi, ka iepirkšanās procesā mēs spējam padomāt vienu soli uz priekšu – ka tas nav tikai produkts tavā ledusskapī, bet gan veids, kā tu stiprini tos reģionus, kur pēcāk gribēsi braukt ceļojumā un atpūsties. Šādi mēs paši savu zemi veidojam tādu, kādu gribam to redzēt – nedalot laukus un Rīgu, bet saprotot, ka mēs visi esam viens veselums."
Elīna Novada
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.